Intervija ar Adriju

Manu domu putekļi

Ir nosēdušies manā galvā.

Kā lai es tos iztīru?

Esmu meklējusi savu ceļu,

Bet tas kaut kur nozudis kā migla

Agrā rīta stundā.

Saka, ka tagadnē nav sāpju,

Bet kur tad es dzīvoju?

Šīs rindas ir rakstījusi jauna, skaista meitene Adrija. Brīvajā laikā viņa raksta dzeju, raksta stāstus, raksta par savu pieredzi. Dzīvi un cīņu. Mēs par Adriju vēl dzirdēsim, savukārt Pride.lv lasītājiem ir ekskluzīva iespēja ielūkoties pirmajā publiskajā intervijā ar jauno rakstnieci.

Pride.lv: Adrija, sveika. Tev ir 23 gadi, bet esi paguvusi jau daudz saraksīt – gan dzeju gan mazus stāstiņus par dzīvi. Kur Tu rod ievesmu?

Adrija: Parasti, kad neklausos mūziku un esmu viena un bēdīga, tad uznāk iedvesma. Pati dzīve ir kā iedvesma, visas pieredzes ir manas.

Pride.lv: Interesanti, kādu mūziku Tu klausies?

Adrija: Man nav viena īpašā mūzikas gaume. Atšķirībā kāds ir garastāvoklis. Pa retam klausos arī simfonisko mūziku.

Pride.lv: Runājot par kultūru vai ir kādi mūziķi vai aktieri vai zināmi cilvēki, kas Tevi iedvesmo?

Adrija: Jā, Kaspars Zlidnis. Viņš kā cilvēks ir ļoti vieds. Man patīk lasīt viņa atklāsmes par dzīvi. Skaisti! Tādam cilvēkam es vēlētos līdzināties.

Pride.lv Kādas vērtības Kaspara dzīves skatījumā Tevi iedvesmo? Vai vari lūdzu padalīties, kas Tevi uzrunā visvairāk?

Adrija: Godīgums. Pati ar šo cenšos strādāt, jo gribas taču izpatikt citiem, lai es tiktu pieņemta. Ja es neesmu godīga pret sevi, tad kā es varēšu būt godīga pret citiem. Šis ir mans klupšanas akmens.

Pride.lv: Kādas lietas Tev ir grūti pieņemt citos un kā Tu sadzīvo ar savu homoseksualitāti? Kas ir visgrūtākais?

Adrija: Man ir grūti pieņemt, ka cilvēki netur solījumus. Vai arī nodevība. Pastāstu savu noslēpumu un to pastāsta citiem. Liekas, ka tas ir zems līmenis. Es neesmu homoseksuāla, bet gan biseksuāla. Kaut gan vairāk sliecos uz sieviešu pusi. Agrāk bija grūti pieņemt savu seksuālo orientāciju. Arī citi mani izsmēja, teica, ka tas pāries, ka es nezinu ko es gribu. Sarežģīti bija pašai sevi pieņemt, bet kad pieņēmu, tad kļuva simtkārši vieglāk dzīvot, nevis būt noslēpumā ar to, ka man patīk arī sievietes.

Pride.lv: Paldies par Tavu uzticēšanos un to, ka dalies. Vai vari, lūdzu, pateikt, cik gados Tu izkāpi no skapja?

Adrija: Man bija aptuveni 16 gadi. Iznācu no skapja savām tā laika bijušajām draudzenēm. Viena no viņām teica, ka to neatbalsta. Otra bija man klāt arī tad, kad iznācu no skapja. Vēljoprojām esam draudzenes.

Pride.lv: Vai ir kāds Tavs dzejolis, kurš raksturotu Tavas sajūtas, kad izkāpi no skapja?

Adrija: Nav vairs. Bija dzejolis par kādu sievieti, pret kuru man bija jūtas. Tas bija tad, kad man bija 13 gadi. Šis dzejolis, kopā ar citiem dzejoļiem ir sadedzināts.

Pride.lv: Kā Tu raksturotu attieksmi Latvijā pret LGB+ kopienu?

Adrija: Ir jūtami daudz pieņemošāka vide. Vismaz manā burbulī ir pieņemošāki cilvēki, bet ir arī tādi, kas ir kategoriski pret LGBT kopienu. Es vairs neņemu galvā, ja kāds pasaka kaut ko sliktu par manu seksualitāti. Daudz vairāk sāk "iziet no skapjiem" un saņem drosmi būt par sevi.

Pride.lv: Kādas trīs lietas kuras Tavuprāt ir nepieciešamas darīt LGB+ kopienas cilvēkiem, lai heteroseksuālā sabiedrība būtu iekļaujošāka attiecībā uz homoseksuāļiem un biseksuāļiem?

Adrija: 1. Turpināt runāt par to, kas satrauc cilvēkus, kuri ir no LGBT kopienas.

2. Būtu ļoti vērtīgi skolā mācīt/runāt par LGBT. Jo bieži vien viss saistās ar seksu, jo ir neziņa kas tad īsti ir LGBT kopiena. Kādi cilvēki ir tur.

3. "Lampā" runāt par to, kas varētu interesēt heteroseksuāliem cilvēkiem. Dot atļauju viņiem uzdot jautājumus, kas viņus varētu interesēt.

Pride.lv: Varbūt noslēgumā kāds Tavs dzejolis, kurš dotu stiprinājumu citiem LGBT cilvēkiem?

Es būšu stipra,

Jo tas ir vienīgais,

Kas mani sargās.

Un ne jau bargais spēcīgums,

Bet asaras arī var piejaukt

Krāsu buķetē.

Es būšu stipra,

Kad visi pagriezīs muguru pret mani.

Es būšu stipra,

Kad nebūs neviena,

Ar ko parunāt.

Es būšu stipra

Arī viena.

Es būšu stipra vientulībā

Kaut gan ir apkārt cilvēki.

Es būšu stipra,

Kad tas būs vienīgais,

Kas mani sargās.

Pride.lv: Paldies par skaisto un stipro dzejoli. Noslēgumā, kāds ir Tavs novēlējums tiem jauniešiem, kuri vēl atrodas aizklātībā vai ir spiesti slēpties?

Adrija: Iesaku no skapja izkāpt tikai tad, kad jūties pavisam droši! Esi uzmanīgs ar ko dalies. Ja ir kāds tuvs cilvēks, kuram vari uzticēties, droši stāsti! Es zinu cik bailīgi ir izstāstīt kādam un ļoti iespējams pazaudēt draudzību. Pieņem to, kāds esi! Tiklīdz pieņemsi sevi, tikmēr lietas saliksies plauktiņos!

Interviju sagatavoja brīvprātīgā Pride.lv reportiere Kristīne

Rakstu ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis