LGBT ģimeņu grupa septembrī svinēs 2 gadu dzimšanas dienu
www.pride.lv redakcijai, aktualizējot tēmu par LGBT ģimenēm Latvijā, atrakstīja LGBT ģimeņu grupas vadītāja Evita Goša, lai informētu, ka šāda grupa jau ir dibināta un tā savā pulkā labprāt uzņem arī citas kopienas ģimenes, kuras spērušas drosmīgo soli un kopā audzina bērniņu vai vairākus. Arī tad, ja pāris vēl ir tikai bērniņa plānošanas procesā, ja vien vēlaties, esat laipni aicināti pievienoties neformālajai LGBT ģimeņu grupai.
Kā radās šī grupa, kādas tajā izveidojušās tradīcijas un kā grupai pievienoties, jautājām LGBT ģimeņu grupas vadītājai Evitai Gošai.
Kā aizsākās LGBT ģimeņu apvienošanās?
Esmu viena no biedrības „LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka”” dibinātājām un bijusi ilggadēja šīs biedrības valdes locekle. Vēl darbojoties biedrībā, aizvien vairāk aktualizējās LGBT ģimeņu jautājumi, arī paziņu lokā arvien vairāk ģimeņu nāca pasaulē bērniņi. Tolaik vēl “Mozaīkas” ietvaros dzima ideja, ka es varētu uzņemties iniciatīvu un dibināt neformālu ģimeņu grupiņu. Tas notika 2015. gada septembrī, kad pirmo reizi šādas ģimenes sanācām kopā. Tūlīt jau grupai svinēsim divu gadu jubileju.
Cik ģimeņu esat šajā grupā?
Esam apmēram 20 ģimenes, kas regulāri tiekamies. Protams, zinām daudz vairāk šādu ģimeņu, bet pulciņš, kurš regulāri tiekas, ir ap 20 ģimenēm. Jāpiebilst, ka esam neformāla grupa. Neesam dibinājuši sevi kā biedrību ar galveno mērķi veicināt politisku procesu attīstību Latvijā. Mūsu mērķis bija rast iespēju līdzīgi domājošiem satikties, būt līdzās, citam citu atbalstīt, kad nepieciešams, dalīties pieredzē un vienkārši lieliski pavadīt kopā brīvo laiku. Taču pastāvēs, kas pārvērtīsies, un mērķi jau var arī tikt mainīti vai papildināti.
Cik bieži notiek tikšanās?
Mēģinām satikties reizi mēnesī. Vasaras ir mierīgākas. Pēdējo reizi ar grupu tikāmies Jāņos, kopā nosvinējām šos svētkus. Pašlaik var teikt, ka tikšanās sezonu atsāksim septembrī. Kopš izveidojās LGBT ģimeņu grupa, daudzas ģimenes ir savā starpā ļoti sadraudzējušās un tiekas arī biežāk. Bet kā LGBT ģimeņu grupa arī turpmāk mēģināsim organizēt tikšanās reizi mēnesī.
Ko darāt, kad visi satiekaties?
Grupā esam ļoti dažādi un katram ir savas intereses. Cits ir sportiski aktīvs, cits ir vairāk kultūras jomas mīļotājs, cits – mājas omulības cienītājs. Sarunu tēmas ir ļoti plašas. Protams, ir vesela virkne juridisko jautājumu, kurus kopā izrunājam un cits citam palīdzam ar padomu. Dalāmies pieredzē par klīnikām un ārstiem, kas darbojas medicīniskās apaugļošanas jomā. Tāpat kopīgi interesanti pavadām brīvo laiku. Lielākoties tiekamies pilnā sastāvā – ģimenes kopā ar bērniem. Mūsu grupā ir dažāda vecuma bērni.
Ģimenes ir arī no dažādiem Latvijas reģioniem. Ir iepriecinoši redzēt, ka LGBT ģimenes nedzīvo tikai Rīgā. Bērni aug vidē, kurā ģimeņu dažādība ir pilnīgi pašsaprotama. Grupā ir izveidojušās ļoti aizkustinošas bērnu draudzības. Ģimeņu draudzības.
Tikšanās vietas ir dažādas. Siltajā laikā biežāk izvēlamies tikties kaut kur dabā. Piemēram, esam pavadījuši laiku Lucavsalā, kopīgi braukuši uz Līgatnes dabas takām. Citreiz dodamies pie kādas no grupas ģimenēm ciemos. Mums ir skaista Ziemassvētku svinēšanas tradīcija – ar dāvanām bērniem, Ziemassvētku vecīti/vecenīti.
Kā jūsu grupai var pievienoties?
Pavisam vienkārši. Uzrunāt kādu no grupas ģimenēm vai arī rakstīt man (evita.gosa@gmail.com). Īpaši savu grupu nereklamējam. Mums nav nedz savas mājaslapas, nedz savas lapas Facebook tīklā. Pagaidām savā darbībā neesam uz āru vērsti. Ja kādam rodas jautājumi, var droši rakstīt un uzzināt sīkāku informāciju.
Esat skaitījuši, cik bērnu dzīvo LGBT kopienas ģimenēs?
Šo skaitu nevaram zināt. Ja šobrīd Latvijā ir ap 1,9 miljoniem iedzīvotāju, nevaram zināt šādu skaitli. Būsim godīgi – lielākā daļa LGBT cilvēku joprojām dzīvo skapī. Tā mēdz būt pat apstākļos, kad kopīgi audzina bērnus. Skumji, bet tāda šobrīd ir Latvijas realitāte. Mūsu grupā pārsvarā ir aktīvas ģimenes. Esam uzsākuši arī tiesvedību pret valsti. Sazināmies un tiekamies arī tiesas zālēs.
Pastāsti nedaudz sīkāk par šo tiesvedības procesu!
Latvijā viendzimuma partneru veidotām ģimenēm nav nekādas tiesiskās aizsardzības. Īpaši skarbi to apzināties ģimenēs, kurās aug bērni. Esošajā politiskajā situācijā nekas arī nemainīsies. Līdz ar jauno politisko kustību gan ir parādījusies cerība. Ja viņiem būs veiksmīgs starts Saeimas vēlēšanās, tas būs nozīmīgs spēks, kas varētu līdzēt situāciju uzlabot.
Jebkurā gadījumā jāmēģina aktualizēt LGBT jautājumi visos iespējamos veidos. Tikai visu darbību kopums var novest pie pozitīva iznākuma. Tā tas noticis arī jebkur citur pasaulē, kur LGBT ģimenes dzīvo daudz lielākā drošībā nekā Latvijā. Viens no līdzekļiem, kā veicināt situācijas uzlabošanos ilgtermiņā, ir tiesvedība. 2015. gada oktobrī pieci pāri devāmies uz dzimtsarakstu nodaļu, lai reģistrētu laulības. Pēc atteikumu saņemšanas vērsāmies tiesā. Šobrīd jau četras lietas ir apelācijas instancē. Pēc tiesvedības beigām Latvijā vērsīsimies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Uzskatām, ka Latvijas ģimenes tiesību regulējums neatbilst mūsdienu realitātei.
Jāturas kopā!
Kintija Bulava, www.pride.lv