Kā sakārtot “papīrus”
Intervija ar juristi un sabiedriski aktīvu cilvēku (Platforma 21” valdes locekle) Katrīnu Killu.
Daži LGB+ kopienas ļaudis ar nepacietību gaida, kad Latvijā tiks atdzītas viendzimumu laulības, daži to negaida, bet meklē risinājumus esošajā procedūru kārtībā, sev piemērotu variantu.
Daudziem, joprojām nav ko atstāt mantojumā, kā vien parādsaistības, bet daudziem joprojām pat nav kam atstāt kaut ko mantojumā.
Tomēr LGB+ kopiena ir dažāda un gan jau kādam šī intervija varētu būt noderīga.
Sāksim ar pirmo jautājumu.
Atskaņojiet lūdzu savu personīgo viendzimumu pāru laulību Satversmes tiesas lēmuma izpildes saistībā un savu personīgo.
Mans privāts viedoklis ir konservatīvo vērtību virzienā balstīts, kur viena no pamatnostādnēm ir ‘’arhaiskā”- laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Protams, ka reālā dzīve ievieš korekcijas mūsu ‘’ideālajā” pasaules bildē, un eksistē sociālā realitāte. Tad nu ir šis lielais izaicinājums sabiedrībai, politiķiem, samērojot intereses un vērtības, rast risinājumus problēmām.
Bet vēlos uzsvērt- tiešām PROBLĒMĀM, nevis pseido dienas kārtībai.
Pašreizējais regulējums jau tagad ļauj sakārtot savas mantiskās attiecības, neatkarīgi no dzimuma. 1937. gadā pieņemtais Civillikums ir joprojām spēkā un eksistē dažādas manevra iespējas, kā pasargāt savas intereses, savu mantu un padomāt par nākotni.
MS:
Ar ko sākt domāt, lai saskaroties ar likteņa likstām, tās likstas nekļūtu par sākumu citiem dzīves pārbaudījumiem.
KK: Laikam jau lielākā liksta ir smaga slimība un nāve. Ir normāli un pat ļoti ieteicams dzīves laikā padomāt, kas notiks ar sevis sakrāto mantu, kā arī parūpēties par sev tuvajiem un mīļajiem. Katra situācija ir individuāla, bet nu vispirms vajag apdomāt potenciālo tuvāko mantinieku loku, proti- laulātais, bērni- tie ir neatraidāmie, respektīvi, viņiem pienākas sava daļa, neatkarīgi, vai pēdējā griba ir noformēta atbilstošā dokumentā, vai nav.
Tālāk domājam- kas man pieder, un, ko es ar to vēlos darīt. Pastāv 2 veidu pēdējās gribas aktu veidi- testaments un mantojuma līgums. Testaments ir vienpusējs gribas izteikuma akts, un to var mainīt kaut katru dienu (Testators var testamentu katrā laikā atcelt, grozīt vai papildināt (CL 419.pants)) Mantojuma līgums ir divpusējs līgums, kuru var grozīt vai atcelt, tikai pusēm vienojoties, kā arī tas apgrūtina īpašumu- dzīves laikā īpašnieks vairs nevar ar to brīvi rīkoties bez otras puses piekrišanas (Saskaņā ar Civillikuma 643.pantu -ja mantojuma līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tad, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām, tas jāieraksta zemesgrāmatā un saskaņā ar Civillikuma 649.pantu -mantojuma atstājējam dzīvam esot, tad viņš šo nekustamo īpašumu var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām tikai ar līgumiska mantinieka piekrišanu, bet ja nekustamais īpašums bez ierakstīšanas zemesgrāmatā kaut kādā veidā ir atsavināts, tad ieguvējs atzīstams par ļaunticīgu un nekustamais īpašums ir atjaunojams mantojuma atstājēja īpašumā pēc līgumiskā mantinieka prasības);
Ja runājam par izmaksām, tad izmaksu ziņā zemākas izmaksas ir testamenta sastādīšanai – aptuveni 60 EUR, kā arī testaments sniedz lielāku brīvīu rīcībai ar sev piederošo mantu. Savukārt mantojuma līgums izmaksu ziņā ir sākot no 200 EUR, atkarībā no nekustamo īpašumu skaita, bet tas, savukārt, psiholoģiski un tiesiski sniedz lielāku drošības sajūtu tai personai, kurai tas tiek novēlēts.
MS: Vai testamentu un mantojuma līgumu var slēgt arī viendzimuma pāri?
KK: Absolūti jebkuras rīcībspējīgas personas. Nozīme ir izteiktajai gribai. Jāņem vērā, ka mantojuma līgums ir obligāti slēdzams pie notāra, un ļoti rekomendējams, ka arī testamentu taisa zvērināts notārs notariāla akta formā, jo mājās glabāts, ar roku rakstīts testaments ir pakļauts viltojuma riskam, kā arī tam, ka to var nepieņemt, mantojuma lietas procesā.
Testaments ļauj testamentā norādītajai personai (vai personām) gūt visu, vai daļu no mantojuma.
Ja testamentā norāda, konkrētu daļu, tad pārējais tiek pārējiem mantiniekiem, kuri mantos pēc likuma.
MS: un kas notiek, ja viendzimuma pāris iet bojā vienlaicīgi? Piemēram mana māja, zeme, daļas uzņēmumā pāriet maniem radiem, vai mana drauga radiem?
KK: Šī hipotētiskā situācija sevī iekļauj dažādus iespējamos scenārijus, atkarībā no “izejas” datiem. Vai šis pāris ir laulājies citā valstī, un, varbūt, tajā valstī vienai no pusēm pieder arī nekustamais īpašums? Varbūt puses ir uzrakstījušas savstarpējo jeb korrespektīvo testamentu- iecēlušas pēcmantinieku- tas nozīmē, ka abu pušu nāves gadījumā novēlētā manta pāriet pēcmantiniekam (personai, kura norādīta testamentā).
Bet, ja mēs runājam par “visbanālāko” situāciju- 2 personas dzīvo kopā nereģistrētās attiecības un abas personas iet bojā- tad katras personas tuvākie radinieki ir tiesīgi doties pie zvērināta notāra un uzsākt mantojuma lietu. Mantinieki pēc likuma manto pēc šķirām. Piemēram, ja ir bērni, tad manto bērni, un māsa vai brālis un citi tālākie mantinieki vairs nevar mantot.
Ir ļoti dažādi šādas hipotētiskas situācijas attīstības virzieni. Bet es teiktu, ka ļoti palīdzētu apstāklis, ja būtu šis testaments vai mantojuma līgums, kā arī norādīts pēcmantinieks- persona, kura mantos abu personu nāves gadījumā.
MS:
Reizēm notiek šķiršanās un ja ir testaments jāanulē, vai labāk noslēgt jauno, kuram testamentam ir priekšroka.
KK: Tiešām, situācijas personiskajās attiecībās ir ļoti dažādas. Atgādinu, ka testaments ir vienpusējs gribas akts- respektīvi, otra puse pat var nezināt par tā esamību, ja vien tai nepaziņo. Tātad, ko saka likums par to, ja ir vēlme rakstīt jaunu testamentu? Ar jaunu testamentu iepriekšējais tiek atcelts jau pats par sevi, arī noteikti to neizsakot (CL 794.pants).
Ar jaunu testamentu agrākais nav atzīstams par atceltu, kad jaunais neapšaubāmi ir tikai agrākā papildinājums vai kādas tā daļas grozījums (CL 796.pants).
MS:
Un kas notiek, ja precēts vīrietis vai sieviete, "izkāpj no skapja", nešķiroties no dzīvesbiedra? Vai testamentam par labu jaunajam dzīvesbiedram, būs pārspēks par iepriekš noslēgto laulību?
KK: Arī šādai situācijai jau sen ir risinājums mūsu mīļajā Civillikumā, un, proti: “Testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas (CL 422.pants). Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (CL 423.pants).”
Tātad, personai ir tiesības visu savu mantu novēlēt savai jaunajai mīlestībai (neatkarīgi no dzimuma), BET jāpatur prātā- laulātais (kamēr nav šķirta laulība) un bērni ir neatraidāmie mantinieki. Nāves gadījumā neatraidāmie mantinieki nevarēs pretendēt uz mantu, bet “jaunajai mīlestībai” jārēķinās, ka pastāvēs pienākums “neatraidāmo mantinieku daļu” izdot naudā.
MS:
Latvijā nav iespējams saulaulāt viendzimuma pāri, bet var šķirt. Ja viendzimuma pāris ir salaulāts ārzemēs, bet nav šķīries nedz Latvijā nedz ārzemēs-valstī kurā noslēgta laulība.
Vai var Latvijā noslēgt vēl vienu laulību ar pretējo dzimumu? Un ja var, tad kā darbojās mantojuma sadalīšanas procedūra, ja laulātais, kuram nav šķirta viendzimumu laulība ārzemēs, noliek karoti atstājot nekustāmo īpašumu abās valstīs?
KK: Laulības, kas noslēgtas ārzemēs, nepieciešams pazinot Fizisko personu reģistram. Ja reģistrā šāda informācija nav, pēc reģistra datiem persona ir “neprecējusies”. Bet jebkurā gadījumā apzināta maldināšana un informācijas nesniegšana ir sodāma rīcība. Negribētos “iztirzāt” šādu krāpniecības gadījuma iespējamības aspektus, bet runājot par nekustamajiem īpašumiem dažādās valstīs, arī šeit ir padomāts par risinājumu Eiropas Savienības līmenī:
“Ja mantojuma lieta ir saistīta ar vismaz divām valstīm (gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās), kārtojot mantojuma lietu šādu personu mantojumam būs piemērojama 2012.gada 4.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu u izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības
izveidi (turpmāk – Regula 650/2012). Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Dānijai Regula 650/2012 nav saistoša un nav jāpiemēro.
Ja vien Regulā 650/2012 nav paredzēts citādi, mantošanai kopumā piemērojamie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kurā bija mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī.”
MS:
Mēs apskatījam tikai dažas situācijas, vai var pie Jums vērsties, lai saņemtu papildus informāciju par citu situāciju un tās risinājumu?
KK: Protams, ar lielu prieku pakonsultēšu jautājumos, kuros varu palīdzēt ar savu pieredzi un zināšanām. E-pasts saziņai lgbt.mantojums@gmail.com
Atbildes ievietoja: Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis
