Roberts Putnis par porno, prostitūciju un kandidēšanu Rīgas domē

Pride.Lv sazinājas ar neparasto homoseksuālo latvieti, kurš šobrīd dzīvo Berlīnē un pēc ilgas un nepacietīgas gaidīšanas, beidzot saņēma atbildes! Uzvāriet tēju vai kafiju un baudiet saturu - Roberts Putnis!

Paldies, kuri atbalsta Pride.Lv jaunā satura tapšanu, kuri to vēl nav paguvuši izdarīt, laipni aicīnāti šeit: Pride.Lv - Atbalstam

Vai filmējies porno filmās? Vai fortografējies kādiem žurnāliem?

- Jā, joprojām publicēju porno. Esmu to arī profesionalizējis video editēšanas ziņā. Es variāk darītājs, ne fantazētājs. Attiecīgi ironiskā kārtā porno pats gandrīz nelietoju un man pašam nepatīk ar savus video skatīties, kur nu vēl rediģēt. To tagad dara profesionālis.

Bet citādi mana porno satura turpina sākotnējo politisko motīvu - mana seksualitāte publiskā telpā, no kuras dēļ savas seksualitātes tiku vairākkāt izslēgts. Līdzās šim politiskajam manifestam mans saturs joprpojām nav primāri komerciāls, jo es to neveidoju kādai noteiktai mērķauditorijai, bett tā ir vienkārši manas seksualitātes publiska dienasgrāmata. Es neveidoju porno saturu, lai man par to maksā, bet puiši ir gatavi maksāt, lai piedalītos manā seksualitātē.

Tos piedzīvojumus var daļēji aplūkot https://x.com/DOMRobertBerlin

Un pilnā apmērā šeit: https://justfor.fans/DOMRobertBerlin

Un kā ar prostitūcijas biznesu?

- Ar to iet fantastiski. Ar visu oficiālo Berlīnes prostitūtu apliecību. Karlam Jungam tiek pierakstīts teiciens, ka cilvēka izaugsmes uzdevums slēpjoties tur, kur ir viņa bailes. Tā biju ļoti ambivalents attiecībā uz naudas un seksa dinamiku, apsverot dažādos varas un ētikas aspektus. Seksa darbinieku vidū Vācijā šobrīd ir ļoti liela pretestība iespējai, ka Vācijā varētu tikt ieviests "Zviedrijas modelis", kas kriminalizē seksa pakalpojumu saņēmējus. Taču seksa darbs digitālajā laikmetā ir ļoti emancipēts. Ielu prostitūcija vai ar prostitūciju saistītā cilvēktirdzniecība noteikti joprojām ir problēma, bet risināma ar sociālo un rūpīgu kriminālpolicjas darbu, ne vispārēju aizliegumu.

Berlīnes ieņēmumu pat lūdza man izstrādāt 3 gadu biznesa attīstības plānu šai saimnieciskajai darbībai.

Visiem, kam ir interesei, laipni lūgti uz manu interneta lapu: wwww.domrobertberlin.com

Bet kā ar to naudas un seksa dinamiku? Ko par sevi atklāji?

- BDSM jomā, kas ir mana niša, ir ļoti izteikts fenomens, ko angliski sauc par "approach avoidance". Vairāk nekā puse flirtu geju iepazīšanās aplikācijās (kā Recon, piemēram, kas spezializējas uz fetiša seksualitāti) netiek tālāk par digitālām fantāzijām. Randiņi aiziet tik tālu, ka cilvēks tiešām apsolās būt klāt noteiktā vietā un laikā, bet tad neierodas.

Taču sesijas plānošana un sagatavošana man kā Dominus/Master jeb Kunga lomā esošajam partnerim nozīmē lielu laika ieguldījumu. Lai cik kārdinoša ir fantāziju spēle, man ir jāsagatavo aprīkojums, jāpārbauda tā drošība. Pēc sesijas, protams, tīrītšanas un dezinficēšanas darbi. Vienas BDSM sesijas sagatavošana man nozīmē vidēji divas pilnas darbdienas, izstrādājot sesijas scenāriju, sagatavojot telpas utt. Pats aprīkojums arī nav lēts prieks. Ir lietas kā pēršanas nūjas, kuras ir higiēniski lietot tikai ar vienu cilvēku.

Tāpēc samaksas prasīšana ir tikai loģiska. Tā kalpo kā filtrs partneru jeb klientu fantāziju nopietnībai. Ja cilvēks nav gatavs veikt avansa maksājumu, tad kā viņš man tiešām uzticēs savu gan fizisko, gan garīgo veselību BDSM sesijā.

Kā izturas klienti? Kā viņi to naudu saredz kā spēles daļu?

- Mana pieredze šobrīd pārsvarā ir bijusi tāda, ka man pašam sev jākniebj un jājautā, kāpēc man par šo prieku vēl klients maksā. Tas ir saistīts ar šo savstarpējās uzticēšanās nodibināšanu, kas ir garāks process. Kad klients piesakās, es veicu padziļinātu anketēšanu par klienta fantāzijām, vēlmēm un pieredzi BDSM jomā. Pirms anketas klients saņem no manis rakstisku konfidencialitātes deklarāciju, ar kuru es vienpusēji garantēju pilnīgu konfidencialitāti visā procesā (protams, ja klients to vēlas, nereti klienti tieši grib ar mani kopā filmēties vai pat iet tiešraides seksa sesijās Chaturbate un JustForFans.com formātā). Tad aptuveni nedēļu - desmit dienas es lieku kopā sesijas scenāriju, kuru tad mēs kopā īstenojam.

Tas, ka klients uztic man savu naudu jau iepriekš, ir skaidra zīme, ka sesija būs aizraujoša, jo ir šī bāzes uzticēšanās man un klients skaidri zina, ko vēlas un ka vēlas mani. Mana metodoloģija manu sesiju sagatavošanā šobrīd nav likusi vilties ne man, ne klientiem. Bet līdz ko atkāpjos no savas metodoloģijas, tā kaut kas noiet greizi. Jo, protams, esmu saskāries arī ar to prostiūcijas pakalpojumu daļu, kuri maksā aiz nedrošības un patiesībā vēlas paturēt kontroli, kas, protams, ir diametrāli pretēji manai lomai un priekšstatiem.

Vienu klientu pat nācās iesūdzēt tiesā par nemaksāšanu. Bija nedaudz kuriozi, jo nedomāju, ka Vācijā ir daudz precedentu, ka kāds klients tiek ietiesāts par prostitūcijas pakalpojumu neapmaksāšanu. Bet nu man tagad ir tāds viens veiksmīgs precedents. Tiesā uzvarēju.

Vai plāno kandidēt Rīgas Domes vēlēšnās, ja kāds piedāvās vietu sarakstā?

- Atkal dzīves gudrība māca, ka labāk vēro, ko par tevi saka un ar tevi dara tavi ienaidnieki, jo tie labāk redz tavas vājās vietas. Un manā gadījumā tas tikai apstiprinājās. Rīgas dome noteikti nebija vieta, kur man būt laimīgam. To mani ienaidnieki, aizliedzot man kandidēt uz Rīgas domi no Progresīvo saraksta, redzēja labāk par mani. Toreiz kopā ar mani būtu bijusi gatava atkal kandidēt arī Gunta Anča. Un mēs kopā Progresīvajiem noteikti būtu i sevi, i vēl kādu ievilkuši Rīgas domē. Taču "moris savu bija padarījis" un partijas vadībai bija skaidrs, ka ar "Jaunupa naudu" man vai Guntai nav tik izšķiīrgas nozīmes. Bet ar to "Jaunupa naudu" rezultāts, mums abiem kandidējot, būtu bijis vēl labāks. Visticamāk Progresīvo vadība ar savām intrigām un šo aizliegumu man kandidēt palaida garām iespēju uzdāvināt Latvijai pirmo atklāto geju vai pirmo sievieti ratiņkrēslā kā Rīgas Domes piekšsēdētāju.

Gunta gan noteikti būtu bijus daudz labāka par mani šajā amatā. Rīgas Dome nebija mana īstā vieta, lai gan biju gatavs kandidēt partijas labā.

Es noteikti būtu labprāt turpinājis darbu mediju politikā. Konkursa uz NEPLP locekļu amatiem ievilkšanās bija iemesls manam vēlajam lēmumam par kandidēšanu toreiz. NEPLP mani amatā neiecēla, lai cik daudzi izteica komplimentus par mani kā profesionāli labāko kandidātu, tikai tāpēc, ka nebiju gatavs atteitkties no Progresīvo biedra statusa. Savukārt, partijas valde manu lojalitāti partijai izmantoja pret mani. Nekad neaizmirsīšu Agneses Loginas iepriekšējā vakarā teiktos vārdus, ka viņai atkal būšot gods un prieks ar mani būt vienā sarakstā, lai jau mazāk nekā pēc 24 stundām nobalsotu pret manu kandidatūru Rīgas Domes sarakstā.

Vai atradi jauno vīru/sievu?

- Kopš manas iznākšanas no skapja šoruden ir pagājuši 27 gadi. No šī perioda es attiecībās esmu pavadījis 21 gadu. 12 no tiem pat laulībā. Es teiktu, ka man attiecīgi nav, kur steigties. Vairāk nekā gadu biju brīnišķīgi iemīlējies vienā milānietī. Tā bija skaista dzīves dāvana. Taču dažādu iemeslu dēļ arī šīs attiecības nu ir beigušās. Neesmu noslēgts piedāvājumiem. Bet arī tiešām nedegu nepacietībā atkal precēties.

Berlīne arī varbūt nav tā vieta, kur stūrēt jaunā laulības ostā. Te geju kopiena ir ļoti aktīva, raiba un vētraina. Un tas ir labi tā.

Vai nodibināji sakarus ar latviešu kopienu, vai turies savrup?

- Esmu pašpietiekams cilvēks un man nekad nav bijusi nepieciešamība pēc daudziem cilvēkiem sev apkārt. Pēc Latvijā piedzīvotā naida un neiecietības ar manu atklātību par manu homoseksualitāti Latvijā man nebija nekādas vēlmes arī Berlīnē meklēt kontaktus ar latviešiem. Es vācu vidē un Berlīnes kosmopolitiskajā vidē jūtos ļoti komfortabli. Divus gadus neesmu bijis Latvijā un man nav nekā, kas man kaut kā akūti pietrūktu. Daudz saskarmes ar Latvijas vidi un cilvēkiem man ir Berlīnes tiesu sistēmā, kur tulkoju pārsvarā krimināllietās. Iepriekšējo 20 gadu laikā tulka arodā man bija tikai divas slepkavības lietas kopā. 2024.gadā tādas jau bija veselas trīs. Tā kā šajā ziņā ar Latviju par ir saikne katru darbdienu vai tās būtu Vācijas tiesas, cietumi vai Vācijas tiesiskās palīdzības lūgumi krimināllietās Latvijai.

Kā izskatās no malas Tavas partijas turpinātāji RailBaltic un Kaspars Brišķēns, Andris Sprūds ar dronu sāgu?

- Sākotnēji es pārtraucu sekot Latvijas politikai, jo biju tiešām neprātīgi vīlies. Progresīvos veidoju kā "jaunu politiku". Bet piedzīvoju ārprātīgu liekulību. Man tomēr ir gandarījums, ka man ir diezgan liels pienesums tam, ka Latvijā šī partija nu ir politiskajā spektrā. Taču, kad mani izslēdza no partijas, man nebija daudz atbalstītāju no partijas biedriem. Faktiski tikai nodevības pieredze. Bet pēc izslēgšanas no partijas man piezvanīja viena politiskā oponente no galēji Progresīvajiem pretējā politiskā spektra, lai izteiktu man līdzjūtību. Viņas vārdi bija: "Robert, pat pie mums tā nedara". Es tad vēl optimistiski viņai atbildēju, ka desmit gadus man bija jānogaida, lai īstenotu tādas manas idejas kā Mediju ētikas padome, Mediju atbalsta fonds un Sabiedrisko mediju pārvaldības likums. Es viņai teicu, ka tagad man atkal kādus desmit gadus jānogaia. Uz to šī pieredzējusī politiķe pēc vairāku sekunžu pauzes noteica: "Robert, es zinu tevi, es zinu Latvijas politiku. Tai tu nebūsi vajadzīgs vēl divdesmit gadus". Un es to uztvēru kā vērtīgu atgriezenisko saiti. Mediju reformas man izdevās īstenot desmit gadus pēc tam, kad man tās bija dzimušas. Bet tad man bija tikai drusku pāri 30 un desmit gadi bija pārskatāms laiks.

Uz izmešanas no Latvijas politikas brīdi man jau bija pāri 40. Un 20 gadus gaidīt tīri matemātiski nebija īsti iespēja. Attiecīgi izlēmu dzīvot savu dzīvi. Un tas ir labi tā.

Bet šī iemesla dēļ es tiešām vispār nesekoju ne Latvijas ziņām, ne politikai. Ar Latviju mani saista vairs tikai krustbērna dzīve.

Vai Jaunajā Rīgas Domē Progresīvie tiks ar Kleinbergu priekšgalā?

Ne mazākās jausmas. Es šobrīd nevaru pat pateikt, kādas partijas veido Latvijas valdību.

Atbildes ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis