Lietuvā nozīmīgs spriedums transpersonām
2017. gada aprīlī un maijā divi lietuvieši, kuri ir trans vīrieši, tiesā veiksmīgi aizstāvējuši savas tiesības uz dzimuma maiņas atzīšanu. 7. aprīlī Viļņas apgabaltiesa lēma, ka Viļņas Dzimtsarakstu iestādei jāmaina personu apliecinošie dokumenti personai M.V., tādējādi juridiski atzīstot personas dzimuma maiņu bez obligāti veicamās dzimuma maiņas operācijas. 2. maijā tā pati tiesa sprieda, ka Dzimtsarakstu iestādei dokumentos jānomaina dzimuma apzīmējums un personas identifikācijas numurs personai T.K.
Pēc šiem nozīmīgajiem tiesas lēmumiem Lietuvas LGBT tiesību organizācija LGL jau saņēmusi 15 lūgumus saistībā ar personu vēlmi mainīt dzimumu. LGL pārstāvis Tomas Vytautas Raskevičius skaidro, ka Lietuva, iespējams, izvēlēsies tā saucamo “Portugāles modeli” – transpersonas varēs nomainīt savus personas apliecinošos dokumentus, balstoties tikai uz psihiatra atzinumu.
LGL pārstāvis uzskata, ka nesenie tiesas spriedumi ir neapšaubāmi pozitīvi soļi ceļā uz progresīvu dzimuma atzīšanas sistēmu, jo tie daļēji balstās starptautiskajos cilvēktiesību standartos. “Būtībā tiesas sākušas aizpildīt to tukšumu, kas pastāv, jo likumdevēji rīkojas pārāk lēni. Tiesas uzņemas likumdevēja pienākumus, reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem un tādējādi atzīstot transpersonu tiesības”, sacījis T.V.Raskevičius.
Tāpat spriedumi ir svarīgi, jo tie rada juridisku precedentu, kas tiks ņemts vērā nākotnes lietās saistībā ar dzimuma atzīšanu.
Stratēģiskā tiesvedība ir viena no LGL prioritātēm, tāpēc tā palīdzēja sagatavot dokumentus tiesai un apmaksāja tiesāšanās izdevumus. Stratēģiskai tiesvedībai ir ietekme uz plašāku sabiedrību un ir cerība, ka nesenie spriedumi iedrošinās Lietuvas transpersonas pieteikties dzimuma atzīšanai.
Līdz šim transpersonām nācies saskarties ar absurdām situācijām, kad personas dokumentos norāde uz dzimumu un fotoattēls nesaskan ar personas izskatu un dzimuma identitāti. Dažreiz pat šie cilvēki nonāk situācijās, kad par tām rodas aizdomas par personas dokumentu viltošanu. LGL pārstāvis zina stāstīt par vienu gadījumu, kad policijas pārstāvji pat sazinājās ar slimnīcu, lai noskaidrotu personas identitāti. Šie gadījumi rada lielas grūtības transpersonām. Citkārt personai uzrādot dokumentus tiek pieprasīts atklāt savu dzimuma identitāti, tādējādi pārkāpjot tās tiesības uz privāto dzīvi, kas var novest pie diskriminācijas, aizskaršanas un pat vardarbības.
Tiesas lēmumi balstījušies uz psihiatru diagnozi. Šādi gadījumi saistāmi ar tā saukto “Portugāles modeli”. Tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem standartiem dzimuma atzīšanai, lai arī šajā gadījumā transpersonas dzimuma identitāte tiek vērtēta kā “patoloģija”. Labāks veids būtu vadīties pēc personas tiesībām noteikt pašai savu identitāti, bez nepieciešamības pēc psihiatra diagnozes. Šāds veids ir spēkā četrās Eiropas valstīs – Maltā, Īrijā, Norvēģijā un Dānijā. Arī citās valstīs cenšas ieviest šo modeli.
T.V.Raskevičius uzskata, ka sabiedrības attieksmes maiņa pret transpersonām prasīs laiku, taču tiesas lēmumi ir ne tikai ietekmējuši sabiedrisko domu, bet arī panākuši, ka vairāk transpersonas “iznāk no skapjiem” jeb runā par sevi atklātāk. Līdz šim transpersonu jautājums skatīts tikai caur medicīnas un dzimuma maiņas operāciju prizmu, bet tagad jautājums jau tiek skatīts plašāk kā dzimuma identitātes juridiska atzīšana.
LGL pateicas organizācijām Wigstoeckel e.V. (Vācija), Transgender Europe (TGEU), fondam “Erinnerung, Verantwortung and Zukunft” (EVZ) (Vācija) un Inter-LGBT (Francija), kas finansiāli atbalstīja šīs stratēģiskās tiesvedības lietas.
Aptuvens un nepilnīgs tulkojums no tiesas sprieduma:
“Ņemot vērā, ka Likumdevējs nav pieņēmis likumu par dzimuma maiņu un nav juridiski definējis “dzimuma maiņas” vai “medicīniskas dzimuma maiņas” jēdzienus, tad Tiesa risina šo iztrūkumu šajā ad hoc lēmumā, ka “dzimuma maiņa” nav tikai saistāma ar ķirurģiski neatgriezenisku bioloģiskā dzimuma maiņu, bet skatāma plašāk un uzskatāma par indivīda psiholoģisko saistību ar konkrētu dzimumu, savienojumā gan ar indivīda medicīnisko vēsturi (garīgās veselības diagnoze, hormonu terapija, krūšu palielināšana/samazināšana, u.t.t.), un ar indivīda sociālo uzvedību (cita vārda un uzvārda lietošana, kas neatbilst bioloģiskajam dzimumam, apģērba valkāšana, kas tiek asociēta ar pretējo dzimumu, izmaiņas uzvedībā un izskatā, kas saistāmas ar pretējo dzimumu, u.t.t.). Tiesa spriež, ņemot vērā arī cilvēka pamattiesības, ieskaitot personas tiesības mainīt dzimumu, arī konstitucionālās tiesības uz cilvēka cieņu un privāto dzīvi. Tiesa ņēmusi vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2017. gada 6. aprīļa spriedumu lietā “A.P., Garcon and Nicot v. France”. Par spīti tam, ka ECT spriedums vēl nav galējs un to vēl var pārsūdzēt tiesas lielajā palātā trīs mēnešu laikā, tajā skaidrots, ka prasība personai veikt neatgriezeniskas dzimuma operācijas, ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantam.”
AVOTS: http://www.lgl.lt/en/?p=17550