Tepat aiz robežas valsts politiskie spēki liek slēgt geju un lesbiešu klubu
Ekskluzīvā intervijā ar Alekseju, kurš pašlaik dzīvo Baltkrievijā, bet dzimis Krievijā, uzzinām, kāda ir LGBT kopienas ikdiena Latvijai tepat līdzās – Baltkrievijā. Reāla iespējamība satikt savā dzīvoklī OMON drošībniekus, uz savas ādas izjust represijas, ņirgāšanos… Tā ir skaudrā realitāte Baltkrievijā.
Aleksejs uz Baltkrieviju pārcēlās dzīvot 20 gadu vecumā. Mūsu tikšanās dienā viņš Rīgā bija caurbraucot. Uz dažām dienām bija aizbraucis līdz Bosnijai Hercegovinai. Ceļojumā. Apskatīties, kā tur cilvēki dzīvo, kāda ir vietējā sabiedrība un apkārtne. Tas bija interesants ceļojums, un, kā Aleksejs stāsta intervijas laikā: “Lauzu savu stereotipu, ka tur cilvēki ir konservatīvi un ļoti noslēgti. Tā nav. Bosnijā ir daudz kultūru, cilvēki ir atvērti jaunajam, viņiem nav pretenziju pret svešajiem.”
Pāris reizes gadā Aleksejs ir Rīgā, viņš brauc arī uz citām Baltijas valstīm. Visbiežāk caurbraucot uz citām valstīm. Viņam patīk ceļot un iepazīt pasauli, un ar Baltijas valstīm Baltkrievijai ir labi transporta sakari.
Vai Bosnijā un Hercegovinā juti kādus aizspriedumus pret homoseksuāliem cilvēkiem?
Nē, nevienā brīdī nejutos, ka es būtu svešs, kādam nepatīkams cilvēks. Interesanti, ka tieši šajā laikā tur rit reklāmas kampaņa par LGBT tiesībām. Tas man bija negaidīti. Vietējo valodu nesaprotu, bet pēc redzētajām reklāmām uz ielām saprotu, ka LGBT kopiena iestājas par vienlīdzīgām tiesībām. Man palicis iespaids, ka tur cilvēki ir toleranti.
Kā Baltkrievijā sabiedrībā izturas pret LGBT kopienu?
Par vienotu sabiedrības viedokli ir grūti ko pastāstīt, jo šī tēma praktiski netiek apskatīta. Baltkrievijā vispār nav tāda sabiedrības viedokļa. Ir tikai valsts viedoklis, kuram piekrīt arī liela daļa cilvēku. Savā stāstā nepretendēju uz vienu patiesību, jo pieņemu, ka citiem varētu būt cits viedoklis. Tas, ko es redzu Baltkrievijā – pret LGBT jautājumiem oficiālā valsts pozīcija ir ļoti stīva. Negatīva. Neadekvāta.
Agrāk Minskā bija geju klubs, bet valsts iejaucās un to slēdza. LGBT organizāciju līderis bija spiests pamest valsti, jo pret viņu sākās represijas. Viņš lūdza patvērumu Zviedrijā, un viņam to iedeva.
Tik konservatīvi un noraidoši valsts izturas pret ikvienu minoritāti, ne tikai LGBT kopienu. Valsts vadošajai politikai ir ļoti nepatīkami tie likuma pārstāvji, kuri seko līdzi likumiem un norāda, ka esošā politika pārkāpj likumus. Arī pret šādiem cilvēkiem tiek veiktas represijas. Viņus sauc par valsts ienaidniekiem vai naidniekiem. Baltkrievijā ir ļoti skumja situācija. Viss notiek ļoti konservatīvi. Grūti prognozēt, vai tur kaut kas maz mainīsies. Es pārmaiņām neticu. Domāju, ka mainīšu valsti un dzīvesvietu, lai dzīvotu citā vidē un citā sabiedrībā.
Kādēļ?
Baltkrievijā nav nekādu garantiju. Ir tikai valsts viedoklis, un tikai tas ir pareizais. Valstij vienmēr taisnība. Man tādā sabiedrībā ir nepatīkami uzturēties.
Kāda ir LGBT cilvēku ikdiena Baltkrievijā?
Šeit, Golden klubā sēžam, un redz, OMON drošībnieki neielaužas un neliek mums uzrādīt dokumentus. Ja Baltkrievijā pat kādā dzīvoklī cilvēki pulcējas un apspriež kopīgus jautājumus, var ierasties OMON brigāde un likt visiem uzrādīt dokumentus. Viņi par visiem ņirgāsies un meklēs iemeslu, kādēļ apcietināt vai kā citādi sodīt. Iemeslu vienmēr atradīs, piemēram, viņi pateiks, ka tu rupji lamājies, aizskāri valsti… Privātās tikšanās ir bīstamas, bet vēl bīstamāk ir pulcēties publiski. Bet zinu, ka Baltkrievijā ir mazas cilvēku grupiņas, kas nodarbojas ar LGBT jautājumiem.
Kā tu dzīvo – slēpjot savas attiecības?
Homoseksuāli pāri pārsvarā visi slēpjas. Ja kāds pāris dzīvo kopā vienā dzīvoklī, tas tiešām ir liels retums. Mums ir pieņemts sevi neizrādīt. Ne tikai seksuālos jautājumos, bet arī reliģiskos un nacionālos. Var būt ļoti negatīva attieksme, ja par tiem izteiksies. Kam gan var traucēt tas, ka geji dzīvo kopā? Bet Baltkrievijā domā, ka tas ir traucējoši!
Par manu pieredzi, šis gluži nav mans jautājums, jo pašlaik esmu izvēlējies būt viens.
Vai šī izvēle saistīta ar to, ka Baltkrievijā labāk dzīvot vienam, nevis riskēt, ka kāds atklāj, ka tev ir partneris vīrietis?
Ne tikai… Iespējams man ir sarežģīts raksturs. Pats pret šo jautājumu izturos diezgan viegli. Man ir daudz paziņu, brīvajā laikā eju uz privātām, nelielām grupiņām, kurās diskutējam par aktuālām tēmām – pārsvarā politiku. Nejūtos slikti arī viens.
Cik ilgi jau dzīvo Baltkrievijā?
Esmu dzimis Krievijā. Kad man bija 20, pārcēlos uz Baltkrieviju. Neesmu tāds cilvēks, kurš ilgi var dzīvot vienā vietā. Manī nav patriotisma vai nacionālisma. Man šīs jūtas ir svešas. Tās man liekas konservatīvas. Man var patikt kādu valstu reģioni, kādas konkrētas valstis, bet visu mūžu dzīvot vienā – tas man ir par konservatīvu.
Manuprāt, tas ir par traku 21. gadsimtam – uz visiem laikiem palikt dzimtenē, kurā esi dzimis, un vēl to arī mīlēt. Man tas šķiet dīvaini.
Jebkura dzimtene var darīt lielas briesmu lietas. Man tas nav jāpieņem un jāmīl. Tās ir briesmu lietas, kuras ir notikušas Ukrainas krīzē, man tās nav pieņemamas. Mīlēt tādu dzimteni, tas ir dīvaini.
Kā Krievijā izturas pret LGBT jautājumiem?
Maskavā nav tik traki. Tā ir liela pilsēta, daudz cilvēku un ir lielāka brīvība, var veidot arī attiecības. Provincēs gan ir daudz, daudz grūtāk. Krievijā atšķirībā no Balkrievijas, arī pareizticīgo baznīca pauž ļoti negatīvu viedokli pret homoseksualitāti. Arī valsts politika ir ļoti noraidoša.
Par tālāko nākotni Aleksejam grūti ko plašāk pastāstīt. Viņš jau ir atgriezies Baltkrievijā, atgriezies savos ikdienas pienākumos un atvērti skatās pēc nākotnes iespējām. Viņš jūtas gatavs pārmaiņām, bet situācijai vēl jānobriest, lai nākamie darbi un projekti paver durvis jaunām iespējām.
Kintija Bulava, www.pride.lv