Esmu cilvēks, kurš mainīs dzimumu, un lepojos ar to

Esmu cilvēks, kurš mainīs dzimumu, un lepojos ar to

2018. gada 11. marts

„Latvijā valda milzīga diskriminācija. Īpaši pret cilvēkiem, kuri ir citādāki. Tas ir iemesls, kādēļ savu nākotni neredzu Latvijā. Bet pašlaik man ir paveicies. Varu dzīvot brīvībā, neslēpjot no tuvākajiem un draugiem, kas es esmu. Varu dzīvot sievietes dzīvi. Ir izdevies arī atrast lielisku darbu,” intervijā pride.lv atklāj Danielle, kura piedzimusi vīrieša ķermenī.

Kāds ir tavs sevis apzināšanās stāsts?

Tas sākās tīņu vecumā. Kaut arī cik sevi atceros, vienmēr esmu bijusi atšķirīga. Man patika spēlēties ar lellēm. Man bija draudzenes – meitenes. Kad man bija ap 16 gadiem, kad no puikas sāku veidoties par vīrieti. Man sāka augt bārda un parādījās spalvas. Mani tas biedēja. Nepatika. Kāpēc kaut kas tāds ar mani notiek? Tolaik domāju. Man bija histērijas. Sapratu, ka vajag ar to kaut ko darīt, tādēļ pati pieteicos pie psihiatra. Pati ar sevi netiku galā. Pierakstījos pie psihiatra un teicu viņam, ka gribu būt meitene, ka gribu mainīt dzimumu.

Un ko psihiatrs?

Viņš man ieteica aiziet pie psihologa. Izgāju nepieciešamās konsultācijas. 4 reizes pa 4 stundām. Bija gan sarunas, gan testi, gan dažādas pārbaudes. Man bija jāpierāda, ka esmu transeksuāla un ka tā nav šizofrēnija. Pēc psihologa apmeklējuma izgāju ārstu konsīliju. Viņi man iedeva diagnozi – F649, kas nozīmē, ka man ir dzimuma identitātes traucējumi. Ar šo diagnozi varēju uzsākt hormonu terapiju, kuru lietoju jau septiņus mēnešus.

Kas mainījies, lietojot hormonus?

Hormoni ietekmē visu manu organismu. Man aug krūtis. Mazāk aug bārda. Figūra paliek sievišķīgāka. Bet, lai taisītu dzimuma maiņas operāciju, kuru plānoju taisīt, man jādabū diagnoze, ka esmu transseksuāla. Esmu jau noskaidrojusi, ka vagīnas izveides operācija maksā 9 tūkstoši eiro, ja vēlos arī krūšu plastisko operāciju, tad kopā tie ir 13 tūkstoši eiro.

Kā uzzināji, pie kura ārsta iet?

Patiesībā Latvijā ir tikai viens ārsts, kas veic šādas operācijas. Cik esmu noskaidrojusi, viņš ir arī vienīgais ārsts tāds visā Baltijā un Skandināvijā.

Kā pašlaik aizrit tava ikdiena?

Tikai un vienīgi kā sievietei. Izskatos kā sieviete. Lielākā daļa no maniem draugiem un ģimenē uztver mani kā meiteni, kā Daniellu.

Esi izkāpusi no skapja?

Jā. Vienmēr esmu teikusi, ka esmu transseksuāla. Esmu cilvēks, kurš mainīs dzumumu un lepojos ar to.

Kā apkārtējie to pieņēmuši?

Man ir paveicies, ka man ir ļoti atbalstoši draugi un ģimene. Ģimene mani redzēja jau no agras bērnības, ka esmu citādāka, tādēļ ļoti saprotoši visu pieņēma. Tehnikumā, kur mācos, ir visādi, bet draugi pieņem.

Par ko mācies?

Par stilisti, bet zinu, ka šajā jomā visticamāk nekad nestrādāšu. Tā nav mana. Savu nākotni redzu ārzemēs. Latvijā ir nenormāla diskriminācija pret cilvēkiem, kas ar kaut ko atšķiras. Vienīgā vieta, kur atradu darbu, ir TOP klubs. Domājot par nākotni, to saredzu visdrīzāk Anglijā, pēc tam ASV. Latvijā esmu bijusi uz ļoti daudz darba pārrunām. Visi uzreiz man atsaka.

Vienreiz mani pat atteicās apkalpot Makdonaldā. Jutos ļoti pazemota. Pārdevējs apskatījās uz mani un vienkārši aizgāja prom. Neapkalpoja.

Tik traki ir arī pa pilsētu staigājot?

Nē. Uz ielas izskatos kā meitene. Grūtības sagādā, kad sāku runāt, jo man ir vīrišķīga balss. Vai arī tad, kad pērku alkoholu vai sabiedriskajā transportā jāuzrāda dokumenti. Man tad ir jāpierāda, ka tie tiešām ir manējie. Tas ir nepatīkami.

Ir kaut kas, kas tevi Latvijā dara arī priecīgu?

Jā, mani draugi un ģimene. Arī mans darbs. Man tas ļoti patīk. Top klubā esmu starp savējiem. Beidzot varu justies brīva.


Kintija Bulava, www.pride.lv
Foto: no personiskā arhīva


Atstāt komentāru
Komentāri
    Esi pirmais un atstāj komentāru!