LGBT pasaulē
LGBT jeb seksuālo minoritāšu stāvoklis dažādās pasaules valstīs atšķiras. Diemžēl pasaulē joprojām ir valstis, kurās par seksuāliem sakariem starp divām viena dzimuma personām draud nāvessods, piemēram, Irānā. Tomēr šādu valstu ir mazāk, nekā tādas valstis, kurās viendzimuma pāriem ir piešķirtas tiesības – sākot ar nereģistrētām partnerattiecībām un beidzot ar laulību un bērnu adopciju. Taču vairumā pasaules valstu seksuāo minoritāšu pārstāvjiem nav īpaši piešķirtu tiesību, bet likums tiem neparedz arī sodus. Šajā sadaļā Tu uzzināsi, kādi ir seksuālo minoritāšu tiesību veidi un kāds ir to tiesiskais stāvoklis dažādās pasaules valstīs.
SEKSUĀLO MINORITĀŠU TIESĪBU VEIDI
1) Diskriminācijas aizliegums ir vismazākais tiesiskais regulējums, ko savā likumdošanā ir iekļāvušas pasaules valstis, un gandrīz pilnīgi visas Eiropas valstis. Diskriminācijas aizliegums var izpausties dažādi – tas var būt aizliegums nesniegt pakalpojumu, piemēram, izīrēt dzīvokli lesbiešu pārim, tas var būt arī aizliegums neļaut personai dienēt bruņotajos spēkos seksuālās orientācijas dēļ (piemēram, ASV līdz šī 2010.gada beigām vēl bija aizliegts dienēt personām savu homoseksualitāti vai biseksualitāti). Tomēr Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir spēkā Direktīva, kura aizliedz diskriminēt uz seksuālās orientācijas nodarbinātības jomā – tas ir minimālais aizsardzības līmenis, kurš ir obligāti jānodrošina jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij. Pēdējos gados tiek strādāts pie vēl vienas Direktīvas, kura aizliegtu diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata vēl plašākā mērogā – diskriminēt būtu aizliegts ne tikai nodarbinātībā, bet arī pakalpojumu sniegšanā, veselības aizsardzības jomā, kā arī izglītības nodrošināšānā. Pēdējais attiektos uz tādām situācijām, kad personai tiek atteikta uzņemšana izglītības iestādē (skolā, universitātē u.c.) tās seksuālās orientācijas dēļ.
2) Nereģistrētas partnerattiecības ir tas, ko mēs Latvijā pazīstam ar civillaulību tikai ar tādu atšķirību, ka, piemēram, geju pāris pēc divu gadu kopdzīves tiek atzīts par ģimeni neatkarīgi no tā, vai abu partneri ir oficiāli reģistrējušies vai tā. Šādu pāru atzīšana par ģimeni nozīmē to, ka, ja valstī tas ir iespējams, pāris kopīgi var adoptēt bērniņu, abie partneriem ir vienādas tiesības uz kopdzīves laikā uzkrāto īpašumu. Tāpat tas nozīmē, ka, ja ar vienu no partneriem notiek nelaime un tas iet bojā, otram partnerim ir tiesības pretendēt uz nelaiķa īpašumu. Pāra atzīšana par ģimeni ir svarīga arī tajos gadījumos, par abi partneri vēlas aizņemties bankā naudu dzīvesvietas iegādei – lai viss kredīta slogs juridiski nebūtu uz vienu personu un lai atbildību varētu vienlīdzīgi dalīt starp abiem partneriem, ir svarīgi, lai juridiski abas personas tiktu uzskatītas par ģimeni. Latvijas likumdošana šobrīd neatzīst nedz viena dzimuma personu, nedz pretēju dzimumu personu nereģistrētas attiecības.
3) Reģistrētas partnerattiecības ir gandrīz tas pats, kas nereģistrētas partnerattiecības, tikai likumdošanā ir noteikts, ka divām viena dzimuma vai pretēju dzimumu personām ir tiesības oficiāli sareģistrēties. Laulība no reģistrētām partnerattiecībām atšķiras ar to, ka laulību slēdz baznīcā, bet reģistrētas partnerattiecības tiek noslēgtas dzimtsrakstu nodaļā.
4) Laulība pēc savas būtības ir tāda pati kā reģistrētas partnerattiecības tikai ar tādu atšķirību, ka laulība tiek slēgta baznīcā saskaņā ar tās likumiem un tikai baznīcā šādu laulību var šķirt. Laulību slēgšana parasti svarīga ir tiem cilvēkiem, kuru dzīvē ticība ieņem nozīmīgu lomu.
5) Tiesības adoptēt bērnus atšķiras dažādās valstīs, bet viendzimuma pāriem šādas tiesības ir piešķirtas ļoti maz valstīs un tās mēdz atšķirties. Latvijā viendzimuma pāriem šādu tiesību nav, jo viendzimuma pāri savas attiecības nereģistrēt nevar vispār, bet partneriem, neatkarīgi no to dzimuma, kopīgi nav tiesību adoptēt bērnu, ja tie nav reģistrējušies. Dānijā, piemēram, viendzimuma pāriem ir tiesības adoptēt tikai otra partnera bērnu – tas nozīmē, ja Alisei no iepriekšējās laulības ir dēls Markuss un Alise ar Kristīni ir nolēmušas reģistrēt savas attiecības un kopīgi adoptēt bērnu, tad Kristīnei būs iespēja adoptē tikai Alises dēlu Markusu, un viņas abas divas būs vienlīdzīgi atbildības likuma priekšā par Markusu, lai gan tikai Alise ir viņa bioloģiskā māte. Nīderlandē, Beļģijā un Spānijā, piemēram, viendzimuma pāriem nav nekādu ierobežojumu adoptēt bērnu – viena dzimuma partneri var kopīgi adoptēt kā savus bioloģiskos bērnus, tā arī bērnus, ar kuriem tiem nav asisnradniecība.
SEKSUĀLO MINORITĀŠU STĀVOKLIS DAŽĀDĀS PASAULES VALSTĪS
Šobrīd publicējam informāciju par Eiropas valstīm
1) Eiropas valstis, kurās ir atļautas viendzimuma laulības:
Beļģijas Karaliste, kopš 2003.gada.
Islandes Republika, kopš 2010.gada.
Nīderlandes Karaliste, kopš 2011.gada.
Norvēģijas Karaliste, kopš 2009.gada.
Portugāles Republika, kopš 2010.gada.
Spānijas Karaliste, kopš 2005.gada.
Zviedrijas Karaliste, kopš 2009.gada.
2) Eiropas valstis, kurās ir atļautas nereģistrētas un reģistrētas partneratiecības:
Andoras Firsiste, kopš 2005.gada
Austrijas Federatīvā Republika, kopš 2010.gada
Beļģijas Karaliste, kopš 2000.gada
Čehijas Republika, kopš 2006.gada
Dānijas Karaliste, kopš 1989.gada
Francijas Republika, kopš 1999.gada
Horvātijas Republika, kopš 2003.gada
Islandes Republika, kopš 1996.gada
Īrijas Republika, kopš 2011.gada
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kopš 2005.gada
Luksemburgas Lielhercogiste, kopš 2004.gada
Nīderlandes Karaliste, kopš 1998.gada
Norvēģijas Karaliste, kopš 1993.gada
Portugāles Republika, kopš 2001.gada
Slovēnijas Republika, kopš 2006.gada
Somijas Republika, kopš 2002.gada
Spānijas Karaliste, kopš 1998.gada
Šveices Konfederācija, kopš 2007.gada
Ungārijas Republika, 2009.gada
Vācijas Federatīvā Republika, kopš 2001.gada
Zviedrijas Karaliste, kopš 1995.gada
3) Eiropas Valstis, kurās viendzimuma pāriem ir atļauts adoptēt bērnus:
Andoras Firsiste, kopš 2005.gada.
Beļģijas Karaliste, kopš 2006.gada.
Dānijas Karaliste, kopš 2010.gada.
Islandes Republika, kopš 2006.gada.
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kopš 2002.g. Anglijā un Velsā, kopš 2009.g. – Skotijā.
Nīderlandes Karaliste.
Norvēģijas Karaliste, kopš 1993.gada.
Somijas Republika.
Spānijas Karaliste.
Vācijas Federatīvā Republika.
Zviedrijas Karaliste, kopš 1995.gada
(c) Informācija sagatavota pēc ILGA-Europe materiāliem
Izmantotie attēli:
(c) Valstu karodziņi: WikiPedia.
[1> Autors: Evil Erin, “CommonCreatives” licence.
[2] Autors: WikiPedia, “CommonCreatives” licence.