Rododendra bērns - Daniēls Āboliņš

Maigurs: 6.decembrī būs gadadiena kopš Rododendra, kas ilga nedēļu un satricināja visu Latviju. Vai uzskati sevi par Rododendra bērnu?

Daniēls: Ļoti interesants jautājums, tad ir jādomā, ko nozīmē Rododendra bērns ja. Tad, ja Rododendrs ir kaut kāda ideja par vieglu revolucionārismu, nepiekāpšanos, teiksim godīgi, manā skatījumā apspiešanu sejā, tad es esmu Rododendra bērns un vienmēr tāds būšu, jo man ir ļoti lielas problēmas, kad kāds man liek kaut ko darīt bez pamatojuma un it īpaši, ja kāpj uz galvas cilvēktiesībām un visām šīm te skaistajām idejām, kuras diemžēl ir izmestas miskastē, tā kā nu daļēji nu es noteikti esmu Rododendra bērns Es varbūt to sauktu citādāk, bet jā.

Maigurs: Ar ko Tu nodarbojies ikdienā?

Daniēls: Sociālo tīklu pārvaldība, reklāmas kampaņu veidošana, video montāža, nu tāds arī radošais, radošais process.

Maigurs: Kāpēc toreiz esi pievienojies tieši Alda Gobzema kustībai nevis kādai citai?

Daniēls: Es pievienojos kustībai “Likums un kārtība/Katram un katrai”, Rododendrs, tam visam, jo tajā brīdī tā bija vienīgā skaļā un daudzmaz efektīvā opozīcija notiekošajam gan valstī, gan arī pasaulē, un tas bija manā skatījumā vienīgais veids vismaz kā Latvijā parādīt savu nostāju un arī iekustināt kaut kādas masas, un izdevās iekustināt masas un lai gan, salīdzinot ar augusta, 18.augusta protesta akciju, cilvēku bija mazāk, ir jāskatās arī uz to, ka mūs visas nedēļas garumā, mums dzinās pakaļ policija, mūs vajāja, burtiski visur bija viņi līdzi, visur viņi liedza pulcēties, runāt, skaļās sirēnas, piparu gāzi acīs es arī dabūju vienkārši par filmēšanu, nebija vienīgais, steki tika izmantoti un tamlīdzīgi. Un un un, es pievienojos, tāpēc ka, nu kā tur bija tas teiciens –

tie, kuri liek pirmajā vietā drošību pāri brīvībai, nav pelnījuši ne drošību, ne brīvību

- un es tam pilnīgi piekrītu un manā skatījumā situācija bija un aizvien turpina būt tik dramatiska no varas puses, ka ir tai jāstāv pretim un reizēm izvēle, kurā pusē nostāties, nebūs glamūrīgi skaista un neviens revolucionārs, revolucionāras idejas veidotājs vai tā pat nav revolucionāra ideja, tā ir vienkārši normāla ideja, kas ir klasiska liberālisma garā, neizskatās tajā laikā glamūrīga. Vienmēr, kad kāds par kaut ko cīnās, jebkāda veida aktīvisti, viņi tiek nozākāti no varas puses apsmieti, tribunializēti un dažādos citos veidos pazemināti un tad, tikai tad, kad ir pagājis laiks un kad jau atskatās vēsturiski, jā, vot tie bija lielie darītāji, ko mēs bez viņiem darītu? Tas, ka savā zemē ģēniju (iesmejas) nepazīst vai kaut kā tā bija.

Maigurs: Kāpēc esi pēkšņi pazudis no tās kustības? No partijas valdes es arī redzēju mājaslapā Tu esi pazudis?

Daniēls: (ievelk elpu) Nu kā latviski tas vārds…(padomā) Nu dažādi ir tie iemesli, kāpēc es devos prom. Nu viens bija tāpēc, ka diemžēl, lai viņš man piedod, ja viņš lasa, bet es tā saku visiem, lai klausās, ka diemžēl netika pildīts tā, tas solījums, kurš bija, ka notiks transformācija no Čegavaras uz Čērčilu, tā kā no tāda varbūtās nedaudz agresīvāka veida pretstāves uz racionālāku un vienkārši tika darīts visu laiku viens un tas pats, netika mainīts piegājiens, kā rezultātā pārāk daudz cilvēki, kas bija nepieciešami un kas arī atspoguļojās vēlēšanās, rezultātos, tika atgrūsti projām. Un jā…

Maigurs: Vai Rododendrs ir atsaucies uz 14. Saeimas vēlēšanām, Tavuprāt?

Daniēls: (ietur pauzi pārdomām) Tas noteikti atsaucās uz Saeimas vēlēšanām, bet varbūt ne tā kā mēs vēlējāmies, jo ļoti aktīvi, nu protams, notika visa veida opozicionāru demonizēšana visā tajā laika periodā, kad mums bija jāsēž mājās un jāizvairās no ļoti īpaši bīstamā Ķīnas vīrusa un tas ietekmēja rezultātus, bet tas ietekmēja rezultātus es domāju pat negatīvi opozīcijai, jo visu laiku no mediju puses, no visiem pārējiem ruporiem tika malts, ka šie ir pretvalstiski, kremliski elementi, un lai gan šis te Kremļa, Kremļa kalpu naratīvs ir pilnīgas muļķības un es personīgi māku krieviski, runājot saprotu, nu ja ,piemēram, tad viņi mani sauktu par noderīgo muļķi, bet nu tas tā, bet tas ar Ukrainas karu trāpīja īstajā vietā negaidīti un principā tas tika sasaistīts ar kaut kādu krieviskumu, ar Putina atbalstīšanu un tamlīdzīgi, un es domāju, ka tas nospēlēja negatīvu, lielu negatīvu lomu par sliktu Rododendra saistītajiem.

Maigurs: Un nākamais jautājums – Latvijā ir vairākas spēcīgas augstskolas, tādas kā RTU, RISEBA, Rīgas Stradiņa universitāte, un kas kavē viņām apvienoties un piedāvāt kaut kādu latviešu tautas efektīvu ataudzes stratēģiju, Tavuprāt?

Daniēls: Pirmkārt, sākšu ar to, ka es noteikti neesmu tautas ataudzes un augstākās izglītības kaut kāds speciālists, bet protams, tas mani neatturēs no viedokļa izteikšanas. Kas viņus traucē? Es domāju, ka gan pasaules mērogā, gan arī lokāli, teiksim tā, intelektuāļu augsto priesteru klasē, kas veic savas darbības augstākās izglītības iestādēs, viņi ir par lielu nospiedošu pārākumu kreisi liberāli, nevis liberāli, bet kreisi liberāli, tās idejas, kas aug, teiksim, Rietumeiropā un arī Amerikā, un Kanādā, tās idejas nāk uz Latviju un viena no tām idejām ir, ka tādas kaut kādas nacionālistiskās, valstiskās idejas par nācijas pastāvēšanām un savas nācijas likšanu pirmajā vietā ja, tas ir, viņiem liekās diezgan muļķīgi, jo mēs visi tomēr esam pasaules bērni, pasaules pilsoņi, robežas kā tādas ir tikai sociāli konstrukti un tā tālāk un tā joprojām, es vienkārši uzskatu, ka ideoloģiski viņi netic tādai nemaz latviešu nācijas idejai lielos vilcienos. Viņi var mutēt un viņi var stāstīt, kādi viņi patrioti, bet galu galā mums ir jāskata nevis pēc tā, ko mēs sakām, bet pēc tā, ko mēs darām un es domāju, ka ļoti labi var redzēt arī twitter, protams, vislabāk kādas ir tās viņu idejas par visu principā, kas nāk no Eiropas Savienības un citiem, īpaši kreisajiem veidojumiem, jo nu agrāk tā nebija. Viņi uztver atplestām rokām un ideja par latviešu ataudzi un dzemdēšanu, demogrāfiju, tas viņiem nav nekādā prioritāšu sarakstā, viņi vienkārši to negrib, ir īsā atbilde.

Maigurs: Nu kopš 199.. nu labi, paņemsim pirms Eiropas Savienības 2004 gadā kopš mēs iestājāmies, Latvijā dzīvoja 2.3 miljoni, šobrīd 2022 gads un ir 1,8 vai 1,9…

Daniēls: Labākajā gadījumā.

Maigurs: …jā, nu uz papīra un, Tavuprāt, vai mēs izmirsim šajā gadsimtā vai tomēr paliksim?

Daniēls: Nu jāsāk ir ar to, ka pievienošanās Eiropas Savienībai, lai gan viņa devusi ļoti daudz labas lietas, īpaši jau pie varas esošajiem, dažādu fondu un tamlīdzīgā veidā, nu finanšu iespējās un iespējās skalot naudiņu, un iespēju daudzumā iestāšanās Eiropas Savienībā tīri demogrāfijas un tautas noturēšanas uz vietas ziņā bija tāds Fausta, Fausta līgums, tādā ziņā, ka, ko mums iedeva Eiropas Savienība, viņi mums iedeva principā līdzekļus, iespējas pašiem celt savu valsti un tās bija iespējams izmantot un kaut kas mazliet ir uzcelts, bet pretim tika izsūktas tās Latvijas gana smadzenes, jo kāpēc tev mācīties, kāpēc tev palikt dzīvot Latvijā, ja, piemēram, pabeidzi augstāko izglītību Šveicē vai Zviedrijā, vai Anglijā, vai Nīderlandē un tamlīdzīgi, kāpēc tev palikt šeit, ja tu vari pilnībā bez problēmām doties strādāt un dzīvot tur. Tur mēs pazaudējām savu intelektuālo kapacitāti, nu potenciālo intelektuālo kapacitāti, un tad otra puse ir tā, ka arī kāpēc palikt kaut kādam nosacītajam zemākā darba darītājam, zemākais, to es to saku vienkārši nu tā iekavās varbūtās liekot, ja viņš var to pašu darīt citā zemē, pelnīt vairāk, būt sociāli nodrošināts, nodrošinātāks un tīri tādā personīgo interešu ziņā, daudz izdevīgāk cilvēkiem ir nedzīvot Latvijā. Un īpaši kā skatoties tagad, kad cenas mēs tiešām sākam pielīdzināt, teiksim jau attīstīto valstu cenu līmenim pavisam tuvu, bet algas kā neaug, tā neaug, lielos vilcienos nav iemeslu daudziem cilvēkiem palikt un kas tur principā latviešus tur vēl uz vietas, ir daļēji, tas ir kaut kāds patriotisms un otrai daļai tā es domāju vienkārši ir bailes no kaut kādām izmaiņām. Vai latviešu tauta izmirs? Nu pašlaik mēs esam uz tādas ļoti izteiktas izmiršanas trajektorijas un es domāju, ka jā, lai cik tas būtu depresīvi, negatīvi un tamlīdzīgi, nu pašlaik es neredzu nevienu cerības staru pie kura pieķerties diemžēl un ja nav cerību, tad parasti, parasti viss beidzās.

Maigurs: Nu varbūt noslēgšu interviju ar tādu cerīgāku jautājumu - vai plāno atzīmēt Rododendra nedēļas gadadienu?

Daniēls: Es viņu nebiju plānojis atzīmēt līdz satikos ar tevi. (iesmejas) Es nezināju, ka tāda tiks rīkota, bet tagad, uzzinot to, es domāju, ka nu tur kaut ko var izdomāt, kādu ballīti var uzgriezt.

Interviju ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis

Raksta pārpublicēšana pieļaujama, nesadalot to fragmentos. Atsauce uz Pride.Lv obligāta.