Jaunā pasesgeita?

Jaunā pasesgeita?

2023. gada 20. decembris

Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” paredz divkāršu pieaugumu valsts nodevai par pases izsniegšanu. No tiesību akta projekta anotācijas izriet, ka nodevas paaugstināšana ir saistīta ar valsts vēlmi mainīt personu apliecinoša dokumenta dizainu un ieviest jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu. Kā būtisks izmaksu pieauguma faktors ir minēts informācijas tehnoloģiju nodrošinājums un darbinieku atalgojums. Bez tam anotācijā ir doti aprēķini ar nodevas apmēru veidojošiem izdevumiem. Iebilstam pret piedāvātiem grozījumiem sekojošu apsvērumu dēļ:

Saskaņā ar Personu apliecinošo dokumentu likuma 2. panta otro daļu, personu apliecinošs dokuments, tai skaitā pase, ir Latvijas Republikas īpašums. Katram īpašniekam pašam ir pienākums rūpēties par savu īpašumu un tā uzlabojumiem. Latvijas Republikas personu apliecinošo dokumentu turētāju drošība vai aizsardzība nepieaug ar dokumenta dizaina vai tajā pielietoto risinājumu izmaiņām. Latvijas Republikas pases jau pašlaik pilda visas mūsdienu pases funkcijas. Tas ir pašas valsts interesēs, vēl vairāk uzlabot pasu drošību, pielietot jaunākos IT risinājumus utt. Līdz ar to valstij ir jāsedz šīs izmaksas no attiecīgo iestāžu regulārā budžeta, jo tie ir valsts izvēlētie izdevumi valsts īpašuma uzlabošanai, kas nedod nekādu papildus labumu šī īpašuma lietotājiem, bet rada iespējamās grūtības dokumentu viltotājiem, tātad likumpārkāpējiem. Par cīņu ar likumpārkāpējiem valsts iedzīvotāji arī jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem, finansējot policiju un citas tiesībsargājošās iestādes.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir Iekšlietu ministrijas tiešās pārvaldības iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošo migrācijas procesu un iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas vadīšanu un īstenošanu. Šī ir iestāde, kas nodrošina valsts funkcijas izpildi, nevis iedzīvotāju izvēlēto pakalpojumu sniegšanu. Ja iedzīvotājs ieradīsies tikai pēc ID kartes vai neapmeklēs PMLP vispār, valsts nelikvidēs šo iestādi, nedrukās pases bez nepieciešamās aizsardzības pakāpes, un nepārstās pildīt šo funkciju, tādēļ PMLP ir atvēlēts patstāvīgs budžets, kas ir iekļauts citos valsts nodokļos. Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta pirmās daļas 2). apakšpunktu, valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu. Līdz ar to nav pieņemami, ka darbinieku vai iegādāto tehnoloģiju izmaksas tiktu tieši un pilnā apmērā iekļautas valsts nodevas apmērā. Turklāt, no anotācijā sniegtā aprēķina ir redzams, ka nodevas apmērā ir iekļauti sociālais, algas un pievienotās vērtības nodokļi. Tātad nodokļi tiek aplikti ar nodevu un tas nav pieņemami.

Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 1. panta pirmās daļas 2). apakšpunktu, valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Nodevas paaugstināšana viennozīmīgi ierobežo personu iespējas saņemt pasi un, tātad, arī tiesības uz brīvu pārvietošanos. Eiropas Savienībā, kurā ir iespējams ceļot ar ID karti, ir tikai 27 no 256 pasaules valstīm. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ceļo uz Lielbritāniju un Skotiju darba vajadzībās, daudzi apmeklē radus tādās pasaules valsīts, kā Ukraina un Gruzija, mūsu sportisti dodas uz starptautiskajām sacensībām, dejotāji un dziedātāji - uz koncertiem, viņu starpā ir arī daudz bērnu. Visām šīm iedzīvotāju kategorijām ceļošanai ir nepieciešama pase un nebūt ne visiem ir pietiekami daudz lieku līdzekļu, lai apmaksātu tādu nodevu.

Ņemot vērā augstāk norādīto, partija Suverēnā vara, aicina atteikties no valsts nodevas paaugstināšanas par pasu izgatavošanu.

Rakstu ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis

Avots: partija SUVERĒNĀ VARA