Īstas un izdomātas problēmas

Īstas un izdomātas problēmas

2020. gada 17. aprīlis

Linda Freimane, speciāli www.pride.lv.

Foto: Nadī Dan

Ir īstas problēmas, un ir izdomātas problēmas. Covid-19 pandēmija ir īsta problēma, kas vairāk
vai mazāk ir skārusi visu pasauli. Tas, ka daļa cilvēku ir piedzimuši ar citu seksuālo orientāciju
nekā vairākums, ir izdomāta problēma. Laikā, kad mēs sastopamies ar patiesiem
pārbaudījumiem un krīzēm, atšķirība starp īstām un izdomātām problēmām kļūst krasi redzama.
Pirmās iespaido visu apkārtējo cilvēku dzīves, otrās – necik.

Gribētos, ka šī krīzes situācija pasaulei atnestu pozitīvas pārmaiņas. Varbūt ieraudzīsim, kā
mūsu daba atkopjas kad apstājas gaisa un ceļu satiksme. Varbūt sapratīsim, ka nav
nepieciešams tērēt resursus visādām sēdēm un sapulcēm, kuras var arī notiks virtuālajā vidē.

Varbūt iemācīsimies dzīvot mazliet lēnāk, un domāt mazliet vairāk. Varbūt sajutīsim kas ir
svarīgi mūsu dzīvēs, un kas nav.

Svarīgi ir būt kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem. Svarīgi ir būt
veseliem un strādātspējīgiem. Svarīgi ir būt solidāriem un palīdzēt viens otram.

Ārkārtas stāvokļa laikā ir aizliegums pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem, atskaitot vienas
mājsaimniecības locekļus, kā arī bērnus, kas nedzīvo kopā ar abiem vecākiem – tie, kaut vai 4 vai
7, var kopā satikties arī ar otro vecāku. Kas notiek gadījumos, ja otrais vecāks nav bērnu
bioloģiskais vecāks, piemēram, mamma, kas ir šķīrusies no savu bērnu otrās mammas? Kā
zināms, Latvijā nav iespējams adoptēt sava viendzimuma partnera bērnus, līdz ar to, šiem
pāriem, ja viņi šķiras, nav iespējams juridiski noregulēt abu vecāku tiesības un pienākumus pret
bērniem. Tas no vecākiem, kas nav bioloģiskais vecāks, nevar pieprasīt tiesā saskarsmes
tiesības, nevar pieprasīt, ka bērni daļa laika dzīvo pie viņa/s, netiek ņemts vērā šī vecāka
viedoklis par bērnu izglītību, ārstniecību u.tt. ja bioloģiskais vecāks pats to nepiedāvā un
neatļauj. Nevar arī no šī vecāka pieprasīt vai piedzīt alimentus. Pandēmijas laikā, šis vecāks
savus bērnus drīkst satikt vai izvest pastaigā tikai pa vienam, un arī to, tikai ar otra vecāka
atļauju.

Šādā veidā izdomāta problēma (tas, ka visi cilvēki nav heteroseksuāli) tiek pārvērsta par īstu
cilvēku īstajām problēmām.
Latvijā pēdējos gados var novērot “baby boom” starp viendzimumu pāriem. Tas ir brīnišķīgi, ka
cilvēki ņem savus likteņus savās rokās, negaidot, ka valsts atzīs viņu ģimenes formu, vai to, ka
abiem cilvēkiem šajās savienībās ir tiesības kļūt par savu bērnu vecākiem. Bet, kā zināms,
viendzimumu attiecības ne ar ko neatšķirās no citām attiecībām tajā, ka daļa paliek kopā uz
mūžu, bet liela daļa pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem visādu iemeslu dēļ nonāk pie
šķiršanās. Un šķiršanās procesā, kā zināms, lielu lomu spēlē tieši bērni.

Pandēmija un ārkārtas stāvoklis, cerams, ātrāk vai vēlāk izbeigsies, un dzīve atgriezīsies
ierastajās (vai mazliet atšķirīgās) sliedēs. Tomēr viendzimumu pāru nespēja regulēt savas
attiecības, un attiecības ar saviem bērniem, pastāvēs kamēr valsts beidzot izlems mainīt
likumdošanu.

Atliek tikai cerēt, ka šogad gūtā pieredze palīdzēs salikt lietas savās vietās, un
saprast, kas ir svarīgi dzīvē – un kas nav.

Atstāt komentāru
Komentāri
    Esi pirmais un atstāj komentāru!