Trīs jautājumi priesterim Pēterim Skudra

Kopš 2021. gada oktobra katoļu Baznīca veic lielāko aptauju cilvēces vēsturē – kopīgā ceļa pieredzi. Ko tas nozīmē LGBT kopienas cilvēkam?

Katram cilvēkam, neatkarīgi no seksualitātes, kultūras, rases, valodas, sociālā stāvokļa, ticības pieredzes, ir iespēja dalīties savā pieredzē.

Vispirms tas katram pašam individuāli liek apstāties, padomāt, kur es esmu šobrīd, kāds ir mans ceļš, kāda ir mana pieredze? Pēc tam es varu dalīties ar šo pieredzi ar citiem. Ne lai kādu mācītu, ne lai norādītu, kas kuram būtu tā vai šitā jādara, vienkārši, lai dalītos ar savu pieredzi: lūk šāds ir manas dzīves gājums, šī ir mana pieredze, ilgas, attiecības ar Dievu un Baznīcu. Savstarpēja dalīšanās ar pieredzi mūs bagātina. Mēs atklājam viens otram savu pasauli, piedzīvoto un tas katram ļauj paraudzīties plašāk par savu personisko apvārsni. Tas mūs bagātina kā kopienu. Caur šo dalīšanos savā starpā pāri visam, mēs varam saklausīt kā caur otru cilvēku uz mani runā pats Dievs.

Visbeidzot šī dalīšanās palīdz Baznīcai pildīt savu misiju. Pāvests Francisks iesākot šo procesu lūdzās, lai visi cilvēki varētu iet uz priekšu kopā, klausīties viens otrā un izvērtēt mūsu laikus, solidarizējoties ar visu cilvēci. 1 Baznīca vēlas būt tā, kas tā ir – kopiena. Tā vēlas arī būt uzticīga mērķim, kāpēc Jēzus to izveidoja – misijai sludināt Labo Vēsti visiem cilvēkiem visos laikos. Tāpēc arī šī procesa nosaukums ir “Komunija, līdzdalība, misija”. Pāvests Francisks pirms sinodes sacīja, ka šis process piedāvā trīs iespējas: sastapties, klausīties un izšķirt. Ar sastapšanos un klausīšanos viss nebeidzas. Vēl ir nepieciešama arī izšķiršana. Katoliskajā tradīcijā ar šo vārdu saprotam kā izvērtēšanu, saprašanu. Es klausos, sastopu sevi, otru, Dievu, bet pēc tam izvērtēju, kur es šobrīd atrodos attiecībās ar citiem, ar Dievu un kur es gribu doties tālāk.

Šis process nav domāts tikai tiem, kas pieder Katoļu Baznīcai. Viens no Kopīgā ceļa uzstādījumiem ir, cik vien iespējams, iesaistīt cilvēkus, kuri neidentificē sevi ar Baznīcu, lai arī viņi var dalīties ar savu pieredzi. Baznīca ļoti vēlas dzirdēt un uzklausīt šo cilvēku pieredzi ar Baznīcu, ar kopīgo gājumu cauri vēsturei.

30. aprīlī notiks tikšanās LGBT kopienas cilvēkiem, kur būs iespēja dalīties ar kopīgā ceļa pieredzi. Kāds labums no tā būs tiem, kuri piedalīsies?

Dalība šajā pasākumā dod iespēju satikties un dalīties. Pirmkārt katrs dalībnieks varēs veltīt laiku refleksijai par savu pieredzi. Otrkārt, tā būs iespēja uzklausīt citus. Tas vienmēr ļauj atklāt ko jaunu. Nereti, dzirdot citus, es varu identificēties ar viņu sacīto un līdz ar to noformulēt kaut ko tādu, ko pats neesmu pratis ietērpt vārdos. Tāpat tā ir arī iespēja piedzīvot Dieva klātbūtni. Dievs bieži mūs uzrunā caur citiem cilvēkiem mums līdzās. Visbeidzot tā ir iespēja būt sadzirdētam, uzklausītam.

Es personīgi ceru, ka šī akcija kļūs par ieradumu un cilvēki biežāk veltīs laiku, lai satiktos, klausītos viens otrā, dalītos. Šādi mēs varam piedzīvot to, kas Baznīca patiesībā ir – ģimene. Ģimenē mēs satiekamies, stāstam viens otram kā mums ir gājis, ko esam piedzīvojuši.

Kāpēc tavuprāt daudzi LGBT cilvēki joprojām nevēlas atklāt savu piederību LGBT?

Mēs esam sociālas būtnes un mums ir svarīgi, ko citi par mums padomās. Bieži vien mēs iedomājamies ļaunāko, ko sabiedrība par mums padomās un rīkojamies vēl pirms esam pārliecinājušies, ka tik tiešām mūs kāds nosodīs. Tās ir bailes, kas mums liek apslēpt un apspiest savas personiskās dzīves jomas.

Tas skar ne tikai LGBT. Cik gan daudz cilvēku nedzīvo disfunkcionālās attiecībās, atkarībās, slēpj savu izcelsmi, reliģisko piederību, vājības, nepilnības, jo, redz, “ko gan citi teiks?”. Jēzus aicina mūs atzīt patiesību un tā darīs brīvus. Un tā tik tiešām ir. Paprasiet jebkuram anonīmās alkaholiķu grupas dalībniekam, vai citu līdzīgu grupu dalībniekiem, cik atbrīvojoša ir pieredze, ka vari visu klātbūtnē teikt: es esmu alkaholiķis, narkomāns, seksa atkarīgais, līdzatkarīgais, nāku no disfunkcinālas ģimenes, un neviens tevi nenosoda. Tas ir svarīgs solis – atzīt patiesību par sevi. Mēs bieži vien notiesājam paši sevi pirms vēl to ir paspējuši izdarīt citi.

Kopīgā ceļa pieredze mums visiem ir iespēja atzīt patiesību par sevi, saprast, kur šobrīd patiešām atrodos, neuzdod vēlamo par esošo. Tāpat šis process mūs izaicina ieklausīties vienam otrā bez nosodījuma. Tas tad arī dod to drošības sajūtu, ka mēs varam būt atklāti pret sevi, viens pret otru un kopīgi piedzīvot brīvību, ko šī atklātība sniedz. Es gribētu, lai nevienam nav “jāsēž skapī”, tādējādi neveselīgi apspiežot un slēpjot no sevis un citiem savas identitātes jomas, kuras tāpat tiecas izpausties uz āru. Apspiešanas gadījumā bieži vien tas notiek neveselīgā un nekontrolētā veidā.

1 https://www.vaticannews.va/en/pope/news/2021-10/pope-francis-discourse-moment-reflection-eve-inauguration-synod.html

Pārpublicējot informāciju atsauce uz Pride.Lv obligāta

Ja vēlies pieteikties uz tikšanos par kopīgā ceļa pieredzi, raksti: info@pride.lv