Valsts prasīs atbildību no viendzimuma pāriem, turpinot neatzīt to kopdzīvi
Saeima šodien ar 67 balsīm “par” lēma nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"". Tas ietekmē viendzimuma pārus tiešā veidā. Šobrīd un arī pēc šī likuma pieņemšanas valsts turpinās neatzīt viendzimuma pāru nepieciešamību pēc juridiska kopdzīves regulējuma, kas nosaka tiesības un atbildību. Taču ar šo likumprojektu paredzēts noteikt, ka amatpersonām ir pienākums ziņot par saviem de facto dzīvesbiedriem, lai cīnītos pret iespējamu interešu konflikta situāciju. Finanšu ministrija apzinās, ka sabiedrībā pastāv aizspriedumi pret viendzimuma pāriem, tāpēc piedāvā šo informāciju pieprasīt, bet atstāt nepublicētu. Valsts paredz, ka viendzimuma pāri turpina dzīvot “skapī”, nekā neatzīti, bet tomēr kā pāris ir atbildīgi valsts priekšā. Šo absurdu var novērst tikai kvalitatīvi izstrādāta partnerattiecību un kopdzīves likumu pieņemšana, kas paredzētu savstarpējas tiesības un pienākumus viendzimuma pāru un valsts starpā. Šajā gadījumā tiek piešķirti tikai pienākumi, tādejādi atzīstot viendzimuma ģimeņu esamību, taču tiek aizmirsts par tiesībām, kas šiem pāriem pienākas.
Minimāli rediģēti izvilkumi no Finanšu ministrijas pamatojuma informatīviem nolūkiem:
"Likumprojekts paredz, ka turpmāk valsts amatpersonas deklarācijās nepubliskojamajā daļā turpmāk būs jānorāda arī tās personas vārds, uzvārds un personas kods, ar kuru amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība, bet, kas nav tās radinieks šā likuma izpratnē, kurš ir norādāms valsts amatpersonas deklarācijā.
Saskaņā ar Likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktu šobrīd valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda sava laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu vārds, uzvārds un radniecība.
Taču, lai efektīvāk sasniegtu likuma mērķi, novēršot valsts amatpersonas interešu konfliktus, tai realizējot amata pilnvaras arī attiecībā uz citām personām, proti, personām, ar kurām ir tuvas attiecības (dzīvo kopā) un ir kopīga saimniecība, nepieciešams paplašināt likumā ietverto regulējumu arī uz šīm personām, proti, darīt kontrolējošām institūcijām zināmu to personu, kas nav valsts amatpersonas radinieks, taču, ņemot vērā to savstarpējās attiecības, amatpersonai var izveidoties interešu konflikts.
Likumprojekta izpratnē “dzīvo kopā” nozīmē pāra attiecībām pielīdzināma kopdzīve, nevis, piemēram, kopīga mājokļa īrēšana ar paziņu vai draugu. Kopīga saimniecība nozīmē, ka personas, kopā dzīvojot, kopīgi uztur savu mājokli – kopīgi saimnieko. Kopīga saimniecība sevī ietver viena vai abu kopdzīves partneru izdevumu segšanu par uzturu, mājokli, transportu (“kopīgs maks”), kā arī par kopīgu saimniecību liecina kopīga kustamā (piemēram, automašīna) vai nekustamā (piemēram, dzīvoklis) īpašuma piederība vai lietošana. Uz Likumprojektā minētajām personām nevar attiecināt kopmītnēs dzīvojošās personas, vai personas, ar kurām tiek kopīgi īrēts nekustamais īpašums, kur katrs maksā sev noteikto īres maksu par īrējamo telpu, jo šādos gadījumos nevar uzskatīt, ka amatpersonai ir kopīgi izdevumi, proti ir “kopīgs maks” ar personām, kuras tajā pašā nekustamajā īpašumā arī īrē telpu.
Tāpat jānorāda, ka personu, ar kuru ir kopīga (nedalīta) saimniecība, iespējams konstatēt, tikai izvērtējot faktiskos apstākļus.
Ņemot vērā, ka noteiktos gadījumos valsts amatpersona dzīvo kopā un tai ir nedalīta saimniecība ar tā paša dzimuma pārstāvi, kā arī to, ka sabiedrības aizspriedumu dēļ šo informāciju darba kolektīvā vai sabiedrībā bieži vien izvairās atklāt, un tā nav salīdzināma ar ziņām, piemēram, par laulāto, māti, tēvu, pilngadīgu bērnu, kas jānorāda publiskojamā daļā, kā arī to, ka šāda informācija var kļūt par pamatu netiešai diskriminācijai, kā arī iespējami tiesvedību riski, informāciju par personu ar kuru valsts amatpersona dzīvo kopā un ir kopīga saimniecība, norādāma deklarācijas nepubliskojamajā daļā."