Sandras stāsts
Es jau ilgāku laiku biju iemīlējusies savā klasesbiedrenē līdz es spēju saprast un atdzīt, kādas patiesībā ir manas jūtas. Man tas prasīja pāris gadus. Tas bija kā autokatastrofa, jo es ļoti labi pazinu šo meiteni un es zināju, ka pastāv niecīgs procents, ka viņai varētu būt jebkādas līdzīgas jūtas pret mani. Tas bija smags laiks, es biju traki iemīlējusies, domāju, ka nu viss ir beidzies, jo nekad nevienu nesatikšu, ko es varētu mīlēt vairāk, tas mani uztrauca daudz vairāk par to, vai kāds uzzinās, ka man patīk sievietes. Vispirms es atzinos sev, aizejot no baznīcas ar asarām un dusmām uz Dievu, kas patiesībā bija manis pašas dusmas pašai pret sevi. Tad es pirmoreiz kādam, izņemot sevi, pateicu, ka mīlu sievieti – savam draugam internetā, ko pati nekad dzīvē nebiju satikusi. Mēs abi satikāmies virtuālajā vidē un stāstījām viens otram savus mīlas bēdu stāstus. Tad nu mans interneta draugs arī bija pirmais, kas to uzzināja un reaģēja ļoti pozitīvi. Viņš mani iedrošināja to pateikt tai meitenei, ko es tik loti mīlēju, tā es arī izdarīju. Rezumē – viņa mani mīl tikai kā draugu. Man tas nebija nekāds pārsteigums. Pēc kāda laika es izstāstiju savai māsai, viņu tas nemaz nepārsteidza, māsa pat bija iepriecināta. Nebija tā, ka es visiem gāju klāt un stāstiju, ka man tik ļoti patīk sievietes, ka es viņas tik ļoti mīlu un tā, bet es to arī neslēpu, un ar laiku man tas bija tā kā paradums uzsākt iepazīšanos ar jauniem cilvekiem nemaz neslēpjot savu gaumi mīlas lietās. Pats dīvainakais man šķita tas, ka liela daļa cilveku domāja, ka es jokoju un ka man tā ir tāda kā stila lieta. Es personīgi nezinu nevienu, kas būtu gejs, lezbiete, biseksuāls vai transseksuāls stila pēc. Tā nu es darīju, ko varēju, un mēģināju remdēt mīlas mokas, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem un mazliet uzdzīvojot ballītēs, tas viss aizgāja mazliet par traku, kā jau ar cilvekiem, kam tādas smagas lietas dzīvē notiek. Es ļoti daudz ko iemācījos un ieguvu, un par visiem 100% pārliecinājos, ka vīrieši mani neinteresē.
Gāja laiks, es lieliski izkaidējos, bet joprojām es mīlēju savu bijušo klasesbiedreni, tas bija tumšākais laiks manā mūžā. Es tik ļoti viņu mīlēju, ka nevēlējos vairs dzīvot, ja jau man jādzīvo bez viņas mīlestības. Es nolēmu, ka ir laiks, laiks pateikt visiem atā. Es izvelējos datumu, tas bija 5. maijs 2009. gada, man vienkārši nebija nekādas vēlēšanās iespringt un ko darīt, man nebija intereses turpināt savu eksistenci. Biju destruktīvisma kalngalā.
Pienāca rīts, tas bija devītā gada 10. maijs, nezkāpēc saule spīdeja spožāk, kā jebkad. Es biju galīgi aizmirsusi par savu nolikto datumu un to, ko tad domāju darīt. Iepriekšējā vakarā es iepazinos ar meiteni, kas izglāba manu dzīvību un visu manu dzīvi pārverta un pārverš arī šodien par skaistāko dienu ik dienu.
Es esmu uzraksījusi, ļoti īsu savu nelaimīgās mīlestības stāstu, kas beidzās ar vislaimīgākajām beigām, nedomāju, ka tas beidzās tik brīnišķīgi ne tāpat vien. Lai arī mocījos lielās sāpes un daudz darīju sev pāri, es tomēr sirds dziļumos cerēju un jutu, ka man vēl ir iespēja uz milzīgu laimi. Es to lūdzu un ne velti es tiešām aizmirsu savu nāves dienu, kas arī mani atbrīvoja no nejēdzīgās pārdzīvošanas par neizdevušos mīlestību, tad, kad es apjautu, ka esmu aizmirsusi nolikto dienu, es, tā teikt, atmetu ar roku šai domai un domāju, nu ko, kāda tad starpība, lai tad aiziet pilnīgs freeslyle!
Ļoti priecājos, ka man patīk sievietes, kaut gan visu mūžu gaidiju savu īsto vīrieti, tā arī nevienu nesatiekot, kas kaut cik man interesētu. Es priecājos, ka varu mīlēt, izpaust sevi, dalīties un saņemt mīlestību. Man galvenais dzīvē ir mīlestība, man nesanāca ilgi būt skapī, kad jau biju no tāda ārā, es nemaz nezināju, ka tādi skapji ir, par to uzzināju tikai tad, kad satiku savu mīļoto sievieti, jo sāku interesēties, kas un kā ir mūsu sabiedrībā un valstī. Skatos ļoti pozitīvi nākotnē un galu galā tas nav nekāds noslēpums, ka mīlestība ir tūkstošreiz stiprāka par negatīvo!
Dažiem cilvekiem ir problēmas, vai ir bijušas problēmas ar manu seksuālo orientāciju, bet tās ir viņu problēmas. Es dzīvoju savu dzīvi, kā to vēlos un redzu, ka ik dienu pasaule paliek aizvien skaistāka. Es nezinu kāpēc, bet man šķeit, cilveki sāk saprast, ka tā ir mīlestība…