LGBTI Latvijā pēdējos 100 gados: vēsturnieces pārsteigumi, veicot pētījumu
Gaidot Baltijas Praidu 2018, klajā nākusi nozīmīga grāmata visai LGBTI kopienai Latvijā – pirmais apkopojošais vēstures izdevums „LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados”. Pirms trim gadiem bija izstāde, tagad izstādes teksti pārvērsti mazā A5 formāta izdevumā oranžiem vākiem, kurā 109 lappaspusēs vēstīts par svarīgākajiem pieturas punktiem homoseksuāļu pagātnē. Īpaši daudz jauna ir par periodu, kas sākās ar padomju okupāciju un beidzās ar padomju Latvijas likvidēšanu, drīz pēc grāmatas izdošanas atzīst pētījuma un grāmatas autore, Dr. hist. Ineta Lipša.
No izstādes līdz grāmatai
Šīs grāmatas aizsākumi meklējami I. Lipšas zinātniskajā interesē par seksualitātes vēsturi Latvijā. Pirms vairākiem gadiem, kad pētniece studēja dokturantūrā, par promocijas tēmu viņa izvēlējās „Sabiedriskā tikumība Latvijas Republikā no tās dibināšanas līdz okupācijai”. 20. – 30. gados sabiedriskajā tikumībā ierindoja daudz tēmu, visu, kas saistīts ar prostitūciju, pornogrāfiju, abortu veikšanu, žūpošanu, pašnāvību izdarīšanu, cietsirdīgu izturēšanos pret cilvēkiem, homoseksualitāti. Tādējādi homoseksualitātes vēsture šajā laika periodā bija viena no I. Lipšas pētniecības tēmām. „Ja par citām tēmām šo to vēsturē zinām, tad homoseksuāļu vēsturē bija diezgan daudz atklājumu. Piemēram, uzzināju, ka tolaik Rīgā divas reizes ir viesojies vācu slavenais seksologs Magnuss Hiršfelds. Kad par šo faktu padalījos ar savu zinātniskā darba vadītāju profesoru Aivaru Strangu, viņš jau tolaik man ieteica par to uzrakstīt,” stāsta I. Lipša. Viņa ir autore arī žurnālā Rīgas laiks publicētajai publikācijai par Melnajām Neļķēm jeb par homoseksuāļu vēsturi starpkaru Latvijā. Vēsturnieces disertācijas tēma ir par Latvijas seksualitātes vēsturi, kur homoseksualitāte ir daļa no.
„Materiāli krājās. Vispirms tapa izstāde un tagad – grāmata. Tā bija Kaspara Zālīša ideja pastāstīt par pētījuma rezultātiem plašākai sabiedrībai. Viņš pirms trīs gadiem piedāvāja izveidot izstādi. Izstādē iekļāvām informāciju ne tikai par pirmajiem Latvijas pastāvēšanas gadiem, bet arī par padomju periodu un līdz pat 2015. gadam – Eiropraidam Latvijā. Izstādes laikā Kārlis Streips izteica ideju, ka visu šo informāciju vajag izdot arī grāmatā. Saprotu, ka Kaspars Zālītis un „Mozaīka” par šo ideju domāja, līdz atrada veidu, kā izdot šo grāmatu,” par to, kā tapa grāmata stāsta I. Lipša.
Grāmata ietver 16 sadaļas par 4 Latvijas vēstures posmiem: 20. gadsimta sākums “Baltijas province Krievijas impērijā”; Pirmais pasaules karš un Latvijas Neatkarības karš; Latvijas Republika; Otrais pasaules karš; Latvijas PSR un mūsdienu Latvija.
Ne visus homoseksuāļus padomju gados uzreiz lika cietumā
Bija dažādi veidi, kā dažādos Latvijas vēstures periodos „pieķēra” homoseksuāļus un uzsāka izskatīt viņu lietas. Bija gadījumi, kad miliči diennakts apgaitā pieķēra divus vīriešus, publiskā vietā veicot aktu. Jāpiebilst, ka noteiktās aprindās homoseksuāļu sekss notika publiskajā telpā – Rīgas centrālajos parkos, tualetēs, pirtīs… Bija gadījumi, kad iesniegumu par personu, kurš varētu būt homoseksuālis, uzrakstīja sieva, kaimiņi, dažkārt – bijušie mīļākie. Laika periodā no 1945. līdz 1991. gadam Latvijā notiesāja 303 vīriešus, homoseksuāļus.
Kas bija vislielākais pārsteigums, pētot homoseksuāļu vēsturi? „Tā kā pēdējā laikā strādāju pie padomju perioda pētniecības, mans pārsteigums saistīts tieši ar šo periodu. Latvijas historiogrāfijas politiskajā interpretācijā redzam, ka latviešu tauta ir upuri. Es gaidīju, ka tieši tāpat varam attiecināt uz homoseksuālām personām. Domāju, ka visticamāk visus apsūdzētos lika cietumā, kur bija daudz ciešanu un upuru. Bet, uzsākot pētniecību, atklāju, ka pagātnes notikumi un attiecības pagātnē bijušas daudz detalizētākas un izsmalcinātākas. Uzzināju, ka no 1945. gada līdz 1991. gadam Latvijā notiesāja 303 vīriešus. Salīdzinot ar situāciju Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, redzam, ka Krievijā notiesāto skaita ziņā vērojama zināma stabilitāte, bet Baltijas valstīs – kāpumi un kritumi. Pētīju krimināllietu dokumentus, lai rastu atbildi uz jautājumu, kādēļ tas ir tā?
Konstatēju, ka padomju tieslietu statistikā netika atsevišķi izdalīts konsensuālais sekss (tas ir tāds, par kuru divi pieauguši cilvēki vienojas savā starpā), un vardarbīgs sekss. Man pētniecībā interesēja konsensuālā seksa gadījumi. Noskaidroju, ka no visiem 303 homoseksuāļu notiesāšanas gadījumiem, 192 jeb 63 % ir notiesāti Rīgā vai Rīgas Jūrmalā. No šiem 192 cilvēkiem, 120 bija notiesāti par konsensuālo seksu. No šī skaita atņēmu tos, kuri aktu bija izdarījuši vietās, kurās jau ir atņemta brīvība, un tādi kopumā bija 23. Rezultātā iegūstam 97 vīriešus, kuri šajā laikā notiesāti par konsensuālu seksu brīvībā. Man bija priekšstats, ka visus droši vien lika cietumā, bet tā nebija. 49 no viņiem tika notiesāti nosacīti, 48 ar reālu brīvības atņemšanu. Daļā no šiem gadījumiem cietumsoda ilgums tika samazināts.
Rodas jautājums, kāpēc tāda situācija? Ko nozīmē tas, ka pusi notiesāja bez brīvības atņemšanas? Analizējot spriedumu tekstus, var redzēt, ka varas pinekļi, tas bija smalks tīkls caur dažādām tā laika varas struktūrām, kuras īstenoja kontroli pār homoseksuāļiem. Jebkurai varai pieder vara līdz brīdim, kad cilvēku ieliek cietumā.
Cilvēkiem, kuri tika notiesāti nosacīti, bija jāizpilda noteikti uzvedības rituāli, kas tika noteikti pēc valsts varas pārstāvju uzskatiem, kādam jābūt padomju cilvēkam. Tika uzskaitīti visi goda raksti, kurus saņem darba vietā. Tika skatīts, vai cilvēks ir sabiedriski aktīvs, vai ļoti nožēlo izdarīto un vai to nekad neatkārtos, vai ir piedalījies neskarto zemju apgūšanā (tolaik šādi pasākumi notika Kazahijā), vai palīdzējis atmaskot citus… Spriedumu teksti atklāj, ka notiesātie bija spiesti pastāstīt kaut ko par citiem, lai pierādītu, ka viņi mainās un nenokļūtu cietumā.
No cietuma mēģināja izvairīties. Homoseksuāļi cietumā visticamāk kļuva par pastāvīgiem izvarošanas objektiem. Citi centās pildīt noteiktos uzvedības rituālus, citi solīja, ka pildīs, bet nepildīja. Dažus sodīja tādēļ, ka nepildīja solījumu.
Šeit ir jautājums par izvēlēm. Homoseksuāļiem izvēles nebija – vai nu cietums, vai sadarbošanās ar varas tīkliem. Gribētu vēl vairāk izrpast tos mehānismus un motivācijas, to varas uzraudzības rafinētību, kā notika homoseksuāļu uzraudzība un kādēļ bija šie krasie kāpumi un kritumi, ja skatāmies notiesāto statistiku,” ar savām pārdomām pēc pētījuma dalās I. Lipša.
Vēlies iegūt grāmatu „LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados”?
Nedēļas laikā kopš grāmatas iznākšanas visa grāmatas tirāža - 500 kopijas - jau nonākusi pie lasītājiem - bibliotēkās, nosūtītas politiķiem, politikas veidotājiem, zinātniekiem, akadēmiķiem, mediju pārstāvjiem un sabiedriskajiem aktīvistiem. Grāmatai ir negaidīti liels pieprasījums, tādēļ, lai arī grāmatu nav iespējams iegadāties, interesentiem ir iespēja piedalīties ziedojumu kampaņā, lai izdotu grāmatas otro izdevumu un ziedotāji varēs saņemt grāmatas 2. izdevumu.
Ikvienam atklātam ziedotājam virs 12 EUR, pateicībā tiks dāvāts "LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados" 2. izdevums.
Plašāka informācija: https://www.youcaring.com/lgbtunvinudrauguapvienibamozaika-1161362
Kintija Bulava, www.pride.lv