Sadraudzība
Bilde: depositphotos.com
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons šajās brīvdienās ir Maltā, kur notiek Sadraudzības valstu valdību vadītāju sanāksme (Commonwealth Heads of Government Meeting). Runa ir par kādreizējās Lielbritānijas impērijas kolonizētajām valstīm, sākot ar milzīgo Kanādu, Austrāliju un Indiju, un beidzot ar mazo Nauru, Tuvalu un, jā, arī Maltu (ja godīgi, es nezināju, ka Malta kādreiz bija Lielbritānijas kolonija). Sadraudzībā kopumā ir 53 valstis.
Pošoties uz minēto pasākumu, D. Kamerons pavēstīja, ka viens no viņa galvenajiem mērķiem būšot LGBT cilvēku tiesību aizstāvēšana, konkrēti tāpēc, ka 42 (!) no minētajām 53 valstīm būt par geju, lesbieti vai transpersonu nozīmē būt noziedzniekam, un vēl konkrētāk tāpēc, ka daudzos gadījumos attiecīgie likumi tika pieņemti laikā, kad vēl pastāvēja Lielbritānijas impērija. Pašā Lielbritānijā viendzimuma seksa dekriminalizācija sākās tikai pagājušā gadsimta 60. gadu otrā pusē. Pride.lv lasītāji, iespējams, zina, ka, piemēram, Ugandā (minētās sadraudzības dalībvalstī) likumdevējs pat apstiprināja nāves sodu LGBT cilvēkiem, un tikai pēc starptautiska skandāla tas jutās spiests to atkal atcelt. No tā neizriet, ka Ugandas politikāņi ir kļuvuši apgaismotāki. Pirms divām dienām Ugandas parlaments apstiprināja likumu, kurā ir aizliegtas visas nevalstiskās organizācijas pēc kārtas, kuras "atbalsta" homoseksuālismu. Ārvalstu nevalstiskās organizācijas vispār ir aizliegtas, savukārt pašmāju organizācijas nedrīkst darīt neko tādu, kas "kaitē Ugandas tautas godam." Savukārt Indijā šā gada februārī Augstākā tiesa atcēla zemākas tiesas par LGBT cilvēku dekriminalizāciju, atjaunojot desmit gadu cietuma sodu tiem, kuri tādi ir.
Jādomā, ka Lielbritānijas premjerministra vēlme, Maltā diskutēt LGBT jautājumus, vismaz daļēji radusies uz vainas sajūtas pamata. Minētais likums Indijā, tāpat kā pietiekami daudzi citi, tika apstiprināts impērijas laikmetā. Impērijas centrālā valsts laikā kopš tam ir kļuvusi krietni liberālāka (un, starp citu, vērts konstatēt, ka Deivids Kamerons Lielbritānijā pārstāv Konservatīvo partiju), bet daudzas citas valstis -- ne tik.
Blakus pašai valstu vadītāju sapulcei Maltā arī notiek tā dēvētā Tautas foruma sapulce. Tieši tur delegāti runāja par LGBT lietām, piedevām, kā ziņots medijos, tā bija pati pirmā reize foruma vēsturē, kad tā kaut kas bija noticis. Delegāti apstiprināja sadraudzībai iesniedzamu rezolūciju, kurā ir teikts ka "LGBT cilvēku kriminalizācija, vardarbība pret viņiem, diskriminācija pret viņiem un viņu izraidīšana no sabiedrības kaitē sabiedrības dzīvespriekam. Iekļaujoša sabiedrība ir stiprāka, novatoriskāka un tāpēc arī dzīvespriecīgāka. Sadraudzības pilsoniskajai sabiedrībai jāveido stiprākas saites dažādu sektoru interešu jomā, runājot par LGBT cilvēkiem, arodbiedrībām, invalīdiem, sievietēm, ticīgiem ļaudīm, aborigēniem un gados veciem cilvēkiem. Cilvēki savā dažādībā iekļauj dažādas identitātes, saskaras ar dažāda veida represijām, un cieš no tiem pašiem strukturāliem un institucionāliem draudiem pilsoniskās sabiedrības dzīves telpā." Rezolūcijā tās valstis, kuras LGBT jomā ir attīstījušas tālāk, palīdzēt mazāk attīstītām valstīm darīt to pašu. Sadraudzības valstu valdības aicinātas veidot dialogu ar LGBT cilvēkiem un organizācijām.
Tas viss ir labi un jauki, bet Tautas forumam nekādas likumdevēja tiesības nav. Pašā valstu vadītāju sanāksmē, cik zināms, nekāda īpaša saruna par LGBT lietām nenotika. LGBT aktīvists Pīters Tačels (Peter Tatchell): "Forumam nekādas teikšanas nav, Sadraudzības valstu valdību vadītāju sapulce tās ieteikumus regulāri ignorē. Oficiālajā darba kārtībā jau atkal nav nekādas diskusijas, kur nu vēl atbalsta LGBT tiesībām. Šis ir 66. gads pēc kārtas, kad Sadraudzības vadītāji ir atteikušies LGBT tiesības iekļaut oficiālajā darba kārtībā. Viņi pat nerunā par LGBT tiesībām, kur nu vēl tās atbalsta. Tā ir pilnīgi apkaunojoša nespēja cienīt Sadraudzības hartā un Universālajā Cilvēka tiesību deklarācijā iekļautos cilvēka tiesību principus." Nudien maz ticams, ka minētās rezolūcijas dēļ Uganda vai citas valstis, kurās LGBT cilvēki joprojām ir "nelikumīgi" un visādā citādā veidā diskriminēti, piepeši nonāks pie apgaismības.
Mēs šeit Latvijā dzīvojam valstī, kurā oficiālajā līmenī attiecībā uz mūsu kopienas jautājumiem joprojām valda pietiekami liela tumsonība. Taču par to, ka esam geji vai lesbietes, mūs cietumā neliek, arī nodarbinātības jomā diskriminācija pret mums ir aizliegta (tiesa, tikai tāpēc, ka gadījumā, ja mūsu "gudrās galvas" nebūtu apstiprinājušas attiecīgo Eiropas savienības regulu, ES pret Latviju būtu vērsusi smagas sankcijas). Mums noteikti ir jādomā par tiem mūsu brāļiem un māsām, kas dzīvo valstīs, kurās situācija ir daudz smagāka, tajā skaitā runa, protams, ir ne tikai par Sadraudzības valstīm, bet arī par mums daudz tuvāko Krieviju un Ukrainu, un ne tikai. Mozaīka veido partnerattiecības ar LGBT organizācijām citur, šovasar notikušā Eiropraida kontekstā notika konference, kurā ukrainiete stāstīja šausminošu informāciju par to, kā praida pasākumi ir notikuši (un reizēm nenotikuši) viņas valstī. Kā redzams Tautas foruma kontekstā, nevalstiskas organizācijas un pilsoniskā sabiedrība bieži vien tiek krietni tālāk nekā oficiālas instances, un tāpēc Mozaīkas un tamlīdzīgu organizāciju darbs ir tikai un vienīgi atbalstāms un veicināms. Un paldies Deividam Kameronam!