Caur mākslu aicināt aizdomāties, cik visi esam dažādi un unikāli
Kā runāt ar sabiedrību par stereotipu pilniem jautājumiem? Kā veicināt izpratni, ka LGBT kopiena ir vienlīdzīga ar visām citām? Ka būt feministam – tas nav slikti, bet ir svarīgi, jo kurš gan vēl iestāsies pret nevienlīdzību sieviešu un vīriešu pasaulē? Māksla ir lielisks veids, kā uzrunāt apkārtējos.
Laikmetīgās mākslas centrs kim? atbalsta dažādas mākslas izpausmes un izstādes. Tā pavasarī bija vērojama izstāde “Mūļi”, par kuru rakstījām arī pride.lv. Tās laikā tikāmies ar mākslinieku grupas no Vācijas – Carl Berzow, Michel Wagenschütz, Lydia AD, Annika Högner, Elias, Mania Godarzani-Bakhtiari. Daudziem no māksliniekiem šī bija pirmā reize, kad viņi bija Rīgā. Kaut arī laika apstākļi nebija glaimojoši, pilsēta paliks labā atmiņā, it sevišķi Bolderāja, kurai ir sava atšķirīga aura un noskaņa. Protams, māksliniekiem patika arī vecpilsēta, Rīgas jūgendstils un citas klasiskās vērtības, bet tā jau mēdz būt, ka atmiņā paliek mazāk tradicionālais un visvairāk atšķirīgais.
Ar šīs izstādes starpniecību mākslinieki vēlējās plašākai sabiedrībai vērst uzmanību par apkārtējo dabu un mums, cilvēkiem – cik visi esam vienlīdzīgi. Tas jau ir arī stāsts par mums visiem, kas mēs esam un kādu vietu ieņemam pasaulē. Queer feminisms ir viena no tēmām, kas izvēlēta, jo sabiedrībā vēl arvien ir svarīgi runāt par dzimumu, seksualitāti un vienlīdzību.
Tāpat kā vienlīdzība starp heteroseksuāļiem un homoseksuāļiem. Šie jautājumi ir aktuāli vēl arvien. Jautāti, kā pret feminisma un LGBT jautājumiem izturas Vācijā (tieši Vācija ir valsts, kurā dzīvo mākslinieku grupa), viņi atbild, ka sabiedrībā vēl arvien ir daudz negatīvā, neiecietības un stereotipu. Ir brīži, kad šķiet, situācija uzlabojas, bet tad atkal viss iegriežas vecajās sliedēs.
Ko ieteiktu Latvijas sabiedrībai?
Mīlēt un cienīt vienam otru. Mēs visi esam unikāli, atšķirīgi un īpaši. Vieni mīl sievietes, citi mīl vīriešus, vēl citi ir aseksuāli un seksa tēma viņu dzīvēs nav aktuāla. Bet tam jau nav lielas nozīmes. Dzīve tādēļ ir dzīve un katru dienu var piepildīt interesantu.
“Mūļi” bija otrā izstāde, kuru veidoja brīva praktizētāju grupa, kas lielākoties dzīvo Berlīnē un studē Berlīnes Mākslas universitātē un savos darbos cenšas izaicināt metodoloģisku individuālismu un cilvēku pārliecību par savu ārkārtīgumu. 2016. gada rudenī viņas pirmoreiz sadarbojās izstādē Moles Berlīnes Fotogrāfijas muzejā, par ko tika izvirzītas nacionālai mākslas balvai, par spīti tam, ka noraida nacionālismu. Egija Inzule ir kuratore, kuru profesore un māksliniece Žozefine Praida ielūdza strādāt ar studentēm pie izstādes Berlīnē programmas “Seen By” ietvaros.
Pasākumu programma kim? Jūnijam/jūlijam
Kintija Bulava, www.pride.lv
Foto: publicitātes