Jūlija Stepaņenko par notikumiem Baltajā namā

Pēdējo laiku slavenākā saruna, pēc kuras joprojām nevar attapties teju puspasaule.

Man nepatīk, ka atkal cilvēki šķeļās un kaujās: es par Zelenski, es par Trampu! Pat zem mana piektdienas ieraksta izvērtās īsta kauja un manos vārdos daži mēģināja saskatīt prieku.

Jā, Tramps ierādīja vietu Zelenskim, kurš sarunas laikā pārkāpa robežas, norādot, ka kādu dienu ASV izjutīs to pašu, ko Ukraina.

To nu gan nevajadzēja teikt valsts līderim, jo tādā veidā netieši tika apšaubītas Trampa spējas aizsargāt savu valsti. Es nepievienojos tiem, kas sajūsmā lauž krēslus par to, ka Zelenskis “sadeva tam Trampam”, jo mēs vērojām nevis politiķu debates, nevis stand up šovu, bet divu valstu vadītāju sarunas par miera nodibināšanu kara plosītajā valstī.

Nav pamata priecāties un karināt karodziņus, sajūsminoties par “Zelenska drosmi”. Faktiski šī kliedzoši neveiksmīgā saruna iegāza ne tikai Ukrainu, bet visu Eiropu un pareizi dara tie, kas saka: jāmēģina tomēr vēl visu vērst par labu. Emocijas bija jānoliek malā, jo Zelenskis pārstāvēja savu valsti. Ja viņš būtu advokāts, tad diez vai viņa klients priecātos par to, ka advokāts uzbrēca tiesnesim, dēļ kā tika pārtraukta tiesas sēde. Klientam (Ukrainas tautai) bija vajadzīgs rezultāts.

Zelenskim Fox News vairàkas reizes deva iespēju atvainoties par savu izturēšanos, bet viss tā arī palika tur, kur bija.

Mans gaužām vienkāršs secinājums par sarunu tehnisko pusi: šai sarunai BIJA nepieciešams tulks. Tad, iespējams, būtu cits iznākums. Šis ir tas gadījums, kad tiešā veidā sarunàties nebija ieteicams. Tulks spētu nogludināt aso retoriku un dotu pauzi mazliet apdomāt sakāmo.

Jā, un saukāt Trampu par Putina klēpju sunīti, kā daži pašmāju “gudrie prāti” dara… nu tas nav aiz liela prāta. Neko citu, kā izmest savu iphone kā amerikas preci, šie ļaudis nepiedāvā.

Kaut kāda zemo vibrāciju politika virtuves kautiņu līmenī.

Avots:https://t.me/partija_suverena_vara

Rakstu ievietoja Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis