Daumants Brūniņš - Biseksualitāte man bija zināms apjukums un samulsums.
Kāds Tavs iemesls, kāpēc izvēlējies dzīvot ārpus Latvijas un kāpēc tieši Lielbritānijā?
Ap 2005./06. gadu izlēmu, ka vēlos augstāko izglītību (toreiz apğērbu dizainā), taču Latvijā nevarēju atļauties mācīties. Tā kā esmu otrais no sešiem bērniem ğimenē, tad uz to laiku, kad es gribēju atsākt mācības augstskolā, nebija iespējas iegūt kredītu (nebija galvotāja) mācību samaksai un līdz ar to nevarēju atļauties mācīties Latvijā. Sakritības pēc es sāku raudzīties uz Lielbritāniju, jo tur mācību kredītu students iegūst uz sava vārda un nav vajadzīgi galvotāji, un tad bija skaidrs, kur mācīšos.
Otrs fakts, ka man angļu akcents vienmēr paticis labāk un zināju, ka Anglija ir angļu valodas izcelsmes valsts.
Kad atklāji, ka vēlies darboties šajā nozarē?
Kad es sāku mācīties 2. klasē (8 gadi) es atklāju, ka man padodas zīmēšana un gleznošana. Vizuālās mākslas skolotāja mani uzaicināja uz vizuālās mākslas ārpusklases nodarbībām. Gleznošana un zīmēšana vienmēr bija tas, kas man padevās izcili, un līdz ar to izlēmu turpināt mācības Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Un, būdams Anglijā, universitātes sagatavošanas gadā es izlēmu, ka bakalaura un mağistra programmās mācīšos gleznošanu.
Tavā pūrā ir 11 izstādes, kad un kur plānota divpadsmitā?
Šobrīd divi no maniem darbiem ir apstiprināti izstādei "Newham Window Exhibition 2022". Ideja par izstādi tās kuratoram radās lokdauna laikā. Idejas pamatā ir mākslas darbu izvietošana mākslinieku māju logos un pagalmos, kuri ir vērsti uz ielu. Līdz ar to cilvēki var doties pastaigā un apraudzīt mākslas darbus, ievērojot lokdauna ierobežojumus (šobrīd mums daudzi ierobežojumi ir atcelti).Kurā vecumā saprati, ka esi piederīgs LGBT+ kopienai?
Pašu pirmo reizi es to nojautu, kad man bija 7 gadi, taču tam nepievērsu uzmanību. Reāli un apzināti 16 vai 17 gadu vecumā sapratu, ka man patīk abi dzimumi.
Vai kādreiz esi vēlējies "izārstēties" no homoseksuālisma, ko mēģināja praktizēt daži ārsti?
Saistībā ar to, ka es esmu biseksuāls, manī bija zināms apjukums un samulsums.
Turklāt toreiz (2002.) pastāvēja
uzskats, ka biseksualitāte ir tikai pusceļš uz homoseksualitāti, un es ļāvos
stereotipu spiedienam. Protams, satiekot burvīgas meitenes, bija domas: "Varbūt
ar šo es būtu "normāls"?"
Man bija ap 30 gadiem, kad uzzināju, ka eksistē iestādes kuras uzskata, ka homoseksualitāte ir slimība un to var izārstēt. Taču tajā vecumā es jau biju sapratis, ka seksualitāte nevar būt slimība.
Taču pirms pusotra gada, regulāri meditējot, šis temats manā būtībā tika atgādināts, un tagad es zinu, ka esmu biseksuāls un spējīgs izjust mīlestību pret abiem dzimumiem.
Vai tas, kas šobrīd pasaulē notiek ar tā saucamo "brīvprātīgo vakcināciju", tavuprāt, ir pieņemami?
Tas, kas notiek, un tā, kā tas
notiek, ir krimināls noziegums visā pasaulē. Es saskatu vispasaules genocīdu.
Es spēju pieņemt, ka ir civēki, kuri uzskata, ka tas ir pareizi, taču es totalitārismu un fašismu neatbalstu. Es nekādā veidā nevaru neko no notiekošā nosaukt par brīvprātīgu.
Vai pats piedalies eksperimentā, un kāpēc?
Savā ziņā jau mēs visi piedalāmies šajā eksperimentā, taču es personīgi uzticos savai dabīgajai imūnsistēmai.
Galvenais iemesls ir mana intuīcija. 2020. gada martā, kad viss šis Cirks-19 sākās, es intuitīvi sajutu: "Tas nav tā, kā tas tiek pasniegts, bet beigās viss būs labi." Un, tā kā mana intuīcija vienmēr ir akurāta, es tai uzticējos.
Otrs, taču līdzvērtīgi svarīgs fakts, ka man pamatskolas laikā vienmēr ir bijusi slikta reakcija uz potēm. Un kopš 16 gadu vecuma neesmu potējies un neesmu redzējis tam jēgu. Taču gadu laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka veselīgs dzīvesveids ir labas veselības noslēpums. Svarīgs ir līdzsvars starp fizisko, mentālo, emocionālo un garīgo pasauli.
Ar ko tas viss, Tavuprāt, beigsies?
Viss beigsies par labu tā saucamajiem pasaules "parastajiem" iedzīvotājiem, jo mēs beigu beigās esam saimnieki. Valsts vadītāji ir mūsu algotņi, kuri ir aizmirsuši sava amata pienākumus. Klajā nāks arī visas korupcijas.
Kam būtu jānotiek, lai Tu atgrieztos Latvijā?
Esmu par to daudz domājis. Vienmēr nonāku pie secinājuma, ka gribu atrast veidu, kā būt profesionāli piepildītam radošā sfērā, bet Latvijā pagaidām tas nav iespējams.
Kādi Tev plāni 14. februārim?
Man personīgi plānu nav, jo es
pats Svētā Valentīna dienu nesvinu, bet visdrīzāk aizbrauksim ar draugu uz kādu
restorānu vai pabu.
Pārpublicējot informāciju atsauce uz Pride.Lv obligāta
Atbildes ievietoja: Maigurs Skangalis