Zeme ir plakana, jo tu ignorēji trolli.

Kristīne Garina, LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes priekšsēdētāja, speciāli pride.lv

Kamēr kādā paralēlā realitātē Asociācija Ģimene šodien visiem sagādāja prieku, vēršoties policijā par Cehs.lv naida runu pret bērniem, ko var pielīdzināt iesniegumam policijā pret Jāni Poruku, jo viņš nogalināja Cibiņu*, manā pasaulē notika diskusija par to, vai ignorēt sociālos medijos atklāti paustu viedokli, ka attiecības starp dažādu rasu cilvēkiem pielīdzināmas zoofilijai. Gan šajā, gan citās līdzīgās diskusijās cita starpā izskan "nebaro trolli", "ignorē, uzmanība ir viss, ko viņš vēlas", "kāda jēga ar tādu strīdēties?", "iesaistoties diskusijā, tikai izplatīsi viņu murgus tālāk" un "visi saprātīgi domājuši cilvēki, kas to lasa, taču redz, ka viņš ir muļķis!" Par pēdējo punktu esmu sākusi aizdomāties arvien biežāk. Viens muļķis pasaka, ka zeme ir plakana. Mēs visi pie sevis ierēcam, ignorējam. Cik reizes ir jāpasaka, ka zeme ir plakana, līdz cilvēki sāk skandēt šo frāzi līdzi? Varbūt viņi tajā dienā nebija skolā. Varbūt mūsdienu dzīves ritmā pietiek laika vien izlasīt 140 zīmes, ne pārstrādāt tās ar smadzenēm? Varbūt kādam gluži kā Šerlokam ir vienalga, vai zeme ir plakana vai apaļa, jo viņu rūpju pilnajā ikdienā tas neko nemaina. Un tā lēnām acīm redzama muļķība pārvēršas par kaut ko, ko neviens nekad nav atspēkojis, un kas palikusi publiskajā telpā kā vienīgais viedoklis. Jo visiem taču skaidrs.

Troļļus nebaro. Taču troļļus, diemžēl, lasa. Un atkārto aiz viņiem.

Mans viedoklis par šo ir krasi mainījies pēdējo pāris mēnešu laikā. Es biju pārliecināta, ka, strīdoties ar trolli, tu leģitimizē viņa idejas, jo parādi, ka tās vispār ir apspriešanas/atbildes vērtas. Taču, manuprāt, pasaule ir mainījusies. Stulbums, ačgārna lietu interpretācija, puspatiesības un nepatiesības ir pamanījušies kļūt par "alternatīviem faktiem". Termins, par ko mums arī patīk iesmiet. Cik memes nav redzētas pēdējo pāris dienu laikā, var izsmieties no sirds. Smieties vajag, tas pagarina dzīvi un palīdz pārdzīvot īslaicīgus vājprāta brīžus mūsdienu rietumu pasaules attīstības vēsturē. Vienlaikus gan nevar aizmirst, ka kāds lasa vai dzird "alternatīvos faktus" un sāk tos atkārtot, jo mēs visi esam aizņemti, zīmējot memes un ierēcot par muļķi, kas tam visam varētu ticēt, un neviens nav papūlējies publiskā telpā "alternatīvos faktus" gluži vienkārši atmaskot kā prastus melus.

Kas nav pareizi? Neizskan argumenti, pierādījumi, labi formulēti viedokļi, veselais saprāts, kas stājas pretīm stulbumam. Nē, nav jāstrīdas ar trolli. Taču, trolli ignorējot, tu atstāj viņa trollību publiskajā telpā kā vienīgo "viedokli", kam nav nekāda pretspara. Vai tu pārliecināsi par kaut ko trolli? Nē. Bet tu neļausi troļļa balsij skanēt klusumā un atbalsoties tur, kur ir vienalga, vai zeme ir vai nav plakana.

"Acīmredzamais" un "visiem taču skaidrs" ir strauji mainījis formu un saturu. Mēs pārāk droši esam paļāvušies uz to, ka cilvēki taču prot lasīt un paši var spriest un analizēt, un pieņemt pārdomātus lēmumus. Var. Bet vai grib? Vai tam ir laiks un enerģija? Vai vajag? Ikdienas steigā, īpaši jautājumos, kas nav Maslova piramīdas pirmajos divos līmeņos un neskar tieši tevi personīgi, trollis internetā ar savu visai primitīvi, bet spoži iesaiņoto ziņojumu nemaz vairs neskan tik atbaidoši.

Sociālo mediju un sociālo kontaktu burbulis ir jauna problēma, kas radusies no mūsu cilvēciskas vēlmes justies labi. Mēs dabiski tiecamies apvienoties ar līdzīgi domājošiem un norobežojamies no negatīvām emocijām. Sociālo mediju pasaule ir ļāvusi mums izveidot īpaši smalkus burbuļus ar dažādiem līmeņiem, kas, vismaz manā gadījumā, dažu gadu laikā eskalējās no "es to vienkārši ignorēšu" līdz "visi kretīni ir nobloķēti". Tādā veidā viegli, vismaz interneta dzīvē, radīt tādu pasauli, kāda katram patīk. Problēma? 9. novembrī es pamodos pasaulē, kas saskaņā ar manu burbuli vispār nebija iespējama. Ļaunākajos murgos es neredzēju iespēju, ka Tramps var kļūt par prezidentu. Burbulī mēs par viņu jau sen iesmējām. Cilvēki taču nav akli un stulbi! Bet izrādās, ir milzīgs cilvēku skaits, kas palikuši aiz burbuļa malām un dzīvo pilnīgi citā realitātē.

Kā šo situāciju var attiecināt uz Latviju un LGBT? Viegli. Vairumam cilvēku, pozitīvi, negatīvi vai neitrāli noskaņotiem, LGBT tiesību jautājumi nav ne Maslova pirmajā, ne otrajā līmenī. Ne trešajā. Ļoti daudzi uzskata, ka nepazīst nevienu LGBT kopienas pārstāvi. (Šis uzskats, visdrīzāk, ir maldīgs, bet tā jau ir cita problēma.) Tāpēc troļļu lamas par LGBT jautājumiem publiskajā telpā cilvēkus ne aizskar, ne īpaši neazskar. Jābūt kādam tiešām izcilam tizlumam, lai par to ieinteresētos kāds vēl bez mums pašiem. Labs piemērs ir bēdīgi slavenais Priedes tvīts par "izšaušanu", kas patiešām izpelnījās sabiedrības nosodījumu. Taču ikdienas uzbrukumi publiskajā vidē nav nekāds retums. Troļļi, jaunās pasaules, kur Tramps var kļūt par prezidentu, iedrošināti, lien laukā no katra stūra. Neļaujiet viņu balsīm palikt vienīgām, kas izskan publiskajā telpā. Kas izskan ārpus mūsu pašu burbuļa. Jo tad tās ir vienīgās balsis, ko dzird tā sabiedrības daļa, kurai nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties, un kuras dzīvi absolūti neietekmē tas, vai zeme ir vai nav plakana. Ja to atkārtos pietiekami bieži, galu galā viņi pateiks "lai būtu!" Jo, tiešām, vai par to ir vērts lauzt šķēpus?

Es neaicinu strīdēties un iesaistīties garās diskusijās. Bet es aicinu un lūdzu reaģēt, neignorēt un nenoslēgties tikai to cilvēku lokā, kas jums piekrīt. Atbildēt, argumentēt. Atspēkot stulbumu. Neļaut meliem kļūt par "alternatīviem faktiem", jo mums ir ērtāk muļķus ignorēt. Atceraties, ka, reaģējot, jūs atbildat nevis troļļiem, bet visiem pārējiem, kas atrodas publiskajā telpā. Es aicinu ziņot policijai par naidu kurinošiem izteikumiem un draudiem. Ja vajag palīdzību vai iedrošinājumu, ka ir vērts ziņot par šiem incidentiem policijā, nāciet aprunāties vai rakstiet mums uz Mozaīku. Neatstājiet naidu, melus un kādas cilvēku grupas nonicināšanu krāties publiskā telpā bez atbildes. Izlaužamies no burbuļa, kamēr vēl neesam pamodušies paralēlā pasaulē, kas kļuvusi par reālo.