
Priesteriem Latvijā nav jābaidās par savu piederību LGB kopienai, ar nosacījumu
Nesen pasuli aplidoja ziņa, ka atklātie homoseksuāļi varēs kļūt par priesteriem.
Pride.Lv vērsās pie Latvijas katoļu galvas Zbigņeva Stankēviča ar jautājumu, vai tas atbilst patiesībai?
Te būs arhibīskapa metropolīta atbilde:
Vēl neesmu dziļāk pētījis šo jautājumu, bet cik man zināms, tad šāda veida Vadlīnijas attiecas tikai uz Itālijas bīskapu konferenci, tās ir spēkā eksperimentālā kārtā uz trim gadiem.
Pie tam noteikumi paliek iepriekšējie - ka viņi nepiekopj homoseksuālas attiecības. Runa ir par to, ka par priesteriem varētu kļūt tie, kuriem ir šīs noslieces, bet viņi tās spēj savaldīt un dzīvot šķīstībā.Līdz ar to, arvien ir spēkā Katoliskās Baznīcas katehismā teiktais:
Šķīstība un homoseksuālisms
Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību [103], vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību" [104]. Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.
Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.
Ja kāds priesteris Latvijā atzīs, ka viņam ir šī nosliece, bet viņš ir spējis to pārvarēt un dzīvo šķīstībā, viņam nav jābaidās no tā, ka pret viņu varētu tikt vērstas sankcijas.
Ievietoja: Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis