Lindas stāsts
Atrast sevi, kāds tu esi, ir sasodīti grūti, un tas prasa laiku. Man ir 22 gadu, bet es vēl joprojām nezinu, ko darīšu ar savu dzīvi, bet es zinu, kas es esmu. Es esmu biseksuāla.
Sevi sāku apzināties apmēram 16 gadu vecumā – es sāku ievērot arī meitenes un man tas šķita tīri normāli. Protams, ka vairāk sagājos ar puišiem, jo atrast sev līdzīgi domājošos šajā valstī ir diezgan grūti, bet tomēr jau tad es biju ieminējusies saviem draugiem, ka man patīk arī meitenes. Atceros, kā reiz ar mammu skatījāmies TV un rādīja praidu, kas notika Rīgā, un cilvēku attieksmi, un mamma teica, ka viņi varētu likt mieru šiem cilvēkiem, ka viņi visi ir vienlīdzīgi, tajā brīdī es ieminējos – un ja nu es arī esmu citādāka? Uz ko mamma atbildēja – es tevi mīlu tādu, kāda esi. Man šķiet, ka nevar būt iedvesmojošāku vārdu.
Bet tikai pirms pusgada sākās manas attiecības ar meiteni, kuru es mīlu un ar kuru es vēlos pavadīt visu savu dzīvi. Bija samērā grūti to pateikt mammai, tāpēc pirmais bija tētis, kuram es pateicu, ka esmu iemīlējusies, un mans tētis, būdams krievu izcelsmes un ļoti konservatīvs, teica – ja tu esi laimīga, tad es arī. Es nespēju tam noticēt! Tā bija lieliska sajūta. Ar mammu nācās mazliet maigāk apieties, jo viņai ir bail par mani – ka šī sabiedrība varētu mani “noēst dzīvu”, un es saprotu mammas bailes par viņas bērnu, bet nesen mēs devāmies ar manu meiteni un manu mammu uz tirgu un pāris manas mammas teikumi un sarunas, joki mani pārliecināja, ka viss ir labi. Ka es esmu, kas es esmu.
Un draugi – kā viņi to uzņēma? Man ir sasodīti labi draugi. Viņi bija priecīgi, ka es beidzot esmu laimīga, jo pirms manā dzīvē ienāca mana meitene, es biju depresīva, nomākta visu laiku. bet tagad ir lieliski. Mani draugi un mana meitene ejam kopā izklaidēties, kopā rīkojam pasākums. Un draugi ir tie, kas tevi mīl un atbalsta.
Un galu galā – mīlestība nešķiro dzimumus, mīlestība ir kaut kas tik ļoti vairāk. Kad divas dvēseles atrod viena otru.
Un jā, sākumā nav viegli, ir diezgan grūti sev pateikt – jā, es esmu citādāks, es esmu lesbiete/gejs/biseksuālis/transpersona, bet viss nāk ar laiku. Un viss kļūst labāk, brīvāk. Ir jāatrod kaut viens cilvēks, ar kuru tu vari izrunāties, kuram vari pastāstīt kā jūties, jo tu neesi viens. Tu tiešām neesi viens. Tagad arī es to zinu.
Linda
