Kas notiek Latvijā?

Kas notiek Latvijā?

2020. gada 12. augusts

Kristīne Garina prezidente un valdes locekle European Pride Organisers Association organizācijā, speciāli priekš Pride.Lv

Bieži var šķist, ka mēs stāvam uz vietas, bet tā nebūt nav. LGBT tiesību aktīvismā mēs esam spēruši daudz nozīmīgu soļu, kas pēdējās divas desmitgades ir veidojuši mūsu attiecības ar valsti un likumiem. Latvijā LGBT tiesības mūsdienu izpratnē ir attīstījušās jau kopš 90-tajiem gadiem un atsevišķi aktīvisti un organizācijas veica nopietnu, stratēģisku darbu LGBT tiesību jomā jau kopš neatkarības atgūšanas. Kā mums ir veicies un vai varam sevi salīdzināt ar citām Eiropas valstīm?

Gandrīz nevienas mazākuma grupas tiesības neatnāk pašas par sevi. Aiz katra progresa soļa stāv lēmumi, organizācijas, cilvēki un ilgstošs, pacietīgs darbs. LGBT tiesības un Latvija nav izņēmums. Pirmais likumprojekts, kas paredzēja iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības, Latvijā tika izstrādāts jau 1997. gadā un nonāca Saeimā divus gadus vēlāk. Tātad, vēl pagājušajā gadsimtā! Arī pati LGBT kustība nav stāvējusi uz vietas un augusi un attīstījusies kopā ar rietumu demokrātiskās pasaules tendencēm. Mēs arvien labāk saprotam, ko nozīmē patiesa līdztiesība un seksualitātes un dzimuma identitāšu daudzveidība, tāpēc arī tādas šķietami LGBT tiesību jomā veiksmīgas valstis kā Nīderlande, Dānija, Malta vai Kanāda nekad nav apgalvojušas, ka nu līdztiesība beidzot ir sasniegta un LGBT tiesību kustības mērķi - piepildīti.

Jāsaprot, ka līdz ar pašu tiesību attīstību, mainīsies un attīstīsies arī mērķi un stratēģijas, kā tos sasniegt. Šobrīd Latvijā ir novērojams aktīvisma uzplaukums dažādās jomās, tai skaitā seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes un dzimuma identitātes izpausmju laukā. LGBT un viņu draugu apvienība MOZAĪKA vairs nav vienīgā organizācija Latvijā kā tas ir bijis pēdējos teju 15 gadus.

Mums ir gan jauniešu kustības un interešu grupas, gan izglītības, mākslas un izklaides jomā strādājoši aktīvisti un organizācijas, gan, protams, efektīvi, bet ne vienmēr redzami interešu un tiesību aizstāvības instrumenti, cilvēki, kustības un organizācijas, kas visi kopā virza mūs uz vienotu mērķi.

Ja šobrīd var šķist, ka progress ir apstājies vai vismaz kļuvis ievērojami lēnāks, ir vērts palūkoties uz tendencēm kopumā, gan pie mums, gan Eiropā un pasaulē. Jā, mēs virzāmies uz priekšu ievērojami lēnāk nekā mums gribētos. Šā brīža pilsoniskā sabiedrība un cilvēku pastiprināta uzmanība demokrātijas procesiem un tiesību un brīvību aizstāvībai pastiprināti liek mums analizēt gan politiķus un lēmumu pieņēmējus, gan aktīvistus un organizācijas, kritiski izvērtējot, ko mēs varētu darīt savādāk vai no jauna. Šī sinerģija, ko ienesīs nupat izveidojušās kustības un iniciatīvas LGBT tiesību jomā, var kalpot par platformu jaunam, enerģiskam pārmaiņu vilnim.

Šobrīd Latvijā paralēli, vienlaikus notiek vairākas nozīmīgas un stratēģiskas lietas - parlamentā vienā vai otrā veidā ir nonākušas pat DIVAS iniciatīvas par iespējām viendzimuma pāriem reģistrēt savas attiecības. Viena - no portāla “Mana balss” savāktajām balsīm. Otra - kā daļa no plašākas iniciatīvas par reģistrētu un nereģistrētu kopdzīvi, neatkarīgi no pāra dzimumiem. Apvienojot šīs iniciatīvas vienā, potenciāli tiks panāks visaptverošāks un stabilāks rezultāts. Jā, mēs klauvējamies pie Saeimas durvīm jau sesto reizi. Bet ar katru reizi mēs kļūstam stiprāki gan pieredzē, gan sabiedrotajos. Jau vairākus gadus notiek mērķtiecīgs darbs ar naida runas, naida izpausmju un naida noziegumu regulēšanu atbilstoši vispārpieņemtajiem Eiropas un Rietumu pasaules standartiem.

Jo tuvāk virzāmies mērķim izskaust nauda runu un naida izpausmes no LGBTQI cilvēku ikdienas, jo skaudrāk jūtam pretestību, kas tiek slēpta aiz absolūtas 'vārda brīvības' aizsega. Katru gadu, Mozaīkai sadarbojoties ar sociāliem medijiem un tiesībsargājošām iestādēm, no tiešsaistes pazūd simtiem naidpilnu komentāru, kas ne tikai veido naida un neiecietības pilnu atsmosfēru, kurā LGBTQI cilvēkiem jādzīvo katru dienu, bet arī kultivē spēcīgu nesodāmības un visatļautības sajūtu tajos, kuri vēlas izstumt LGBTQi cilvēkus no publiskās telpas.

Nesen, pēc individuālas un daļēji arī politiskas iniciatīvas, tika lemts izveidot darba grupu par transpersonu tiesiskā stāvokļa analīzi un iespējamajiem uzlabojumiem likumdošanā, lai beidzot trans tiesības nebūtu klasificējamas “pelēkajā” likumu zonā, kur katra trans cilvēka liktenis ir atkarīgs no ierēdņu labvēlības iztulkot neskaidrās likumdošanas normas par labu atvieglotai dokumentu maiņai. Paralēli notiek arī vairāki stratēģiskās tiesāšanās procesi, tai skaitā Satversmes tiesā, lai ar tiesu praksi pierādītu viendzimuma pāru, gan ar, gan bez bērniem, tiesību ietvaru un acīm redzamos trūkumus mūsu esošajā likumdošanā.

Diemžēl nekas no augstākminētā nevar tikt sasniegts bez šķietami bezgalīgām apelācijām, sarunām komisijās, darba grupās, padomēs un sēdēs, kā arī savstarpēji sadarbojoties organizācijām un iniciatīvām, kas iet uz vienu mērķi, bet to sasniegšanai izvēlējušās dažādas metodes un brīžiem pārstāv atšķirīgus pasaules redzējumus. Bet tieši tajā ir mūsu spēks!

Dānija un Nīderlande bija pirmās valstis, kas likumiski atzina viendzimuma pāru partnerību (1989. gadā) un laulību (2001. gadā). Kopējā vēstures ritumā tas nebūt nebija tik sen. Cīņa par šīm tiesībām sākās vien dažus gadu desmitus pirms tika sasniegti pirmie rezultāti. Var teikt, ka Rietumu pasaulē pārmaiņas pat notikušas ļoti strauji, radot ilūziju par to, ka progresam jābūt ātram un neatgriezeniskam. Diemžēl, tā nebūt nav. To mēs redzam mums apkārt katru dienu, tepat Latvijā, tepat Eiropas Savienībā, tepat mūsu kaimiņvalstīs. Demokrātija ir jāsargā visu laiku, par cilvēktiesībām ir jārūpējas katru dienu, LGBT tiesības būs jāaktualizē arī tad, kad viendzimuma pāri varēs reģistrēt savas attiecības valsts un sabiedrības priekšā. Absolūtas uzvaras nebūs nekad. Ne pie mums, ne Dānijā un Nīderlandē.

Progress nenotiek tāpat, pats no sevis - mums vēl aizvien ir nepieciešams jūsu atbalsts un jūsu uzticēšanās. Un būs nepieciešams vienmēr. Pagājušā gada nogalē Stabu ielā 19 - 2 atklājām LGBT Namu. Diemžēl Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ un gan mūsu pašu, gan jūsu drošībai, jau martā LGBT Namu slēdzām apmeklētājiem. Taču tūlīt būsim atpakaļ ar daudz plašāku pakalpojumu klāstu kā agrāk. Turpināsim ievērot visus valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, vienlaikus mēģinot atsākt pasākumus, diskusijas, sarunas, pakalpojumus, konsultācijas. Atnāc pie mums vai uzraksti mums, kas tev ir svarīgs! Atbalsti mūs un citas LGBTQI vai LGBTQI draudzīgas iniciatīvas un organizācijas ar ziedojumu, labu vārdu, informācijas padošanu tālāk. Pie katras iespējas atgādini ne tikai politiķiem, bet arī draugiem, radiem, kolēģiem, kaimiņiem, ka LGBTQI kopiena eksistē un Latvijā tai vēl aizvien trūkst elementāru tiesību. Un nākamvasar nāc uz Baltijas Praidu, kas notiks Rīgā 2021. gada 12. jūnijā!



Atstāt komentāru
Komentāri
    Esi pirmais un atstāj komentāru!