13 gadi gūstā
Intervija ar Vili Turlo
1. Kādas ir Tavas izjūtas, kad redzi praida karogu?
Vilis: Es pats neesmu bijis nevienā praidā, nezinu, kāds tas ir.
2. Kad Tu apzinājies savu piederību kādai seksuālajai orientācijai, pirms vai pēc tam, kad tiki
pakļauts pederastijas aktam?
Vilis: Pēc tam. Pēc tā visa, kad tā pederastija vai pedofilija notika, kad man bija jau 25 gadi,
tad sāku domāt, jo tas vīrietis, pateikšu precīzāk, priesteris, pārkāpa celibātu, un tas laika
gaitā man lika domāt, kas ir pedofilija, un es nācu pie secinājuma, ka tas gejisms,
homoseksuālisms tika iepotēts manī, jo man bija problēmas ar kādu sievieti, bija ļoti grūti
apprecēties.
3. Un kad Tu tiki pakļauts seksuālajai vardarbībai?
Vilis: Tas bija 1985.gadā ogu laiku laikā, divpadsmit gadu vecumā, kad tiku seksuāli
izmantots. Tas bija Jāzeps Turlais, viņš bija priesteris.
4. Viņš ir Tava uzvārda brālis?
Vilis: Tur ar uzvārdu cita drāma, to vēlāk pastāstīšu. Viņš iedeva man to uzvārdu.
Jā, un tas priesteris, Jāzeps Turlais, apkalpoja Rozentovas draudzi, Feimaņu draudzi,
Rušonas un Sesmas draudzi.
5. Un kad Tu saprati, ka nevēlies to darīt?
Vilis: Nu, es no 12 gadiem pie tā visa biju pieradis un nevarēju tam pretoties. Es nezināju, kas
ir seksualitāte. gejisms, pedofilija, un tikai pēc tam es sāku domāt, ka priesteris 100%
pārkāpa celibātu.
6. Un kāda bija Jāzepa reakcija uz tavu atteikumu turpināt to darīt?
Vilis: Nekādas pretestības no manas puses nebija.
Tas kļuva par manu ikdienu, es iegāju tādā kā ritmā un nekādas pretestības pret to nebija. Es
nepretojos tam.
7. Un pie kā Tu vērsies pēc palīdzības pēc tiem notikumiem?
Vilis: Ja godīgi, es nekur nevērsos pēc palīdzības, jo es biju labās attiecībās ar priesteri un
ģimeni. Un tas man liedza pastāstīt to noslēpumu, kas man bija ar priesteri Jāzepu. Bet kad
pasliktinājās attiecības ar priestera ģimeni, tur ir cita drāma, tad es atklāju to pedofilijas
noslēpumu, kas daudzus gadus tika slēpts. Slēpts, slēpts un noklusēts.
8. Tagad Tu esi apprecējies, kāda ir tava attieksme pret LGB+, konkrēti pret
homoseksuāļiem un pret baznīcu kā institūciju?
Vilis: Mana attieksme ir, ja pieaudzis pāri 18 gadiem, lai viņi tur ņemas, bet ja pirms 18 gadu
vecuma bērnam tiek iedragāts, tad es esmu pret to. Jo tiek sabojāta seksualitāte bērnam.
Pret baznīcu neteiktu, ka man ir naids, bet es gribu apgāzt Jāņa Buļa izteicienus, Latvijas
bīskapa izteicienus, ka pie mums nekā nav un ka katoļu baznīcā nav pedofilu. Es vēlos to
apgāzt, jo viņi ir, viņi bija un būs. Un kopš katoļu baznīca pieņēma celibāta likumu, tā
pederastija ir līdz šodienai.
9. Un kā, Tavuprāt, var izravēt šo nelaimi no katoļu baznīcas, šo pederastijas un pedofilijas
esamību no baznīcas?
Vilis: Es nedomāju, ka to varētu izravēt. Visi tie solījumi, ko dod zvērestā Dievam pie altāra,
kad iestiprina priesteri, tās visas ir muļķības, jo loģiski padomājot, seksuālās iekāres ir daudz
stiprākās par solījumiem, ko dod bīskapam un Dievam. Un priesteri nevar apkarot seksuālās
atkarības, līdz ar to grēko. Tas priesteris gāja grēksūdzēs un es atceros, ka Jāzeps Turlais
sūdzēja grēkus Jānim Bulim. Bet jā, grēkoja. Baznīcā uz ambonesa runāja pavisam ko citu.
Baznīcas atkarībniekiem, tev nebūs to pārkāpt, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, bet
pats priesteris visu darīja pretēji. Es daudzus gadus dzīvoju un redzēju priestera Jāzepa
raksturu, viņa īpašības.
10. Vai piefiksēji tādus gadījumus, kad priesterim uzmācās kāds no draudzes locekļiem?
Vilis: Nē, tādus uznācienus pret Jāzepu neesmu redzējis, ka kāds būtu viņam uzmācies.
11. Tev ar priesteri ir vienādi uzvārdi, jums ir radnieciskas saites?
Vilis: Nē, nekādas radnieciskās saites nav, tur tāda kā afēra sanāca. Kad es pabeidzu bāreņa
skolu Rozentālā, tad viņš paņēma mani savā pārraudzībā un viena tantiņa norakstīja man
īpašumu Maltā pirms nāves. Man bija 16 gadi, kad domē tur sanāca cilvēki, parakstījās un es
parakstījos testamentā. Pēc tam, 1993.gadā, Monika Reliņa nomira, kas norakstīja man savu
īpašumu. Un trešajā vai ceturtajā dienā priesteris nomainīja man uzvārdu uz Turlais, Man bija
uzvārds Ārsts. Man, protams, tas nepatika, man bija kompleksi ar to uzvārdu un es paņēmu
uzvārdu Turlais. Bet no priestera Jāzepa puses tā bija viltība. Jo priesteris ar tādu pašu
uzvārdu varēja būt kā aizbildnis un viņš varēja kārtot visas testamenta lietas, kā arī pārdot
manu īpašumu, ko viņš arī izdarīja. Kad man bija 18 gadi šis process jau notika. Bēru
pasākumā mani nepielaida, kas tieši bija Monikas Reliņas bēres. Mani novirzīja, lai es tur
nepinos pa tām bērēm.
12. Vai tagad Tev ir tiesvedība par to īpašumu?
Vilis: Nē, es nesapratu neko no tās tiesvedības un īpašumiem, man nebija ne tēva, ne mātes.
Tikai priesteris mani virzīja līdz 18 gadiem un pēc 18, es pats parakstījos visur un neko
nevirzīju.
13. Kādas Tev tagad ar viņu ir attiecības, viņš ir dzīvs vai miris?
Vilis: Jā, viņš aizgāja mūžībā 1999. gada 22. aprīlī, bet tas neliedz atklāt patiesību.
14. Ko Tu ieteiktu citiem bērniem, kuri saskārušies ar pedofiliju vai pederastiju? Vienalga,
baznīca vai kāda cita institūcija?
Vilis: Nu, es varētu ieteikt, ka tēvam un mātei jāseko bērnam, jākoriģē dzīves veids.
15. Tas ir ieteikums vecākiem, bet ko Tu ieteiktu bērniem, kuri cietuši līdzīgi kā Tu?
Vilis: Jāsaprot, ka tas ir pārkāpums un pašiem jādomā, vai atklāt to vai neatklāt. Var griezties
policijā. Es arī varēju griezties policijā, bet es noklusēju.
16. Vai atceries savu mammu vai tēti?
Vilis: Nē, es esmu Rīgā dzimis, māte bija alkoholiķe. Mātei tiesības bija atņemtas un tā mēs
tikām izvazāti pa visu Latviju - māsa uz Daugavpili, es uz Maltu.
Un tēvu nezinu, cik tur tēvu bija. Un es tāds kā no kuģa izmests un stumdīts.
17. Un vai Tev pašam ir bērni?
Vilis: Jā, man ir divi bērni un esmu apmierināts ar ģimeni.
Pride.Lv vērsās pie Latvijas arhibīskapa Z.Stankēviča pēc komentāra, kāda situācija šobrīd ir ar pedarastu un pedofīlu identificēšanu garīdznieku vidū, un to izķeršanu, kā arī kas notika ar mācītāja Pētera Zeiļas krimināllietu, vai lieta ir iztiesāta taisnīgi?
Arhibskapa Z.Stankēviča atbilde:
Ietveram šo cilvēku lūgšanā un labprāt viņu uzklausītu, lai sekmētu patiesību un dziedināšanu.
Pieredze rāda, ka daudzas apsūdzības pret Baznīcu nav bijušas patiesas. Tieši tāpēc Baznīca ir izdevusi vairākus dokumentus ar instrukcijām, kā šādās situācijās rīkoties, un mēs tām sekosim:
1. Saskaņā ar Baznīcas instrukcijām Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps informēs par šo sūdzību Vatikāna dikastēriju.
2. Mēs aicinām intervēto cilvēku vērsties pie diecēzes bīskapa, kurš saskaņā ar priekšrakstiem izveidotajai komisijai liks iepazīties ar apsūdzību un izteiktām pretenzijām.
3.Ja cilvēks meklē patiesību, tad viņš ir aicināts veikt konkrētus soļus.
4. Visā mūsu Baznīcā Latvijā ir veikts liels preventīvs darbs, ir bijuši obligātie kursi gan garīdzniekiem, klosterļaudīm, gan draudžu darbiniekiem par mazgadīgo un neaizsargāto personu aizsardzību, izveidots metodiskais materiāls un komisija, kura ir kompetenta izskatīt šāda veida jautājumus. Ir izveidotas vadlīnijas pārkāpumu novēršanai.
5. Priestera P. Zeiļas lietā līdz šim nav nekāda atrisinājuma, kaut arī tā turpinās jau 6 gadus. Kā redzams, visas pret viņu izteiktās apsūdzības līdz šim tā arī nav devušas pietiekamu pamatu sprieduma pasludināšanai. Turklāt tiesas sēdes ir slēgtas un to saturs mums nav zināms.
Ar cieņu,
+Zbigņevs Stankevičs
Rīgas arhibīskaps metropolīts
Interviju ar Vili Turlo un Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča komentāru ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis
