Filosofija par cilvēka ķermeni

Šodien Vecā kalendāra Ziemassvētkos un svētdienā turpinām rakstu sēriju par to, kur šajos juku laikos rast mieru un harmoniju. Protams, nav nekā svarīgāka par veselību, kuru nevar ne nopirkt, ne uzdāvināt - pie tās ir rūpīgi jāstrādā. It sevišķi mūsdienās, kad visapkārt ir tik daudz draņķu, kas to ietekmē no iekšpuses un ārpuses. Bet šoreiz par kādu svarīgu aspektu, ko cilvēks sev nodara pats. Un tās ir emocijas, kas bieži vien ir pamats hroniskām kaitēm.

Tam vairs nevajadzētu būt noslēpumam, ka gandrīz visu slimību pamatā ir negatīvas enerģijas klātbūtne orgānos, šūnās, smalkajos ķermeņos, kuru ļoti bieži saražo pats cilvēks, dzīvojot duālismā, kurā stress, negatīvas emocijas ir daudzu ikdiena. Fiziska slimība vai diskomforts rodas tad, kad kāda cilvēka sistēma vai orgāns sāk vibrēt citā – zemākā frekvencē, kā kopējais organisms. Tad sākas disfunkcija.
Šeit ļoti svarīgi ir apzināties, ka viss ir enerģija, tai skaitā arī emocijas, dusmas, aizvainojums, bailes, skumjas. Tieši šo negatīvo enerģiju uzkrājums organismā arī ir par iemeslu tam, ka ar laiku tās sablīvējas tik ļoti, ka tas sāk izpausties kā fizisko orgānu deformācijas, jo katrai emocijai ir sava vieta un attiecīgs orgāns mūsu ķermenī.
Sablīvēšanās notiek tad, ja cilvēks neprot no šādām emocijām atbrīvoties, bet krāj sevī, apspiež. Bieži tas jau nāk līdzi kā pārdzīvojumi no iepriekšējām attiecībām vai pat inkarnācijām, emocionāli satricinājumi, kas ir kā iekapsulēti kādā no orgāniem un visbiežāk ir par iemeslu dažādiem audzējiem, akmeņiem un tamlīdzīgiem spēcīgiem sablīvējumiem jau fiziskā plāksnē.
Fiziskais ķermenis pēc būtības tikai lasa informāciju no tam apkārt esošiem smalkajiem ķermeņiem un reproducē tur esošo. Īsumā par to, kāda ir svarīgāko orgānu loma saistībā ar emocijām. Katram orgānam ir divas nozīmes – fiziskā un mentālā.

Aknas un žultspūslis.
Fiziski atbild par toksīnu izvadi, A un D vitamīnu sintezēšanu – mentālā līmenī prieks/dusmas. Ja cilvēks ir dzīvespriecīgs, aknas būs veselas. Savukāŗt dusmīgam cilvēkam tajās uzkrājas sablīvēta negatīva enerģija – ne velti tautā iegājies teiciens, ka dusmīgs cilvēks spļauj žulti – tā tas tiešām arī ir.

Aizkuņģa dziedzeris.
Fziski piedalās gremošanas procesos, cukura līmeņa regulācijā. Mentāli atbild par pašcieņu, pašpietiekamību. No šejienes izriet, ka tiem, kam ir problēmas ar mazvērtības kompleksu, sevis nepieņemšanu, zāģēšanu, attiecīgi negatīvās enerģijas uzkrājas šajā dziedzerī un sekas ir problēmas fiziskajā līmenī – arī cukura diabēts norāda uz ļoti spēcīgu mazvēŗtības kompleksu.

Kuņģis.
Fiziski atbild par gremošanu, barības pārstrādi – mentāli tā ir sevis un pasaules pieņemšana tādai, kāda tā ir. Ja cilvēkam ir kuņģa kaites, tas nozīmē, ka dziļākajā līmenī viņš nav apmierināts ar sevi, ar pasauli, nespēj to 'sagremot'

Divpadsmitpirkstu un tievā zarna.
Fiziski organismam nepieciešamo fermentu, barības vielu uzsūkšanās – mentāli – harmonija/disharmonija ar sevi, apkārtni, ar citiem.

Resnā zarna.
Fiziski – ūdens apmaiņas procesi, izvades procesi – mentāli dzīves procesu pieņemšana/nepieņemšana, prieks vai bailes par to.

Nieres/Urīnpūslis.
Fiziski urīna veidošana, izvade, filtrēšanas procesi. Mentāli – prieks par sevi un citiem, drošības sajūta vai bailes/greizsirdība. Šis ir tas orgāns, kurā mēdz uzkrāties baiļu enerģijas. Bailīgam cilvēkam būs problēmas ar šiem orgāniem. Ne jau velti tautā saka, ka no bailēm apčurājies - tā fiziski tas arī notiek.

Vairogdziedzeris/tīmuss/reproduktīvie orgāni.
Fiziski hormonu regulācija, mentāli – visu procesu harmonija, vēlēšanās/nevēlēšanās dzīvot uz Zemes, bezcerība, bezspēcība, vēlēšanās atrasties kaut kur citur, “mājās”, ne uz Zemes.

Reproduktīvā sistēma jeb vīrišķā/sievišķā enerģija tiešā veidā saistīta arī ar attiecībām, partneriem, vai tur ir harmonija, vai arī, kā bieži diemžēl notiek, kāds tās enerģijas posta un apzog - šī vispār ir būtiska un atsevišķa tēma, kas ir vīriešu/sieviešu problēmas.

Plaušas.
Fiziski skābekļa piegāde organismam, mentāli – dzīve ar “pilnu krūti” vai tieši otrādi – skumjas, smakšana nepiepildītās ilūzijās. Tuberkuloze, pneimonija, bieži plaušu karsoņi raksturīgi tiem, kas nespēj sevi piepildīt, neredz jēgu dzīvē, nesaprot savus dvēseles uzdevumus. Atceramies, kādu dzeju rakstīja Veidenbaums un kāpēc nomira ar diloni.

Sirds/asinsrites sistēma/limfātiskā sistēma.
Fiziski visu dzīvības procesu nodrošinājums, mentāli – dvēseles kopējais stāvoklis, spēja just un dot mīlestību.

Galva un nervu sistēma.
Fiziski visu procesu regulators, mentāli – miers vai uztraukums.

Āda.Lielākais orgāns – fiziski aizsargfunkcija, jušanas funkcija u.c, mentāli – harmoniskas attiecības ar esošo vai tieksme pakļaut, augstprātība.
Ādas slimību gadījumos parasti ir disharmonija ar vistuvākajiem dabas elementiem – cilvēks sastāv no visa tā paša, no kā sastāv planēta Zeme, to varbūt ir grūtāk saprast, bet arī stihijām piemīt sava apziņa - piemēram, dažādos buršanās rituālos tāpēc tās arī izmanto, uguni, ievārdotu ūdeni un tamlīdzīgi, bet cilvēks arī sastāv no 70% ūdens - šeit arī ir plašāka tēma, dažādi nobūrumi vai noskaudumi un varbūt arī paša cilvēka dalība kādos rituālos, ko viņš īsti nesaprot un pat ne šajā dzīvē. Dažādas alerģijas un izsitumi var būt saistīti tieši ar šīm lietām, ne tik daudz ar pārtiku.

Visu šo procesu regulators un ietekmētājs ir apziņa – no šejienes teiciens – visas slimības ir galvā. Tajā ir liela daļa patiesības.
Kāds tad ir visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā atbrīvoties no šādiem uzkrājumiem un nepieļaut to veidošanos? Tā ir piedošana.
Jāatzīmē, ka tas bieži vien ir arī visgrūtākais.
Pie kam, vissarežģītākais ir piedot pašam sev. Taču piedošana sev ir garīgās attīstības pamats, tas ir ceļš uz apziņas transformācijas procesu, tā ir atbrīvošanās no pagātnes sāpēm.

Aizvainojums ir bloks uz jebkādu garīgo attīstību.

Starp citu, vārds imunitāte ir cēlies no latīņu vārda immunis, kura pamata nozīme ir būt atbrīvotam, nebūt obligāti pakļautam. Vai nav zīmīgi?

Taču mūsu ego izvirza iemeslus, kuru dēļ piedošana ir grūta, kā piemēram:Šis cilvēks ir pārāk stipri ieriebis, tāpēc pelnījis tikai naidu un nekad nebūs iespējams viņam piedot. Neesi muļķis – ja reiz piedosi, viņš to izdarīs atkal. Ja piedosi, tad esi vājš.Ja piedosi, tad atzīsi, ka taisnība bija viņam, nevis tev. Tikai cilvēks ar zemu pašcieņu var piedot ko tādu. Ja nepiedosi, tas dos iespēju kontrolēt šo cilvēku, tādā veidā būsi aizsargāts.

Aizkavē piedošanu un jutīsies labi, zinot, ka vari atriebties. Nepiedošana dod tev varu par to, kurš nodarījis pāri. Piedot kādam, kas nodarījis tev sāpes, ir vienkārši muļķīgi. Ja piedosi kādam, tad viņš var padomāt, ka rīkojies pareizi. Piedošana ir tikai sliktas uzvedības attaisnošana.
Un tā tālāk – katrs pats labāk zina, kādus iemeslus sev var izdomāt, lai izvairītos no piedošanas un turētu sablīvētās aizvainojuma enerģijas sevī. Mūsdienās jau var arī runāt par visā tautā kultivēto naida un ļaunas atmiņas kultu, kas pēc būtības ir viens no galveniem iemesliem tam, kāpēc nākotnē un jaunajā laikmetā diemžēl tāda eksistēt nespēs un tas ir diezgan acīmredzami.

Naids saēd visu un visus, agrāk vai vēlāk.

Tāpēc svarīgi ir atcerēties, ka piedošana nav vajadzīga tam vai tiem, kas nodarījuši pāri, bet pašam cilvēkam. Tajā brīdī, kad prāts jautā – bet kāpēc man būtu jāpiedod kādam, kas tik ļoti, nu tik ļoti ir nodarījis pāri, tad atcerieties, ka tas ir ego, nevis viedā dvēsele. Nav arī jāpārdzīvo, ka rezultāts nav tāds, kā gaidījāt, ja cilvēks atsakās piedod jums, tad viņš nav piedevis pats sev.
Iespējams, ka viņš nemaz nevēlējās apvainot, nebija neko sliktu domājis, bet paša aizvainojums to pat nespēj pieļaut un saprast.

Jebkurā gadījumā, svarīgākais ir cilvēka paša sajūtas, negatīvo enerģiju sablīvējumu, dusmu un aizvainojuma atlaišana, baiļu transformācija.
Kā tas praktiski notiek un kas ir vienīgā patiesā, tīrā un reālā dziedināšana? Tikai patiess nodoms un tīrās gaismas, kā arī piedošanas un mīlestības enerģijas aktivizācija - jo tā vienlaikus ir arī Apziņa, kas spēj piedot un dziļi sevi attīrīt līdz pat šūnām, kur tas viss ir sablīvējies un iekapsulējies.

Tieši tā arī ir jāizsaka nodoms, piepildīt visas šūnas, orgānus un sistēmas ar tīrās gaismas un mīlestības enerģijām, kuras pārstrukturizē negatīvās enerģijas frekvences uz pozitīvu – tikai tā ir īsta dziedināšana, darbs ar sevi, nevis kaut kādi muļķīgi rituāli – dziedināšana vienkārši ir saruna ar Augstāko

Avots:https://t.me/aivisvasilevskis_info