Kārlis Streips - par civilās savienības likumu

Nu, re. Nobalsoja. 12. maijā mūsu Saeima otrajā, bet ne vēl galīgajā lasījumā apstiprināja likumu par civilām savienībām. Balsojums bija 43 par, 32 pret un vienam deputātam atturoties.

Par balsoja gudrās galvas no Jaunās Vienotības, Attīstībai/Par, Konservatīvajiem, kā arī četri deputāti no Saskaņas Sociāldemokrātiskās partijas un seši pie frakcijām nepiederoši deputāti. Pret balsoja visi klātesošie deputāti no Nacionālās apvienības, visi klātesošie no Nacionālās apvienības, visi klātesošie no frakcijas Neatkarīgie, kā arī seši no Saskaņas un pieci frakcijām nevajadzīgie deputāti. Tas viens, kurš atturējās, bija Aldis Adamovičs no Jaunās Vienotības. Nezinu, kas viņam lēcies. Bet piereģistrējušies balsojuma brīdī bija, bet nebalsoja trīs frakcijām nejēdzīgie deputāti un veseli septiņi deputāti no Saskaņas.

Pirms balsojuma deputātiem bija jāapsver 83 priekšlikumi, kādi iesniegti uz otro lasījumu. Daļa no tiem nākuši no Saeimas juridiskās komisijas vai Juridiskā biroja. Tie bija redakcionāla rakstura labojumi. Vēl bija priekšlikumi no atsevišķiem aizspriedumu pilniem deputātiem ar mērķi principā likumprojekta mērķus iznīcināt. Vēl pirms tā visa frakcija Neatkarīgie, kas ir viens no pārpalikumiem no kādreizējās partijas KPV LV nāca ar priekšlikumu, likumprojektu vienkārši izslēgt no darba kārtības. Tam Saeima pateica nē. Uz trešo lasījumu atbildīgā Juridiskā komisija gaidīs līdz 17. maijam. Tas nozīmē, ka uz trešo un galīgo lasījumu parlaments likumprojektu varētu apspriest plenārsēdē 19. maijā vai varbūt nedēļu vēlāk. Ja reiz atradās vajadzīgais vairākums otrajam lasījumam, tad nav īpaši jāšaubās, ka paredzamajā nākotnē Latvija šajā konkrētajā jomā pievienosies civilizētajai pasaulei.

Nav tā, ka pāri Latvijas Republikas Saeimas deputātiem piepeši būtu nolaidusies apgaismība. Iemesls, kāpēc nācās sacerēt likumprojektu par civilām savienībām bija spriedums no Satversmes tiesas, kurā bija pateikts, ka tā vajag un tā pienākas. Spriedums bija par konkrēto jautājumu: Ja likumā ir paredzēts, ka pēc bērna piedzimšanas tēvam ir tiesības uz dzemdību atvaļinājumu, tad vai ir pamatoti tās pašas tiesības nedot nedzemdējošajai sievietei viendzimuma attiecībās, kurās piedzimst atvase. Tiesa nolēma nē, tas nav pamatoti, un pavisam interesantā kārtā kā motivāciju spriedumam izmantoja Satversmes 110. pantu – to pašu, kuru 2005. gadā tur iebīdīja deputāti ar kādreizējo buldozeru Šleseru priekšgalā.

Pirms tam 110. pants bija šāds: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Pēc minētajiem grozījumiem: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”

Tas nebija vajadzīgs grozījums, jo laulības definīcija jau bija iekļauta Latvijas civillikumā.

Buldozers vienkārši gribēja sajusties mačo, un acīmredzot baidoties no “tradicionālu” letiņu nosodījuma, par nobalsoja 65 deputāti no Tautas partijas (kurai tas bija obligāts balsojums, lai arī pietiekami daudz TP cilvēku to darīja pilnīgi sakostiem zobiem), zaļajiem zemniekiem, Jaunā laika, Saskaņas Centra un Latvijas Pirmās partijas, kā arī pāris pie frakcijām nepiederoši deputāti (jā, tādi bija arī tolaik, lai gan ne tik milzīgā skaitā, kā tas ir patlaban 13. Saeimā). Pret nobalsoja deputāts Vladimirs Buzajevs no PCTVL (debatēs: “Dāmas un kungi! Jums nav ko pateikt vēlētājiem, tāpēc nodarbojieties ar saviem seksuālajiem meklējumiem mājas gultā, un nevajadzētu tos virzīt izskatīšanai valsts augstākajā likumdošanas institūcijā”), Andis Kāposts no ZZS, Ingrīda Circene, Inese Krastiņa un Madars Lasmanis no Jaunā laika, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Jānis Jurkāns.

Satversmes tiesa savā spriedumā tieši atsaucās uz faktu, ka 110. pantā paģērēta aizsardzība konkrēti ģimenēm. Tiesa konstatēja, ka prasītājas – juriste Evita Goša un viņas sieva Līga Kļaviņa – ilgstoši bija pastāvīgās attiecībās un kopdzīvē ar kopīpašumu. Līdz ar to, likums, kurā atvaļinājums paredzēts tikai tēvam, nav atbilstošs.

Kā zināms, spriedums atsevišķās Saeimas frakcijās radīja teju vai histēriju. Cita starpā neilgi pēc sprieduma termiņš Satversmes tiesas tiesneses amatā beidzās tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai. Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatoru kopsapulce izvirzīja viņu Augstākās tiesas tiesneša amatam. Saeimas Juridiskā komisija nomināciju atbalstīja ar septiņām balsīm par un vienu pret. Taču Saeima kā tāda kandidatūru noraidīja ar 40 balsīm par, 29 balsīm pret un 16 deputātiem atturoties. Pret balsoja visi klātesošie Nacionālās apvienības deputāti, lai arī NA ir valdošajā koalīcijā. Pret arī balsoja opozīcijas deputāti un daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu. Klātesošie deputāti no partijas Saskaņa sociāldemokrātiskā partija visi atturējās. Debašu laikā atsevišķi deputāti pilnīgi atklātā tekstā pateica, ka viņi balsos pret minētā tiesas sprieduma dēļ, lai gan, pirmkārt, spriedumu pieņēma visi tiesneši, ne tikai Osipova viena, un, otrkārt, balsot pret konkrēti sprieduma dēļ būtu uzskatāms par nepamatotu iejaukšanos tiesu praksē. Tomēr neskatoties uz to, kandidatūra tapa noraidīta.

Paģērētā likumprojekta par civilām savienībām izstrādāšanu valdība uzticēja Tieslietu ministrijai. Diemžēl, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pārstāv partiju Konservatīvie, un partijas Konservatīvie mājaslapā joprojām stāv melns uz balta rakstīts: “Neuzskatām, ka turpinot attiecināt laulības jēdzienu uz savienību starp vīrieti un sievieti, kaut kādā mērā tiktu aizskartas seksuālo minoritāšu cilvēktiesības, jo jau šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros.

Bordāna kungs ir izglītots jurists, un nešaubos, ka viņš labi zina, ka šis apgalvojums ir tīrākās pupu mizas. Cita starpā likumā nav atrunāts fakts, ka viendzimuma pāru gadījumā nav atceļams princips par nenoraidāmām mantojuma tiesībām, kas nozīmē, ka viena partnera ģimene pēc otra partnera aiziešanas mūžībā var apstrīdēt pirmā partnera mantojuma tiesības, kādas pienāktos automātiski, ja runa būtu par laulātu vīru un sievu. Tāpat likumā paredzēts, ka aizgājuša dzīvesbiedra gadījumā, otrajam partnerim attiecībā uz pāra kopīpašumu jāmaksā ļoti maza valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, bet atkal – tikai tādā gadījumā, ja runa ir par vīru un sievu. Viendzimuma pāru gadījumā arī pēc ilgstošas kopdzīves un kopīpašuma valsts acīs pāris vispār nepastāv, un tāpēc nodoklis ir pamatīgi lielāks. Tie ir tikai divi piemēri par visai lielu skaitu atšķirību, kādas pastāv starp laulātiem pāriem un viendzimuma pāriem. Turklāt tas nav jautājums tikai viendzimuma pāriem. Pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gadā kompensāciju par zaudēto dzīvesbiedru saņēma visi izņemot vienu sievieti, kura ar bojā gājušo vīrieti ilgi bija dzīvojusi kopā, bet valsts acīs nebija “pareizi” apprecējusies, līdz ar ko viņa nesaņēma ne plika graša.

Ne īpaši pārsteidzošā kārtā, likumprojekts, kādu izstrādāja Tieslietu ministrija tieslietu ministra vadībā ir ļoti šaurs. Tajā paredzēts veids, kādā divi cilvēki var pieteikt civilu savienību un to šķirt, taču tajā nav paredzētas tiesības, kādas ir laulātiem pāriem, tajā skaitā, kā ziņots valsts portālā LVportals.lv, “tiesības vienai pusei pārstāvēt otru pusi ārstniecība procesā, nav dotas tiesības mantot un netiek regulēts bērnu tiesību jautājums, ja pusēm nav savu kopīgo bērnu.”

Debašu laikā par likumprojektu otrajā lasījumā pie frakcijām nepiederošā un morālo tikumību aizstāvētāja Jūlija Stepaņenko ļoti centās kaunināt Konservatīvo deputātus, jo tie it kā atbalstīja domu par tiesību noraidīšanu. Tomēr, kā minēju, partijas deputāti nobalsoja par likumprojekta apstiprināšanu. Kā arī minēju, visticamāk arī uz trešo un galīgo lasījumu atradīsies vairākums – varbūt jau šonedēļ, varbūt vēlāk, bet tomēr. Satversmes tiesas spriedumi ir nepārsūdzami.

Visticamāk mūsu kopienas tiesības ar laiku atrisinās tiesas. Satversmes tiesai spriedums par Evitas un Līgas lietu nebija vienīgais šajā jomā. 2021. gada 4. septembrī tiesa par neatbilstošu atzina jau minēto normu par valsts nodevu attiecībā uz kopīpašumu tad, kad viens no dzīvesbiedriem ir aizgājis mūžībā.

Ārpus tiesām mūsu valstī arī ir Eiropas Cilvēka tiesību tiesa. Tā pakāpeniski ir virzījusies mūsu kopienas tiesību atzīšanas virzienā. 2017. gadā tiesa lēma, ja Itālijā bija civilas partnerattiecības heteroseksuāliem pāriem, tad tādas pašas arī ir jānodrošina viendzimuma pāriem. 2021. gadā Rumānijai pateikts, ja likums ļauj statusu valstī iegūt laulātam pārim, kurš nav rumānis, tad arī tās pašas tiesības jānodrošina viendzimuma pārim, kurš likumīgi salaulājies citur. Tas vispār bija interesants spriedums tāpēc, ka Rumānijā tiesas ar jautājumu netika galā, tāpēc Rumānijas Augstākā tiesa vērsās Eiropas tiesā. Nezinu, cik lielā mērā spriedums rumāņu politiķiem bija patīkams vai nepatīkams pārsteigums, bet tā tiesa sprieda.

Eiropas Cilvēka tiesību tiesa darbojas nevis Eiropas Savienības, bet gan Eiropas Padomes paspārnē. Eiropas Padome ir 1949. gadā dibināta organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt cilvēka tiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. Jau 2000. gadā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rekomendāciju, aicinot visas dalībvalstis pieņemt likumu par reģistrētām partnerattiecībām. 2010. gadā Eiropas Padomes Ministru komiteja izdarīja tāpat. Eiropas Cilvēka tiesību tiesa savukārt 2010. gadā pieņēma spriedumu, kurā bija noteikts, ka Eiropas Cilvēka tiesību konvencija negarantē tiesības uz viendzimuma laulībām, bet tajā pašā laikā tiesa vairs neuzskata, ka jēdziens ir attiecināms tikai un vienīgi uz vīrieti un sievieti. Vismaz pagaidām tiesa jautājuma risināšanu ir atstājusi dalībvalstu rokās. Mūsu kaimiņvalsts Igaunija partnerattiecību likumu pieņēma jau 2014. gadā un gabals nevienam nenokrita.

Pēdējais, ko gribu pateikt, ir fakts, ka 2015. gada jūnijā Amerikas Augstākā tiesa nāca ar spriedumu, kurā pateikts, ka štatiem vairs nav tiesību aizliegt viendzimuma laulības. Sprieduma brīdī tiesības bija paredzētas 36 štatos, Kolumbijas distriktā un Guamā. Tas attiecās uz visiem pārējiem štatiem un ASV aizjūras teritorijām. Patlaban Augstākajā tiesā ir radikāli konservatīvs vairākums, tajā skaitā tāpēc, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam radās izdevība izvirzīt trīs no deviņiem tiesnešiem. ASV Senātā republikāņu vairākums gandrīz gadu pēc tiesneša Antonina Skalijas nāves 2016. gada sākumā atteicās pat apspriest prezidenta Baraka Obamas izvirzīto kandidātu, bilstot, ka tas būtu nekorekti, vēlēšanu gadā apstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi. Tā nebija patiesība, turklāt 2020. gadā republikāņi uzrādīja vienkārši prātam neaptveramu liekulību, pēc tiesneses Rutas Beideres Ginsburgas nāves viņas atvietotāju apstiprinot tikai dažas nedēļas pirms minētā gada vēlēšanām un laikā, kad amerikāņi jau bija sākuši balsot neklātienē. Pirms pāris nedēļām nopludināts sprieduma uzmetums, kurā reakcionārais vairākums paredz atteikšanos no sprieduma 1973. gadā par sievietes tiesībām saņemt abortu. Ja tiesa tik tiešām to atcelts, tad vairāk nekā pusē štatu mākslīga grūtniecības pārtraukšana atkal tiks atzīta par noziegumu. Ja tā, tad turpmāk apdraudētas arī varētu tikt citas tiesības, kādas Augstākā tiesa savulaik apstiprinājusi uz tā paša privātuma tiesību pamata, tajā skaitā tiesības uz viendzimuma laulībām, tiesības iegādāties grūtniecību bloķējošas zāles, kā arī, iespējams, tiesības tumšādainiem cilvēkiem laulāties ar baltādainiem cilvēkiem. Eiropiešiem tas var likties kā kliedzošs ārprāts, bet Republikāņu partija Amerikā ir vienkārši zaudējusi veselo saprātu. Mūsu kopienas gadījumā republikāņi Floridā ir pieņēmuši likumu, kurā aizliegts par seksuālo orientāciju pat ieminēties skolās, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar vidusskolas pēdējo klasi. Tādi aizspriedumi ir vienkārši šaušalīgi.

Jācer, ka Eiropas tiesa kaut kad paredzamajā nākotnē nāks ar visaptverošu spriedumu par viendzimuma laulībām. Cita starpā tas radītu nudien interesantu jautājumu par to, kā uz šādu spriedumu reaģētu EP dalībvalsts Krievija, kurā, kā zināms vēršanās pret “seksuālajām minoritātēm” ir bijusi pēc pilnas programmas. Taču ārpus tā, tāpat kā tas bija Igaunijā, Amerikā un visur citur, kur ir garantētas tiesības vismaz uz partnerattiecībām, ja ne uz laulībām, nevienam, nevienam, nevienam gabals nav nokritis un arī nekritīs.

Bilde: Māra Pētersone