LGBTIA, zinātne un politika
Aivars Cīrulis, MSc, doktorantūras students
evolucionārajā bioloģijā, Lundas Universitātē, speciāli priekš Pride.Lv
Notiek intensīvs aģitācijas laiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu ietvaros un kā parasti viens no politizētākajiem jautājumiem ir par LGBTIA cilvēktiesībām, par ko domas izsaka cilvēki, kuri ir vienkārši politiķi, ne eksperti attiecīgajā jautājumā. Kā, piemēram, Raivis Dzintars un Jānis Iesalnieks populistiski pretnostata patriotismu un latviskumu LGBTIA cilvēktiesībām (1, 2). Turklāt tas tiek darīts tā, ka tikai NA/LRA atbalsta 18. novembra svinēšanu un AP!/PRO tiek identificēti ar praidu. Lieki gan piebilst, ka abi divi notikumi viens otru neizslēdz, turklāt LBTIA iekļaujoša vide ļaus vairāk cilvēkiem svinēt 18. novembri ar vēl lielāku patriotismu un gandarījumu. Lieki arī piebilst, ka AP!/PRO praids nav vienīgā prioritāte un arī ne svarīgākā...
Taču visskumjākais šajā visā ir tas, ka DELFI debatēs no NA/LRA saraksta piedalās un ar attiecīgi ļoti līdzīgiem uzskatiem dalās cilvēki no zinātniskām aprindām - Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja, kā arī Latvijas Valsts prezidenta zinātnes un izglītības politikas ārštata padomniece, doktorante ekonomikā Latvijas Universitātē Ieva Siliņa un ķīmiķis, ekonomists Einārs Cilinskis (1).
Ieva Siliņa min, ka runa ir par vērtībām it visā, viņa iestājas par latviskumu. Taču, vai viņa zina, ka LGBTIA identitāti galvenokārt nosaka bioloģiski faktori tādi kā gēni, dzimumhormoni un imūnreakcija, kā arī citi, nevis vērtības kā tādas (3, 4, 5).
Turklāt būtu jāatbrīvojas no homofobijas, ne
homoseksualitātes, kā norāda docents Rīgas Stradiņa universitātē psihiatrs,
psihoterapeits Dr. med. Artūrs Utināns (5). Ieva Siliņa pārstāv zinātnisku
organizāciju, uz kuru ar lielām cerībām raugās jaunie zinātnieki, kas vēlas,
lai Latvija kļūtu par valsti, kurā šī profesija tiek novērtēta un tiecas pēc
starptautiskas izcilības, kam vajadzīgi nenoliedzami daudz lielāki līdzekļi, kā
līdz šim (6). Tai pašā laikā, lai piesaistītu izcilākos prātus, Latvijas
zinātnei ir jābūt iekļaujošai, neskatoties, vai cilvēks pieder LGBTIA kopienai
vai ir krievs utt. Latvijai ir lielas problēmas ar ārvalstu pasniedzēju
piesaisti (7).
Manuprāt, NA/LRA nacionālisms nav veselīgs patriotisms, jo šāda attieksme atgrūž daudz cilvēku no gribēšanas dzīvot Latvijā, vēl jo vairāk, padarīt to konkurētspējīgu. Ceru, ka cilvēki vēlas sevi attīstīt kritiskajā domāšanā un uz pierādījumiem balstītā politikā, it īpaši, ja nāk no akadēmiskās vides.
Atsauces
1. Kā Staķis padarīs Rīgu par "praida un varavīksnes" pilsētu? Skaidro NA/LRA. https://www.facebook.com/Delfi.lv/videos/1004499290008086
2. https://twitter.com/JanisIesalnieks/status/1297929876046057473
3. Cīrulis, A. (2015). Dzimumatšķirības cilvēka smadzeņu neiroanatomijā un funkcionalitātē. Latvijas Ārsts, Nr. 11: 72-76. ISSN 1019-5068
4. Castellanos-Cruz, L., Bao, A., Swaab D.F. (2017). Sexual identity and sexual orientation. Hormones, Brain and Behavior, 3rd ed., 5: 279-290.
5. Utināns, A. (2015). Homoseksualitāte vai homofobija – ko ārstēt? Medicus Bonus, janvāris/februāris/marts: 52-55.
6. Stradiņš: Latvija nav zinātnei labvēlīga valsts. https://www.tvnet.lv/5237767/stradins-latvija-nav-zinatnei-labveliga-valsts
7. Ārvalstu lektori - retums mūsu augstskolās; arī pašmāju pasniedzēji kūtri uz mobilitāti. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/arvalstu-lektori-retums-musu-augstskolas-ari-pasmaju-pasniedzeji-kutri-uz-mobilitati.a118916/
