“Mans pirmais praids.” Jaunieši joprojām saviļņoti pēc Baltic Pride 2019

“Mans pirmais praids.” Jaunieši joprojām saviļņoti pēc Baltic Pride 2019

2019. gada 17. jūnijs

Šīs vasaras krāšņākais pasākums - Baltic Pride 2019, kas šogad pulcēja vairāk nekā 10000 apmeklētāju un dalībnieku, nu ir noslēdzies un ir īstais laiks dalīties ar pieredzēto Baroka laikmeta ēku ieskaustajā Viļņā.

Vērts pieminēt, ka šis gads bija īpašs un Baltic Pride 2019 vairākiem desmitiem jauniešu aizsākās jau agri no rīta. Plkst. 7:00 vairāk nekā 70 LGBT+ kopienai piederošas un kopienu atbalstošās personas pulcējās pie Vērmanes dārza, lai kopā dotos uz Baltic Pride noslēguma pasākumu, kas bija Gājiens Vienlīdzībai (“March for Equality!”).

Autobuss, kura logi tika pilnībā aizklāti ar Varavīksnes karogu, mūzika no Spotify pieejamā “Pride 2019” dziesmu saraksta un satriecoša atmosfēra pavadīja mūs visus vairāk nekā 4 stundu ilgā braucienā. Nu ko, laiks atskatam un dalībnieku domām par braucienu un pasākumu kopumā.

Elizabete Vegnere, Jauniešu organizācijas “Protests” dalībniece un aktīviste raksta: “Es parasti neizmantoju frāzi "I've been blessed", bet šobrīd tieši tā jūtos. Mans pirmais praids. Ne mājās, bet pie brāļiem lietuviešiem. Manas pirmās svinības, lai pieminētu to, ka pirms 50 gadiem tās nebija svinības. Tā bija sacelšanās. Mans pirmais praids, lai nosvinētu to, ka es varu! Es varu iet cauri Viļņas centram ar saviem brāļiem un māsām un varavīksnēm matos un spīguļiem uz sejas un mūs nevar vienkārši piekaut. Cīņa nav beigusies. Bet gājienā es svinēju to, cik daudz mēs esam sasnieguši. Tas bija skaisti un brīnišķīgi. Mani paši labākie draugi ar saviem lieliskajiem plakātiem, nepazīstami cilvēki, ar kuriem apmainījāmies smaidiem. Pensionāri, kas stāvēja malā un vēroja gājienu, uzsmaidīja mums, pamāja un deva pieci. Es esmu Jums tik ļoti pateicīga un tik ļoti laimīga. Es jutu tik neizmērojamu lepnumu, ejot jums visiem blakus un dziedot, pie krūtīm piespraustas nozīmītes, kas runā par manu identitāti - gan varavīksnes, gan aseksualitātes (“asexual”) karogs. Es jutos tik laimīga. Paldies Jums visiem! Un paldies Weisam par brīnišķīgi noorganizēto autobusu un programmu. Bez viņa šis nebūtu bijis iespējams.”

“Šis bija mans otrais Praids, un man bija tik ļoti liels prieks tur atrasties starp savējiem un zināt, ka neviens nepaskatīsies uz Tevi savādi. Šī diena deva iespēju satikt draugus, kurus sen nebiju redzējis, un iepazīt vēl vairāk cilvēkus. Bija forši apšļakstināties ar ūdens strūklu karstumā un pēc tam zālītē nogulties. Es domāju, ka viens moments no visa šī, kas paliks atmiņā uz mūžiem, ir pēkšņais karaoke, kad es ar saviem draugiem sēdējām pie Pridehouse (“Paviljonas” Viļņā, kas šogad tika izvēlēts par Baltic Pride Mājām), mēs dzirdējām 2 meitenes dziedājam Edija Merkūrija “Bohemian rhapsody”, un vienai pat bija ukulele. Mēs arī sākām dziedāt un pieaicinājām viņas pie mums, nodziedājām vēl dažas dziesmas. Žēl, ka tuvumā nav īpaši daudz Praidu, bet ir prieks, ka vismaz ir, un tas dod īpašas atmiņas,” min Kris, viens no Gājiena dalībniekiem un QueerBus pasažieriem.

Marika, Jauniešu grupas Skapis.eu aktīviste neslēp: “Man ir sajūta, ka katru gadu Praids kaut kādā īpašā veidā ir pilnīgi citāds. Šis bija mans piektais un katru reizi es paveru kaut kādu jaunu gājiena sniegto emociju šķautni. Šoreiz tas bija bezgala intensīvi visādos veidos, stresā, haosā un karstumā, laimē, smaidā, atbalstā, jūtu pārpilnībā uz brīdi likās, ka prāts nespēj ar to visu tikt galā. Jau otro dienu mēģinu nokļūt atpakaļ realitātē, kur uz ielām ir mazāk mīlestības un krāšņuma.

Šis vēl arvien ir gājiens par tiesībām, vienlīdzību un smagu cīņu, īpaši Baltijas valstīs, kur, neskatoties uz būtiskiem uzlabojumiem, mēs zinām, ka ikdienā pati mūsu eksistence ir “rebellious act”. Manas svarīgākās Praida izjūtas saistās ar to atbalstu, ko mēs sniedzam cits citam, esot kopā, un apziņa, ka mēs to saglabāsim arī ārpus kopīga brauciena un kopīga gājiena mūsu kopīgajā ikdienā.”

“Es īsti nezinu kā paskaidrot to kopības sajūtu un pieņemšanu, ko es jūtu Praidā. Protams, ka es apraudājos pirmajās piecās minūtēs, jo nu kā tad savādāk. Es zinu, ka ir cilvēki, kas teiks, ka viņiem vienalga par gejiem, bet nu, lai takš viņi nebāžas man sejā. Bet man liekas, ka tiem, kas var, jācīnās par tiem, kas vēl nevar.”

QueerBus organizators “House of Weiss” Nama Māte Weiss no visas sirds izsaka milzīgu paldies par piedzīvoto kopā! “Šis bija mans kārtējais izaicinājums. Tā vietā, lai iegādātos turp-atpakaļ biļeti sabiedriskajam transportam, es pateicu: “Nē, gribu autobusu.” Autobusu, pilnu ar Queer cilvēkiem, kas vēl pirms došanās Gājienā sajutīs viens otra atbalstu, dalīsies ar mīlestību un patīkamu atmosfēru. Es gribu radīt svētkus pirms svētkiem! Godīgi sakot, vārdiem neaprakstāmas sajūtas. Esmu ļoti pateicīga ikvienam, kas tic tam, ko daru. Tam, uz ko virzos un kā es to daru. Paldies par atbalstu! Šis viss ir mums - Queer cilvēkiem! Maziņi svētki ar lielu nozīmi mums! Jau pēc diviem gadiem mēs uzņemsim Baltic Pride pie mums, Latvijā, un arī “House of Weiss” ģimene plāno iesaistīties pasākuma organizēšanā, lai radītu kārtējos skaistos svētkus.”


Pride.lv izsaka pateicību ikvienam Baltic Pride dalībniekam, tā organizatoriem, un brīvprātīgajiem. Tiekamies jau nākamgad Igaunijā, savukārt pēc diviem gadiem - Rīgā!

Rakstu sagatavoja Pride.lv komanda,

Edgars Weiss Kozuliņš, www.pride.lv


Atstāt komentāru
Komentāri
    Esi pirmais un atstāj komentāru!