Emocionāli nepieejami vecāki

Emocionāli nepieejamu vecāku pazīmes un, kur vērsties pēc palīdzības

Nejūtīgums un neieinteresētība ir kopīgas ar emocionālās nepieejamības pazīmēm.Šajā rakstā apskatīsim plašāk, kā to atpazīt vecākos un kā ar to labāk tikt galā.

Spēja identificēt citas personas emocionālās vajadzības un reaģēt uz tām var palīdzēt jums sazināties un veidot savstarpēji ciešas attiecības. Saiknes sajūta var veicināt attiecību veidošanu.Tā var likt pamatu atbalstam un uzticībai, kā arī turpmākai mijiedarbībai. Ja esat emocionāli pieejams, jūs varat parādīt, ka jums rūp kāds, kas ir indivīds, — jums rūp tas, ka esat kaut ko ieguldījuši šajās attiecībās un interesējaties par otras personas piedzīvojumiem vai pārdzīvojumiem. Tomēr, ja nevarat sazināties ar kādu emocionāli, var būt grūti sazināties ar viņu citos veidos, pat ja viņi ir jūsu... vecāki.

Kas ir emocionāli nepieejami vecāki?

Emocionālā pieejamība ir attiecību kvalitātes marķieris, liecina 2017. gada pētījumi. Emocionālā pieejamība, kas ir līdzīga pieķeršanās procesam bērnībā ģimeniskāš attiecībās parasti ietver vecāku spēju radīt pozitīvu emocionālu vidi, kas atbalsta mācīšanos, neatkarību un personīgo izaugsmi. Emocionāli nepieejami vecāki var būt nereaģējoši brīžos, kad sagaidījāt emocijas.

Iespējams, ka viņiem trūka spējas piedāvāt savas emocionālās reakcijas, saskaroties ar jūsu emocionālajām vajadzībām.

"Emocionālā nepieejamība attiecas uz personas nespēju būt emocionāli klāt citai personai," saka Sāra Epšteina, licencēta laulību un ģimenes terapeite Dalasā, Teksasā. "Tas var ietvert dažādas taktikas un izpausmes, taču parasti iznākums ir tāds, ka saņēmēja persona jūtas prombūtnē, kur vajadzētu būt emocionālai klātbūtnei un iesaistei."

Emocionāli nepieejamas vecāku uzvedības piemērs

Jūsu suns tikko aizbēga, un jūs raudāt — sērojat par mīļotā dzīvnieka zaudējumu. Jūsu māte redz jūsu ciešanas, bet nesniedz mierinājuma vārdus vai fizisku mīlestības izpausmi.Tā vietā viņa atstāj tevi ārā un dodas atpakaļ uz māju, lai pagatavotu vakariņas, it kā nekas nebūtu noticis.

Emocionālās pieejamības novērtējums

Emocionālā pieejamība var pastāvēt noteiktā spektrā. 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā Dr. Zeynep Biringen izstrādāja emocionālās pieejamības novērtēšanas modeli, lai palīdzētu izmērīt vecāku un viņu bērnu emocionālās mijiedarbības kvalitāti. Tas ir modelis, ko joprojām plaši izmanto praksē.Vecākus vērtē četrās skalās:

Jutīgums: vecāku uzvedība un emocijas, kas rada pozitīvu emocionālu saikni ar viņu bērnu Strukturēšana: vecāku spēja atbalstīt bērna mācīšanos, izpratni un personīgo izaugsmi Neuzbāzība: cik veiksmīgi vecāki var ļaut savam bērnam būt neatkarīgamNenaidīgums: līmenis, kurā vecāks regulē negatīvu emociju izpausmi pret savu bērnu

Pārējie divi emocionālā novērtējuma modeļa aspekti ir vērsti uz bērnu:

Bērna atsaucība: cik bērns vēlas un priecīgs mijiedarbojas ar vecākuBērnu iesaistīšana: ātrums, kādā bērns vēlas iesaistīt vecākus savā darbībā

Šīs sešas emocionālās pieejamības dimensijas pēc tam var novērtēt, lai noteiktu, cik emocionāli pieejams vai nepieejams var būt vecāks. Emocionālās pieejamības novērtējuma punktus iedala četrās vērtēšanas kategorijās:

Emocionāli pieejams: vecāks audzina un noskaņo savu bērnu ar vispārēju pozitīvu, relaksētu klātbūtni.Sarežģīti: vecāki var būt silti un pozitīvi, bet arī var nekonsekventi pieskaņoties savam bērnam.Viņiem var būt arī nenobrieduma vai autentiskuma trūkuma pazīmes.Atdalīts: vecāki izrāda attālinātu, vēsu un mehānisku uzvedību, kas liecina, ka viņi izvairās no emocionālas saiknes.Problemātisks vai traucēts: vecākiem trūkst pamata līmeņa aprūpes un mijiedarbības.Var būt naidīguma un uzmācības pazīmes.

Emocionālā nepieejamība un garīgā veselība

Ja esat emocionāli nepieejams, tas nenozīmē, ka jūsu vecāki dzīvo ar garīgās veselības problēmām.Bet garīgās veselības apstākļi dažkārt var ietekmēt to, cik emocionāli var būt vecāki.

"Emocionālā nepieejamība var būt saistīta ar garīgiem stāvokļiem," saka eksperte Epšteine."Piemēram, ļoti nomākts vecāks var būt fiziski nespējīgs emocionāli iesaistīties."

Nensija Denka, asociētā laulību un ģimenes terapeite, kas atrodas Losandželosā, skaidro, ka emocionāla nepieejamība var norādīt uz garīgās veselības stāvokli, ja ir personības traucējumu pazīmes. "Tāda uzvedība kā melnbaltā domāšana, robežu trūkums, augsta emocionālā reaktivitāte, uzvedība, kas meklē uzmanību un emocionāla nepieejamība, dažkārt ir sastopama robežlīnijas personības traucējumos un narcistiskajos personības traucējumos," viņa atzīmē.

Viņa piebilst, ka garīgās veselības stāvoklis var būt arī tad, ja emocionāla nepieejamība ir daļa no eskeipisma vai sastinguša procesa, piemēram, vielu lietošanas traucējumu gadījumā. "Pazīme, ka vecāku emocionālā nepieejamība var liecināt par garīgās veselības stāvokli, ir tad, kad vecāks ir pastāvīgi sastindzis.

Pazīmes, ka jūsu vecāki ir emocionāli nepieejami

Nav skaidras vienotas izpratnes par to, kā rīkojas emocionāli nepieejami vecāki.Bet saskaņā ar ekspertiem Denku un Epšteinu kopējās pazīmes var ietvert šādas:

Viņiem trūkst spējas "atspoguļot" (atspoguļot to pašu emocionālo stāvokli, ko piedzīvo bērns).
Viņi reaģē uz bērnu emocijām ar nepacietību vai vienaldzību.
Viņi izvairās vai novērš diskusiju par negatīvām emocijām.
Viņi ir noraidoši vai satriekti, ja bērnam ir emocionāla vajadzība.
Viņus neinteresē bērna dzīve (intereses, draugu grupas, skolas darbs).
Viņiem ir grūti izteikt savas jūtas pat ar pieaugušajiem.
(!) Viņi nespēj vai nevēlas sniegt komfortu emocionālo ciešanu laikā.
Viņi nevēlas iesaistīties ne pozitīvās, ne negatīvās jūtās.

Biringenas emocionālās pieejamības novērtēšanas modelis ietver citas pazīmes, piemēram:

(!) Viņi atstāj novārtā bērna pamatvajadzības vai piedāvā tikai visvienkāršāko aprūpes līmeni.
Viņi izturas naidīgi vai uzmācīgi pret bērnu.
Viņi brīvi pauž negatīvas emocijas, piemēram, neapmierinātību, īgnumu vai garlaicību mijiedarbības laikā ar bērnu.
Viņi rīkojas tā, it kā bērns nespētu veikt vecumam atbilstošus uzdevumus.

Kā izārstēties no emocionāli nepieejamiem vecākiem

Augšana kopā ar emocionāli nepieejamu vecāku var ilgstoši ietekmēt jūsu dzīvi. 2017. gada pētījums parādīja, ka gan tēva, gan mātes emocionālā pieejamība bija saistīta ar pozitīviem garīgās veselības, emocionālā regulējuma, attiecību panākumiem un sociālo atbalstu, bērniem sasniedzot pilngadību. Atveseļošanās no attiecībām ar emocionāli nepieejamu vecāku var aizņemt laiku, taču tas ir iespējams.

Iesaistiet savu iekšējo bērnu

"Dziedināšana, visticamāk, būs saistīta ar to, kā jūs uztverat sevi un dodat sev atļauju izteikt to, ko jūs patiesi jūtat," saka Denks. “Tādas aktivitātes kā rotaļas un māksla var pievērst uzmanību iekšējam bērnam."

Mācīšanās sevi nomierināt

Denks norāda, ka emocionāli nepieejams vecāks, visticamāk, nav iemācījis jums mierināt sevi, kad rodas izaicinošas emocijas.

Mācīšanās sevi nomierināt pieaugušā vecumā var palīdzēt to kompensēt. "Viena svarīga dziedināšanas daļa ir iemācīties paciest emocijas, kad tās parādās," viņa saka. "Dziļās elpošanas paņēmienu praktizēšana un ķermeņa pārvietošana, dodoties ātrā pastaigā, var regulēt nervu sistēmu un palīdzēt jums tikt galā ar nomāktību."

Emocionāli pieejamu cilvēku atrašana

Epšteins brīdina, lai pats neiekristu emocionālās nepieejamības modelī.

"Meklējiet cilvēkus, kuri ir emocionāli iesaistīti," eksperte iesaka.

Tas var palīdzēt parādīt, kādai vajadzētu izskatīties emocionālajai pieejamībai. Jūs varat identificēt emocionāli pieejamus cilvēkus, vērojot, kā viņi mijiedarbojas ar citiem.Kuriem no jums apkārt ir pozitīvas iezīmes, kuras jūs apbrīnojat? Piemēram, sadraudzējoties ar sievieti darbā, kura jautā, kā pagāja jūsu diena, un piedāvā patiesas atbildes, varētu būt variants ar ko sākt. Jūs varētu arī atrast ciešākas emocionālas attiecības ar citiem ģimenes locekļiem, piemēram, tantēm, onkuļiem vai vecvecākiem, apgalvo Epšteine.

Savu jūtu identificēšana

Ja jums ir emocionāli nepieejami vecāki, jums var rasties arī problēmas, kas saistītas ar personīgo emocionālo izpausmi. Denks iesaka veltīt laiku savu jūtu noteikšanai, nepiešķirot tām vērtību vai vērtējumu. "Sāciet, pamanot sajūtas savā ķermenī un pārbaudiet, vai varat identificēt klāt esošās emocijas," viņa iesaka."Praktējot apzinātu savas iekšējās pieredzes apzināšanos, jūs sākat dot atļauju pastāvēt visai jūsu personībai." Jūs varat turpināt izpētīt savas jūtas, ierakstot savus novērojumus žurnālā (vai blogā, tulka piezīme), kur varat pamanīt modeļus un citus noderīgus ieskatus.

Norobežojieties no vecākiem

(!) Ja vecāki nav gatavi atzīt savu emocionālo nepieejamību, viņi var turpināt uzvedību, kas liek jums justies neaprūpētam. Ir pareizi atkāpties no attiecībām — pat vecāku attiecībām —, kas negatīvi ietekmē jūsu labklājību.Jūs varat pilnībā distancēties vai noteikt robežas. Neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlaties, tas var dot jums brīvību pieņemt neapgrūtinātus lēmumus un attīstīt savu neatkarību.

Meklējiet profesionālu vadību

"Terapija var piedāvāt milzīgus ārstnieciskus ieguvumus, radot pieredzi, kas ir pretēja vecāku emocionālajai nepieejamībai," skaidro Denks.

“Terapijā jums ir drošība un brīvība apstrādāt savas domas, izteikt to, ko jūtat, un būt tādam, kāds esat, nebaidoties no noraidīšanas vai sprieduma.”

Tabulas avots: https://tiek.lv/raksti/ko-dara-kurs-specialists

Rakstu sagatavoja brīvprātīgā Pride.lv reportiere Kristīne

Rakstu ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis