Kauņas Praids: Mēs ESAM visur

Kauņas Praids: Mēs ESAM visur

2021. gada 12. septembris

Mētra Saberova, speciāli Pride.Lv.

Šis būs atskats par Kauņas Praidu un tā pavadošajām aktivitātēm laikā no 2. līdz 5. septembrim, kuras notika, pārsteigums, Kauņā, Lietuvā.

Latvijas LGBT+ kopiena un pārējā sabiedrība jau ir iepazinusi, bet vēl ne pieradusi, pie rotējošās Baltijas Praida sistēmas trijās Baltijas valstīs. Tā ir ļāvusi ik gadu Praidam notikt kādā no trim galvaspilsētām-Rīgā, Viļņā vai Tallinā, koncentrējot spēkus un resursus uz vienu kopīgu, ideālā gadījumā reprezentējošu, Praida gājienu gadā. Pēdējo gadu laikā Praids ir ticis papildināts arī ar atbilstošiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem caur kvīru diskusijām par LGBT+ tiesībām jeb to neesamību, un caur kultūras aktivitātēm. Kāpēc tad notika vēl viens Praids, papildus Baltijas Praidam Rīgā 2021, kā arī mazākiem Praidiem Tallinā un Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, ieturot Kauņu kā darbības uguni?

Kad pirmo reizi uzzināju par šo lokāciju, man šķita, ka tā izvēlēta, jo laimīgajiem lietuviešiem acīmredzami ir pilsēta, kurā ir spēcīgs atbalsts LGBT+ kopienai no sabiedrības puses. Itin drīz gan noskaidrojās, ka pamatojums pulcēt vienkopus Lietuvas un Baltijas spēkus Kauņā ir tieši pretējais - pilsēta aktīvi cīnījās, lai neļautu vietējiem aktīvistiem doties gājienā, turklāt ar skatu uz 2022. gadu, kad Kauņai būs tas gods rādīt pasaulei Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu. Aktīvistu spēkiem jābūt leģendām apveltītiem, jo vismaz tad Kauņas mērs un valde varētu būtu informēti, ka tik viegli neviens nepadosies, un uzsākās mēnešiem ilgas legālās cīņas par atļaujas iegūšanu iet Praida gājienā caur Kauņas pilsētas centru. Augstākā tiesa nolēma, ka Kauņas pilsētai ir jāļauj gājienam notikt, bet tā turpināja pretoties, noraidot katru pieteikto maršrutu, skaitā vismaz trīs, citējot dažādus vairāk vai mazāk vāji slēptus iemeslus nepieļaut izmainīt Kauņas tēlu kā brīvu no LGBT+ kopienas un tās tiesībām. Brīdī, kad tika izziņots pēdējais tiesas lēmums par Kauņas Praida legalitāti, dienu pirms gājiena, visi klātesošie, tai skaitā organizatori, nebija spējīgi uzelpot vai gavilēt, jo tāds risinājums šķita par labu esam, un no viņu pieredzes, viegli atkal apstrīdams no pilsētas naida pozīcijas. Gājienam bija paredzēts notikt neatkarīgi no atļaujas iegūšanas, un bija izveidota vienošanās ar Kauņas policiju, ka tā apsargās gājienu abās situācijās, bet šoreiz Kauņas Praids uzvarēja. Par spīti tam, nav iespējams paļauties uz vienreizējiem lauriem, kuri ir atkal un atkal gadu no gadu jāizcīna tie paši, politiskajiem spēkiem turpinot izmantot naidu kā savu mērķauditorijas arsenālu. Gluži līdzīgi kā Latvijas Gobzems vai Bordāns, kad tie manipulē ar LGBT+ cilvēktiesībā, nepildot savu zvērestu strādāt tautas labā. Piemēram, gan izsakot sašutumu, bet nemainot naida noziegumu likumu, vai vienkārši esot gļēvi un caurspīdīgi atūdeņoti līdzinieki Lielbritānijas un ASV radikāli labējo politiķu piemēriem.

Atgriežoties pie Kauņas, mēs, braucēji no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, bijām satraukušies par to, vai tiešām šis būs Praids, kurā nāksies pirmo reizi (labākajā gadījumā) piedzīvot policijas vardarbību, un vai ir labāk izmantot aukstu ūdeni vai pienu, lai neitralizētu piparu gāzes iedarbību (piens esot labāks, bet ar to ir lielāka iespēja iegūt infekciju). Jāuzteic gan policijas darbs, kuru klātiene diemžēl bija nepieciešama, gājiena laikā tiekot aizturētiem 22 cilvēkiem, kas centās aizkavēt vai uzbrukt 2000 cilvēku lielajam gājienam. Toties par jo lielāku emocionālās drošībības sajūtu parūpējās paši Praida organizatori un dalībnieki, aktīvi kontrolējot situāciju un atgādinot ievērot epidemoloģisko situāciju ar atstarpēm, un izdalot bezmaksas maskas (kuras vienoja uzraksts ‘’Klusēšana ir nāve’’). Drošības garantijai pievienojās arī pa regulāriem intervāliem esošie iepriekš speciāli apmācītie brīvprātīgie. Nevis tādi, kuri spētu tikai atbildēt par tuvākajām labierīcībām vai ballītes lokāciju, bet gan deeskalēt situāciju, kā arī nomierināt un iedrošināt tos gājiena dalībniekus, it īpaši jauniešus, kuri saskārās ar neglīto agresiju no pusmūža heteroseksuālajiem vīriešiem, tiem rādot sejas viepļus un grābjot savas kājstarpes, lai pēcāk atgrieztos pie savām ģimenēm un skūpstītu bērnus uz čučumuižu.

Atliekot negatīvos aspektus malā, Kauņas Praids ir labākais gājiens, kurā esmu piedalījusies, un kā īsts buržujs varu to skaitā iekļaut ne tikai Baltijas Praida gājienus Rīgā, Tallinā un Viļņā, bet arī Oslo Eiropas Praidu un Londonas Praidus.

Par tik lielisku pieredzi to padarīja tieši kopienas klātbūtne un tās iesaiste gājiena gatavošanā, kas ir atsauce uz pieaugošo starptautisko kritiku lielajiem Praidiem cauri pasaulei, arī mūsu pašu Baltijas Praidam. Man, atrodoties drošā attālumā no saasinājuma epicentra, nebija iebildumu diezgan ilgi gaidīt, kamēr policijai izdosies aizdzīt neonacistus, kas bloķēja Praida vidusceļu, jo tas nozīmēja ilgāku uzturēšanos brīnišķīgā kompānijā. Gājienu vēl augstākā līmenī pacēla apbrīnojami izturīgie Rhythms of Resistance, kas ir starptautisks bundzinieku grupējums ar nodaļām dažādās pilsētās, tai skaitā Viļņā un Tallinā, kas dodas uz protestiem, tos atsvaidzinot un uzturot vienojoša ritmu pavadībā. Kopīga pieprasījuma pēc cilvēktiesībām un solidaritātes sajūtu uzturēja arī regulārie un veiksmīgie lozungu saucieni, kā, piemēram, ‘’Mēs esame visur’’, kā atkārtošana latviešiem nesagādāja pārāk lielas grūtības, papildinot šo dzirdēto frāzi ar ekstra patskani. Toties nabaga igauņiem nācās prinicipā ar radikālu spēku pieprasīt to vien kā ‘’Zilbes! Zilbes!’’ , bet viņi ar to tika galā labi gan.

Kā tas gadījās, ka es zinu arī par igauņu pieredzi šajā Kauņas Praidā? Tas ir tāpēc, ka mēs četri latvieši - māksliniece, aktīviste un Drag King menedžere es, DJ un pasākumu producente Ance Pudāne, multimāksliniece, mūziķe un drag kings Sabīne Moore un aktīviste- dragkvīna Vencheska Baltique, devāmies uz Kauņu kā daļa no Baltijas Drag King kolektīva vienības. Mūsu krāšņais pulciņš bija tikai daļa no jaunizveidotā Baltijas Kvīru tīkla, Nordic Culture Point atbalstītā projekta ‘’Black Roses. Black Carnations’’, kas kopā saveda kvīru aktīvistus no visām trim Baltijas valstīm, pateicoties tā organizētājiem Rebekai Poldsamai un Edvinam Grinkevičijam (Nē, tas noteikti nav pareizais veids, kā latviskot lietuviešu uzvārdu. Raksti man, ja nevari viņus atrast gūglē). Mēs bijām ļoti priecīgi, pagodināti un sajūsmināti atkal vai pirmo reizi satikt Baltijas dragkvīnas, dragkingus, DJ, aktīvistus, māksliniekus un teorētiķus, lai veidotu vēl ciešākas saites kā kopienas spēks, kas atbalsojas visās trijās valstīs, kuru pagātne, tagadne un nākotne ir ļoti līdzīga. Tieši ar pieredzes apmaiņu, sadarbību un kopēju ieguldījumu ir iespējams veikt izmaiņas, nevis naivi gaidīt, kad tās kāds ļaus veikt. Pateicoties Kauņas Praidam un Baltijas Kvīru tīklam, es sapratu, ka mūsu ir tik daudz, ka nav nepieciešams gaidīt un lūgt kompromisus no heteronormatīvās sabiedrības, kas nobīda rindas beigās un izdzēš mūsu klātbūtni un devumu, ko tie ir kāri eksploitēt tikai sev pieņemamā veidā (piemēram, nemaz necentieties pateikt man ‘’Yassss, Queen!’’ un saņemt novērtējošu smaidu pretī). Kopienā ir spēks, un ir labi, ka mēs esam tik daudzi šajā Baltijas kopienā.

Trīs dienu laikā mēs piedalījāmies Kreives kvīru filmu festivālā, atklāšanas ballē ar kvīriem DJ un mūziķiem (tai skaitā mūsu sapņaino spēka Waterflower), diskusijās par drošu vidi kvīru pasākumos un par Baltijas kvīru mākslas vēsturi un tagadni, kā arī, protams, Kauņas Praidā un noslēdzām ar karstāko un pārpildītāko ballīti, kāda ir iedomājama, kā svelmi uzturēja un dominēja Baltijas kvīrie DJ (Levi, Homokringe, Koster, Laima) un Baltijas Drag King kolektīva performances mākslinieki (Timijs, Bils Lagūns, Eeben Fruulep, King A), un citi Baltijas iekļaujošās Drag scēnas uzturētāji (Vencheska Baltique Helgi Saldo, Querelle, Hime Umiko Saiko). Es jau sāku uzskaitīt visu aizrautībā satiktos cilvēkus un kopas, bet to ir par daudz, lai jūs paliktu lasīt raksta beigas, kur nu vēl pastāstītu par visiem jaunajiem aktīvisma un mākslas projektiem, kas tiek un tiks uzsākti, pateicoties šai nedēļas nogalei un cilvēkiem. Noslēgums ir ļoti svarīgs, jo tas ir uzsaukums Baltijas LGBT+ darboties kopā. Mums ir vienreizīga un vienreizēja iespēja būt piemēram pasaules acīs, kā veidot Baltijas Praidus, Rīgas Praidu, kas ir kopienas veidots pasākums kopienas vajadzībām un reprezentācijai. Sabiedrība jau mūs kā LGBT+ kopienu esot pieņēmusi. Tas nenozīmē, ka ir nepieciešams asimilēties un zaudēt savu spēku, lai dabūtu kripatiņas no tā, kas pienākas legāli un emocionāli mums visiem. LGBT+ tiesības ir par dažādību un arī LGBT+ kopienā ir dažādība - neiznīdēsim to, bet būvēsim nākotni kopā! Mēs ESAM visur!

Rakstā izteiktie viedokļi ir autores personīgais skatījums.

Kaunas Pride Drag Propaganda_ foto autore Laima Stasiulionytė

Blogu ievietoja: Maigurs Skangalis

 Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur  Kauņas Praids: Mēs ESAM visur