Kas mainījies LGBTI pēdējo 100 gadu laikā Latvijā?
Ja atskatāmies uz LGBTI kopienu Latvijā un tās ikdienu pēdējos 100 gados, tad lielākās izmaiņas notikušas tieši likumdošanas jomā. Tikai 1992. gada 1. martā atcēla likumu, kurš noteica, ka homoseksualitāte ir sodāma. Līdz tam par vīriešu dzimumaktu varēja saņemt cietumsodu, kura ilgums dažādos Latvijas vēstures periodos bija atšķirīgs.
Interesanti, ka tikai 1992. gadā Pasaules Veselības organizācija no garīgo slimību saraksta izņēma „homoseksuālismu.”
Mīlēšanās vīriešu starpā bija sodāma jau laikā, kad Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā (19. gadsimta beigās). Soda apjomi dažādos Latvijas vēstures periodos bija atšķirīgi. Piemēram, pēc Pirmā Pasaules kara 1918. gada 18. novembrī nodibinātā Latvijas Republika par savu kriminālkodeksu noteica Krievijas impērijā izstrādātos „1903. gada 22. marta Soda likumus”. 516. Pants likumu 27. Nodaļā „Netiklība” vīrieša dzimumakta apzīmēšanai izmantoja jēdzienu „pederastija” un paredzēja sodu ar ieslodzījumu cietumā uz laiku ne mazāku par trim mēnešiem.
No 1933. gada 1. augusta līdz ar Latvijas juristu izstrādātā jaunā Latvijas Sodu likuma spēkā stāšanos šī norma tika mainīta. Par seksuālo aktu ar vīrieti varēja sodīt, nenosakot konkrētu soda laiku. Tiesu prakse liecina, ka sodus piesprieda īsākus par 3 mēnešiem, intervijā pride.lv stāsta Ineta Lipša, grāmatas LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados autore.
Nākamās būtiskās pārmaiņas homoseksualitātes kriminalizēšanā Latvijas teritorijā notika 1961. gadā, kad stājās spēkā Latvijas Padomju kriminālkodekss. Tajā par seksuālu aktu starp vīriešiem ar cietumsodu varēja sodīt uz laiku no 3 līdz 5 gadiem. „Ja skatāmies uz sodiem Padomju laikā, tad var redzēt, ka bieži tika izmantoti dažādi atvieglinājumi, kā rezultātā izplatītākais brīvības atņemšanas laiks bija pusotrs gads,” stāsta I. Lipša.
Sabiedrības attieksmes izmaiņas pēdējo 100 gadu laikā ir grūti izmērīt, jo līdz mūsdienām saglabājušies maz vēstures avotu. I. Lipšai diezgan brīnumainā ceļā ar Facebook starpniecību bija iespēja lasīt un pētīt Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu, kurš bija homoseksuālis un kurš savus seksuālos piedzīvojumus pierakstīja laika posmā no 1940. gada jūnija sākuma līdz pat 1996. gadam.
„Viņa mērķis bija pierakstīt visus romantiskos piedzīvojumus, lai vecumdienās būtu, ko atcerēties. Caur viņa dienasgrāmatu gūstam iespaidu, ka homoseksuāļu subkultūra pie mums bija ļoti krāšņa. Kaut arī par seksuālu aktu vīriešu starpā varēja sodīt ar cietumsodu, šī subkultūra vienalga attīstījās.
Tā „dzīvoja” publiskajās tualetēs, Doma laukumā, Rīgas parkos un pirtīs, vasarās iecienītas bija arī pludmales pie jūras, īpaši populāra, kuru bija iecienījis arī pats Kaspars Aleksandrs Irbe, bija Buļļu pludmale. No viņa dienasgrāmatas var secināt, ka priekšroka tika dota anonīmai publiskajai videi. Homoseksuāļi zināja viens otru pēc sejas un iesaukas, bet īstos vārdus un uzvārdus viņi nezināja. Piesardzībai. Sargājot sevi, Kaspars Aleksandrs Irbe arī pats dienasgrāmatu rakstīja sieviešu dzimtē (līdz pat sešdesmitajiem gadiem), šādi sevi pasargājot, ja nu kāds dienasgrāmatu tajos gados atrastu,” stāsta I. Lipša. Viņš vienmēr bija ļoti piesardzīgs. Nekad netika pieķerts un notiesāts. Visu mūžu dzīvoja viens un jutās ļoti vientuļš.
„Reizēm viņš savā dienasgrāmatā uzrakstīja arī par kādu savu draugu. Viens no viņiem bija ļoti enerģisks un neprātīgs, robežas nepazīstot. Viņš ticis gan piekauts, gan sadurts, gan arī notiesāts uz 4 gadiem cietumā. Tiesa gan pusē termiņa viņu no cietuma atbrīvoja,” savos pētījuma rezultātos dalās I. Lipša. Viņa stāsta, ka homoseksuāļu vidē arī Padomju gados pastāvēja dažādas sociālās grupas. Katras grupas ietvaros notika informācijas aprite, kad viens otram mutiski nodeva informāciju. Tāpat pēc dienasgrāmatā rakstītā var spriest, ka noteiktai homoseksuāļu aprindai bija svarīgi piedzīvojumi un eksotika. Draugi savā starpā apsprieda seksu ar melnajiem vai seksu citās pasaules valstīs ar dažādu tautību pārstāvjiem.
Plašāk par LGBTI vēsturi Latvijā pēdējos 100 gados var lasīt nesen iznākušajā grāmatā ar tādu pašu nosaukumu.
Vēlies iegūt grāmatu „LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados”?
Nedēļas laikā kopš grāmatas iznākšanas visa grāmatas tirāža - 500 kopijas - jau nonākusi pie lasītājiem - bibliotēkās, nosūtītas politiķiem, politikas veidotājiem, zinātniekiem, akadēmiķiem, mediju pārstāvjiem un sabiedriskajiem aktīvistiem. Grāmatai ir negaidīti liels pieprasījums, tādēļ, lai arī grāmatu nav iespējams iegadāties, interesentiem ir iespēja piedalīties ziedojumu kampaņā, lai izdotu grāmatas otro izdevumu un ziedotāji varēs saņemt grāmatas 2. izdevumu.
Ikvienam atklātam ziedotājam virs 12 EUR, pateicībā tiks dāvāts "LGBTI vēsture Latvijā pēdējos 100 gados" 2. izdevums.
Plašāka informācija: https://www.youcaring.com/lgbtunvinudrauguapvienibamozaika-1161362
Kintija Bulava, www.pride.lv
