Praida mēnesis Artūram beidzās ar lauzto žokli un zilumiem

Maigurs: Ar ko Tev beidzās praida mēnesis? Pastāsti, kā Tu tiki pie tādiem zilumiem un lūzumiem.

Artūrs: Praida mēnesis man beidzās ar diezgan nepatīkamām emocijām. Pašā praida dienā man bija jāstrādā, tāpēc tajā nepiedalījos, bet pēc tam izbaudīju visu naidu, ko citā dienā, iespējams, nebūtu izjutis.

Man darbā, Vecrīgas restorānā, bija palicis lādētājs, un atgriezos tam pakaļ. Tā kā man bija brīvdiena, biju nopircis aliņu, nedaudz iedzēris, bet nebiju komā. Vecrīgā divi vīrieši sāka mani sist – arī viņi bija iedzēruši un daudz stiprāki par mani.

Maigurs: Kāpēc, tavuprāt, viņi sāka Tevi sist?

Artūrs: Homofobisku iemeslu dēļ, jo viņuprāt es izskatījos savādāk – nebiju treniņbiksēs uzkačāts vecis.

Maigurs: Kas, tavuprāt, liecina, ka tas tiešām bija homofobisks uzbrukums?

Artūrs: Jā, viņi nosauca mani par "pidaru". Es viņiem atbildēju, jo man nepatika, ka tā drīkst uzvesties. Esmu dzimis ģimenē, kur mamma un vecmamma ir skolotājas, otra vecmamma ir ārste, tāpēc man nav mācīts, ka var pazemot cilvēkus, kur nu vēl pielikt rokas.

Maigurs: Kāpēc neaizbēgi, kad izveidojās tāda situācija?

Artūrs: Man šķita, ka nebija īsti laika. Ja es skrietu pa bruģi, tālu netiktu – viņi bija divi, es viens, un likās, ka nevarēšu aizskriet. Ja būtu pilnīgi skaidrā, es, iespējams, būtu skrējis prom, kā jau reiz to esmu darījis Rīgas centrā. Toreiz uzbrucēji bija pālī, bet es biju skaidrā un varēju aizskriet līdz viesnīcai un palūgt izsaukt policiju.

Maigurs: Vai Tu domā, ka šāda rīcība bija saistīta ar Praida mēnesi un praida notikumiem?
Artūrs: Jā, domāju, ka tie cilvēki, kuri ienīst praidu un gejus un ir homofobiski noskaņoti. Viņiem krājas negatīvās emocijas, un, kad rodas iespēja, piemēram, ieraugot kādu tievu, iedzērušu geju, ir viegli izpaust savas dusmas, kas krājušās, un praids to saasina.

Maigurs: Kāda bija attieksme no slimnīcas personāla, kur Tevi aizveda pēc notikuma?

Artūrs: Ļoti pozitīva – nebija nekādas homofobiskas attieksmes. Es paskaidroju, kā viss bija, viņi saprata un bija iecietīgi.

Maigurs: Vai attieksme no darba devēja puses bija saprotoša?

Artūrs: Protams, darbā paņēmu slimības lapu, uzreiz tika atrasts cilvēks, kas varēja aizvietot mani. Saprotu, ka nav labi, ka nevaru strādāt, jo vasaras sezonā jau tā trūkst cilvēku, un ar tādu izskatu strādāt nevaru.

Maigurs: Vai draugi Tev arī palīdzēja?

Artūrs: Jā, Einārs mani veda uz izmeklējumiem, draugi palīdzēja, kā nu kurš. Es pat nejautāju pēc palīdzības.

Maigurs: Vai vēlies vērsties ar Pride.Lv starpniecību pie sabiedrības ar lūgumu pēc finansiālās palīdzības operācijai?

Artūrs: Nē, es pats tikšu galā.

Maigurs: Vai plāno vērsties policijā par šo notikumu?

Artūrs: Vēl domāju. No vienas puses, gribētos ierobežot šādu cilvēku visatļautību – nedrīkst sist cilvēku tikai tāpēc, ka viņš izskatās savādāk. Tas ir tas pats, ja ieraudzītu invalīdu ratiņos un sāktu viņu spārdīt. Es nevienam nepiedāvāju mainīt uzskatus vai seksuālo orientāciju. Nesaprotu, kā citus var skart mana seksuālā orientācija, īpaši cilvēkus, kurus nepazīstu.

Maigurs: Ko Tu ieteiktu citiem puišiem, kuri neizskatās formāli vai vīrišķīgi, bet izskatās sievišķīgi, vai ir iznākuši no skapja un sabiedrībā atpazīstami kā homoseksuāļi? Ko Tu viņiem ieteiktu darīt šādās situācijās?

Artūrs: "RUN!" Noteikti ieteiktu bēgt, saukt pēc palīdzības, ieskriet kādā veikalā vai viesnīcā – kaut kam jābūt vaļā. Varbūt uzsist mašīnai pa kapotu, lai sāk strādāt signalizācija. Cilvēki var būt ļoti ļauni.

Maigurs: Tev bija plānota fotosesija jaunā Latvijas HB+ kopienas karoga reklāmas kampaņai, kas uzbrukuma dēļ izpalika. Vai esi gatavs būt par jauno Latvijas HB+ (LGB+, LGBT+, LGBTQIA+) kopienas karoga vēstnesi?

Artūrs: Jā, protams, labprāt!

Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis

Intervijas pārpublicēšana pieļaujama, nesadalot to fragmentos. Atsauce uz Pride.Lv obligāta.