Kārlis Streips - Par Gobzemu

Šī portāla redaktors Maigurs mani lūdza rakstīt par Aldi Gobzemu un faktu, ka policija vienā no viņa mītiņiem izmantoja asaru gāzi pret dalībniekiem. Maigurs piedāvāja domu, ka gadījumā, ja iekšlietu ministriju pārņems Jūlija Stepaņenko, tad tāpat varētu policija darīt nākamreiz, kad būs Praida pasākums.

Cik saprotu, mītiņa dalībnieki fiziski centās apturēt sava lielā varoņa Gobzema aizturēšanu. Nezinu, cik tur bija policistu, cik -- dalībnieku, bet, ja grupa sāka kļūt nekontrolējama, tad manā uztverē asaru gāzes izmantošana bija vajadzīga, ja arī nepatīkama. Nav nekāda jautājuma, ka Gobzema mītiņi pārkāpa pašreizējos noteikumus par pulcēšanos. Ne velti pret viņu un mītiņu dalībniekiem uzsākta 21 (!) administratīva lieta par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām, sīko huligānismu un likuma par sapulcēm pārkāpumiem.

Aldis Gobzems pirmoreiz nonāca sabiedrības uzmanībā tad, kad viņš solīja pārstāvēt Zolitūdes traģēdijas upurus un nodrošināt lielākās kompensācijas Latvijas vēsturē. Diemžēl 2018. g. 14. septembrī viņš neieradās uz tiesas sēdi, un tāpēc Rīgas Pārdaugavas tiesa nolēma prasību atstāt bez izskatīšanas. Biedrības "Zolitūde" valdes locekle Aļona Burve-Želdukova par to teica vārdus "Es pati neesmu viņa kliente, un paldies Dievam par to. Bet tādēļ, ka esmu valdes locekle, kura vienmēr piedalās tiesās un sazinās ar cietušajiem, man ne reizi vien ir radušies Aldim jautājumi, piemēram, kāpēc viņa klienti nevar viņu sazvanīt? Es uzskatu, ka tas, ko viņš ir izdarījis, ir nodevība. Viņš cilvēkus ir nodevis tieši pašā grūtākajā brīdī." Ar laiku sakarā ar šo faktu Gobzema kungs tika izraidīts no advokatūras par vairāku advokatūras likuma un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa noteikumu pārkāpšanu. Konkrēti: Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu." Kā arī: "Advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu."

Tikmēr advokāts Gobzems bija nolēmis kļūt par politikāni Gobzemu. Zvērināto advokātu disciplinārlietu misijas lēmums par izslēgšanu paziņots 2018. g. 13. novembrī, kad Gobzema kungs jau bija deputāts, bet viņam vēl nebija piedāvāta iespēja veidot valdošo koalīciju. Galīgais spriedums bija 28. novembrī, kas bija pēc tam, kad viņš bija pamēģinājis veidot koalīciju, bet nesekmīgi. Katrā gadījumā fakts, ka kolēģi juridiskajā profesijā šo cilvēku bija izraidījuši no sava vidus par nepiedienīgu uzvedību nerekomendēja viņu vienam no valsts galvenajiem politiskajiem amatiem.

Bet tur rati ir drusku priekšā zirgam. 13. Saeimas vēlēšanas bija 2018. gada oktobrī. Iepriekšējās Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš uz jaunajām vēlēšanām bija izveidojis retoriski nosaukto partiju Kam pieder valsts, mājienam esot, ka tobrīd valsts piederēja ne tiem cilvēkiem nudien. Nezinu, kurā brīdī Kaimiņa kungs un Gobzema kungs satikās un apostījās, bet vēlēšanās pēdējais tika prezentēts kā KPV kandidāts premjerministra amatam. Rīgas sarakstā startēja 38. vietā, bet savējie zināja, un ar plusiņu palīdzību kandidāts tika uzbīdīts visu ceļu līdz otrajai vietai. KPV Rīgas apgabalā izdevās ievēlēt veselus piecus deputātus Saeimā, un Aldis Gobzems bija viens no tiem. Kopumā ievēlēti 16 KPV pārstāvji.

Vispirms toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis iespēju veidot valdību uzticēja Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam. Jaunā konservatīvā partija tāpat kā KPV LV Saeimā bija ievēlēta pirmoreiz, lai gan atšķirībā no KPV, JKP bija pamēģinājusi veiksmi četrus gadus pirms tam 12. Saeimas vēlēšanās un tikusi bija ne gluži pietiekamiem nulle koma septiņiem procentiem balsu. 13. Saeimas vēlēšanās partijai fortūna uzsmaidīja vairāk, un tāpat kā KPV, arī JKP tika pie 16 mandātiem. Bordāna kunga centieni valdības veidošanā uzdūrās uz sēkļa jautājumā par to, vai koalīcijā iekļaut vai neiekļaut Latvijas Zaļo un zemnieku savienību. ZZS 13. Saeimas vēlēšanās iegāja kā premjera partija, bet pliķis no vēlētājiem bija pamatīgs. 21 mandāts 12. Saeimā, bet 13. Saeimā tikai 11. Koalīcijas partijai Vienotībai rezultāts bija vēl graujošāks -- 23 mandāti iepriekš, tikai astoņi pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Vēlreiz liekot ratus zirgam priekšā, tieši Jaunās Vienotības kandidātam galu galā izdevās sastiķēt kopā koalīciju, kura pie teikšanas mūsu valstī ir vēl šobaltdien.

Bet starp Bordāna kungu un Krišjāni Kariņu bija Aldis Gobzems. Viņš būs gatavs veidot koalīciju ar visiem pēc kārtas, tajā skaitā iespējams pat ar vienmēr un mūžseni opozīcijā esošo partiju Saskaņa Sociāldemokrātiskā partija. Pārējās partijas par šo domu nebija īpaši iepriecinātas, un tāpēc kandidāts uz premjerministra amatu nolēma, ka labi, viņš veidos valdību, kurā Saeimas deputātu un frakciju vispār nebūs. Viņš sev piemeklēs pašus labākos kadrus Latvijā un būs tehnokrātiska valdība ar viņu kā galveno tehnokrātu, plus vēl valdības ministriju skaitu Gobzems samazināšot no 13 uz tikai sešām. Nelaime ar šo domu, protams, bija tāda, ka šādu tehnokrātisku valdību bez politiķiem un frakcijām būtu jāapstiprina politiķiem un frakcijām. Lieki teikt, Aldis Gobzems ar savu tehnokrātisko partiju tapa pasūtīts vismaz trīs mājas tālāk.

KPV kā politisks jēdziens sāka brukt un irt pa vīlēm Kariņa valdības veidošanas laikā. Daži gribēja to atbalstīt, un sākotnēji koalīcija arīdzan bija KPV ar trim ministra portfeļiem. Pārējie negribēja to atbalstīt, un tad sākās vesela sērija apsūdzību, ka tas kolēģis negodīgs, tas kolēģis iespējams noziedzīgs, tam kolēģim netīras zeķes, kuras smird pa gabalu. Šī komentāra vajadzībām pietiks ar atzinumu, ka no sākotnēji ievēlētajiem 16 KPV LV deputātiem, seši salīdzinoši nesen izveidoja frakciju "Neatkarīgie," jo frakcija Saeimā tiek pie biroja telpām, sekretāres un visas pārējās frakcijas atribūtikas. Visi pārējie KPV LV ievēlētie deputāti skaitās pie frakcijām nepiederoši un nepiedienīgi. Ne tāpēc darba ļaudis viņus tur ievēlēja, bet te ir skaidri redzams, kas notiek, ja harizmātiskam līderim izdodas ap sevi sapulcināt baru gadījuma rakstura cilvēku. Sabiedrības uzmanību piesaistīt var un pie 16 mandātiem tikt, bet ar to likumdošanas darbu pēc tam nemaz tik viegli nav. Paralēles te velkamas ar 6. Saeimas vēlēšanām 1995. gadā, kad tā dēvētā Tautas kustība Latvijai arīdzan tika pie 16 mandātiem un arīdzan gandrīz tūdaliņ pēc stāšanās amatā sāka brukt gabaliņos. Harizmātiskais līderis tobrīd bija savdabīgais baltvācietis Joahims Zīgerists.

Taču tad Alda Gobzema dzīvē laimīgā kārtā uzradās jauns pavērsiens ar nosaukumu jaunais koronavīruss Covid-19. Sākumā viņš izplatīja visai kareivīgu paziņojumu, ka visiem vajag maskas nēsāt, rokas mazgāt un tā tālāk. Taču ātri vien izrādījās, ka sabiedrībā bija viens kontingents, kuram tas viss nepatika. Un tā nu Gobzema kungs sāka fotografēties veikalos bez maskas, bet ar lielu smaidu uz sejas, laikā kad maskas veikalā bija obligātas. Re, re, es malacis. Man maskas nav.

Reiz pandēmijas kontekstā parādījās vakcīnas, Gobzema kungs ātri pārkvalificējās un kļuva par lielu čempionu domai, ka pati, pati galvenā lieta vakcinācijas programmā ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu pilsonisko brīvību. Tas bija konteksts, kādā deputāts parādījās internetā stāvam ceļa vidū ar dzeltenu zvaigzni pie krūtīm piestiprinātu. Valsts prasības par drošību pandēmijas laikā tātad salīdzināmas ar faktu, ka 2. pasaules kara laikā nacistu Vācija apslaktēja sešus miljonus ebreju, tajā skaitā arī mūsu valstī. Kad Saeimas Ētikas komisija sāka interesēties par šo paziņojumu no deputāta ētikas konteksta, Gobzema kungs attiecīgo sēdi sāka ar jautājumu, cik no tiem, kuri parakstīja aicinājumu viņu sankcionēt paši bija ebreji, aicinot "neizlikties par lielākiem ebrejiem." 9. septembrī bija Saeimas plenārsēde, kurā Gobzema kungam bija liegts ierasties, jo vai lielāki vai mazāki "ebreji," vairākums parlamentā saprata, ka salīdzināt vakcīnu prasības ar genocīdu nav laba lieta. Izslēgšana no vienas sēdes ir viens no smagākajiem sodiem.

Protams, Aldis nebūtu Aldis, ja viņam ar to būtu pieticis. Jau iepriekšējā nedēļā, 2. septembrī, viņš uzradās darba vietā Saeimā, izriesa krūtežu un paziņoja, ka viņš varbūt ir vakcinēts, varbūt nav, varbūt ir izslimojis, varbūt nav, bet tā nav neviena cita daļa un tāpēc nevienam citam nav tiesību viņam par to uzdot jautājumus. Rezultāts todien bija fakts, ka no rīta Saeimas sēde sākās klātienē, bet pēc viena deputāta klīrīguma un cimperlēšanās visiem pārējiem deputātiem atkal bija jāatgriežas neklātienē. Galu galā par šo gājienu Gobzema kungs tapa izslēgts no vēl sešām Saeimas sēdēm. Reiz tas laiks bija pagājis, viņš atkal sāka piedalīties neklātienes sēdēs. Vienreiz mēs viņu redzējām minamies uz trenažiera, kamēr viņš klāstīja savus uzskatus. Acīmredzot tā, lai mēs visi saprastu, kas tas par veselīgu un mačo kadru.

Gatavojoties uz nākamā gada vēlēšanām Aldis Gobzems ir izveidojis jaunu politisku partiju ar nosaukumu "Likums un kārtība," acīmredzot neapjēdzot lielo ironiju, kāda ir vajadzīga, lai šāda veida no advokatūras izraidītam censonim nolemtu, ka tie ir divi vārdi ar kuriem viņš vēlas startēt tālākā politikā. Šī partija un šis konteksts ir iemesls, kāpēc pēdējā laikā cilvēks ir bizojis pa Latviju un rīkojis neatļautus un neautorizētus pasākumus, administratīvos pārkāpumus krājot tā, ka citi cilvēki kolekcionē pastmarkas. Pie katras izdevības Gobzems bazūnē, ka nākamgad oktobrī obligāti "Likums un kārtība" tiks pie vairāk nekā 50% balsu un līdz ar to vienpartijas vairākumu parlamentā. Šai pārliecībai, tiesa, stāv pretī īstā pasaule, kurā sabiedrisko pētījumu aģentūra nesen veica pētījumu ar jautājumu "Par kuru partiju jūs balsotu, ja vēlēšanas būs rīt." Atzīties par gatavību balsot par Gobzemu un viņa likumīgajiem un kārtīgajiem kolēģiem bija -- 1,7 procenti vēlētāju. Par politiku tāpat kā ar Vinnija Pūka bitēm nekad nevar zināt, bet jūtos visnotaļ pārliecināts, ka varu jau tagad, 292 dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām nākamgad 1. oktobrī, prognozēt, ka nekāds 50,1% balsu Gobzema kunga partijai nesanāks. Un jūtos cerīgs, ka galu galā minētajā datumā daudz vairāk par 1,7% neatradīsies.

Pagājušā gada maijā Starptautiskajā homofobijas apkarošanas dienā Gobzema kungs internetā izplatīja tekstu, kurā viņš paziņoja, ka "kādu sabiedrības grupu (neatkarīgi no tā par ko ir runa -- krievi, geji, ebreji utt.) nicināt pēc piederības tai labākajā gadījumā ir totāls stulbums, sliktākajā ļaunums. Personīgi pazītu virkni homoseksuālu cilvēku, ziniet, esmu joprojām dzīvs un ar savu vērtību sistēmu." Un tālāk deputāts paskaidro, kāpēc viņš iebilst pret geju laulībām ("Es uzskatu, ka šis temats tiek izmantots tieši tāpat kā 'krievi nāk' savtīgām politiskām interesēm"). Viņš arī iebilst pret kopdzīves likumu kā nevajadzīgu, jo galvenais esot atbalstīt mammu ar četriem bērniem, kura esot "mūsu valstī visdiskriminētākā persona." Un sava teksta beigās man personīgi nesaprotamā kārtā Gobzema kungs aicināja "mūsu sabiedrības gejus nākt palīgā -- jo vairāk jūs ar savu ietekmi un kontaktiem, mediju un organizāciju atbalstu palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku -- mūs diskriminē. Ticiet man. Tā būs. Un tas ir godīgi."

Būdams viens no mediju pārstāvjiem varu bez aiztures atbildēt, ka neticu, tā nebūs un tas nav godīgi. Kopdzīves likuma pieņemšanu ir paģērējusi mūsu Satversmes tiesa līdz nākamā gada vidum. Tas vispār mūsu kopienai būs daudz interesantāk -- raudzīties, ko mūsu vēlētās amatpersonas ar šo paģērējumu no konstitucionālās tiesas iesāks, turklāt konkrēti vēlēšanu gadā. Bet par vienu varam būt pārliecināti nudien. Aldis Gobzems nav mūsu kopienas draugs. Un viņa ironiski nosauktā partija nav pelnījusi sabiedrības atbalstu.

Rakstā izteiktie viedokļi ir autora personīgais skatījums.

Bilde:Aldis Gobzems – Telegram