Paldies tiesai
Kārlis Streips, speciāli Pride.Lv
Sen esmu uzskatījis, teicis un šajā portālā rakstījis, ka ļoti iespējams, ka Latvijas LGBTQ+ kopiena savu tiesību attīstīšanu un uzturēšanu var gaidīt nevis no vēlētām amatpersonām un politikāņiem, bet gan no tiesu nozares. Ceturtdien, š.g. 12. septembrī, Latvijas Republikas Satversmes tiesa nāca ar visai būtisku lēmumu.
Stāsta fabula: Pirms nu jau diezgan daudziem gadiem juriste Evita Goša apprecējās ar sportisti un olimpieti Līgu Kļaviņu. Pēc kāda laika ar friziera Pēra palīdzību ģimenē pieteicās dēls, un tad pērn -- meitiņa. Pēc meitas piedzimšanas, Evita portālā Facebook skrupulozi uzskaitīja visas atšķirības, kādas mūsu valstī (un, protams, ne tikai) pastāv starp laulātiem cilvēkiem un visiem pārējiem, un tad piebilda: "Tāpēc, mana dārgā Latvijas Republika, mēs turpināsim tikties tiesiņās. Ar jaunu enerģiju un jaunā kvalitātē. Kamēr vien mana sirds pukstēs, es iestāšos par līdztiesību. Par visām Latvijas ģimenēm un bērniem."
Jautājums, ar kādu Evita un Līga vērsās tiesā, bija konkrēts. Latvijas Darba likumā ir noteikts, ka pēc bērna piedzimšanas, tēvam ir tiesības ņemt desmit dienu atvaļinājumu, kura laikā viņš var iepazīties ar atvasi un sniegt atbalstu mātei pēcdzemdību laikā. Interesantā un mazliet ironiskā kārtā, Satversmes pants, kuru abas dāmas un viņu jurists teicās esam to, kuru minētais Darba likuma pants pārkāpa, ir 110. pants. Mūsu kopienā esam ieraduši to atcerēties kā 8. Saeimas homofobisko lēmumu, pantu grozīt, lai vārdam "laulība" pievienotu vārdus "savienība starp vīrieti un sievieti." Taču pantā pēc minētajiem vārdiem ir vārdi "…ģimeni, vecāku un bērnu tiesības." Pilnais teksts: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību, savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības." Arguments tiesā bija tāds, ka arī Evitai un Līgai ir ģimene. Viņām pieder kopīpašums, viņas dzīvo kopā un viņām ir bērni. Līdz ar to, ja reiz valsts apņemas "aizsargāt un atbalstīt" "ģimeni," vai tad šī aizsargāšana un atbalsts arī nepienākas Evitas un Līgas ģimenei?
Atbilde no Saeimas, Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas bija ierastā un nogurdinošā, un to lieliski ilustrē kaut kas, ko labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pēc sprieduma rakstīja Tviterī: "Satversmes 110. pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti. Šodienas Satversmes tiesas spriedums ir apdraudējums ģimeniskajām vērtībām un izpratnei par tradicionālu ģimeni."
Pirmkārt, Satversmes 110. pants nav kaut kas tāds, ko būtu nodiktējis Dievs tas kungs, un kurš līdz ar to ir negrozāms uz mūžīgiem laikiem. Bet galvenais te ir fakts, ka aiz jēdzieniem "ģimeniskās vērtības un izpratne par tradicionālu ģimeni" vienkārši slēpjas prasti aizspriedumi. To būtībā arī pateica Satversmes tiesa: "Sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī."
Nu, tieši tā. Šī portāla lasītāji nav jāpārliecina par faktu, ka mēs geji, lesbietes, transpersonas un visi pārējie, kuri ietilpst jēdzienā LGBTQ+, esam vienkārši normāli cilvēki, kuriem pienākas valsts priekšrocības un palīdzība. Kas notiks tālāk? Satversmes tiesa ir devusi valdībai un Saeimai laiku līdz 2022. g. 1. jūnijam grozīt likumus tā, lai turpmāk viendzimuma pāriem būtu pieejams bērnu kopšanas atvaļinājums ar valsts izmaksātu subsīdiju. Šaurais variants būtu grozīt konkrēto Darba likuma pantu, lai šo vienu konkrēto priekšrocību nodrošinātu arī viendzimuma pāriem. Plašāks variants, protams, būtu beidzot pieņemt kopdzīves, dzīvesbiedru vai tamlīdzīgu likumu, kas nodrošinātu krietni plašākas tiesības. 2022. gada rudenī ir paredzētas 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka būtu daudz jaukāk, ja pašreizējā Saeima šādu likumu apspriestu jau drīz un nopietni un nevis tā pa ausu galam, kā tas ir bijis iepriekš. Ārpus tā, saredzu divas iespējas. Viena ir turpināt pasūtīt sabiedriskā viedokļa pētījumus par tēmu. Pirms kāda brīža iznāca SKDS pētījums, kurā, ja atmiņa neviļ, apmēram 60 procenti atbildētāju teica, ka viņiem nebūtu iebilduma pret kopdzīves likumu. Tādā gadījumā, iespējams, partijas gatavojoties uz nākamajām vēlēšanām, no LGBTQ+ kopienas jautājumiem vairs nebaidīsies kā velns no krusta.
Un otra iespēja ir vienkārši gaidīt tālākus tiesu spriedumus. Iespējams, kaut kad Satversmes tiesa atvērs lietu, kas saistīta ar jautājumu, vai 110. panta definīcija par laulībām tik tiešām saskan ar 100. pantu, kurā ir garantētas vienādas tiesības visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat iespējams, ka kaut kad drīzāk un nevis vēlāk ar plašāku spriedumu varētu nākt Eiropas Cilvēka tiesību tiesa. Tā pakāpeniski ir virzījusies šajā virzienā. Itālijai tiesa pateica, ja ir kopdzīves likums heteroseksuāliem pāriem, tad tādam arī jābūt homoseksuāliem pāriem. Rumānijai -- ja rumānis ir likumīgi laulāts ar ārvalstu pilsoni, tad ārvalstu pilsonim ir jādod visas tās pašas tiesības, kādas būtu, ja laulātais partneris būtu no pretējā dzimuma. Cilvēka tiesību tiesa ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Eiropas Padomes instance. Patlaban jau ir veidojusies kritiskā masa EP dalībvalstu, kurās ir vai nu geju laulību, vai vismaz civilo partnerattiecību likums. Universāls spriedums līdz ar to nebūtu īpaši liels pārsteigums. Varam atcerēties, kā 2015. gadā Amerikas Augstākā tiesa nāca ar spriedumu, ka viendzimuma laulības ir atļaujamas visā valstī, jeb precīzāk sakot, šādu laulību aizliegumi ir uzskatāmi par pretkonstitucionāliem. Ja Latvijā politikāņi turpinās ar šo lietu tūļāties, cerēsim, ka minētā tiesa tiem dos grūdienu. Nebūtu pirmā reize, ja kas. Pirms diezgan daudziem gadiem un ar visai gariem zobiem Saeima apstiprināja aizliegumu pret diskrimināciju konkrēti nodarbinātības jomā, jo citādi būtu bijušas smagas sankcijas no Eiropas Savienības puses. Vispār jautājums par darbinieka tiesībām ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu šķiet esam nodarbinātības jautājums. Atliek cerēt, ka mūsu kopienas tiesību paplašināšana turpināsies.
Un vēl viena piebilde. Viena partija, kura allaž ir konkrēti iebildusi pret LGBTQ+ cilvēku tiesībām, ir Jaunā Konservatīvā partija. Tā vienmēr ir apgalvojusi, ka viendzimuma pāri visas savas lietas var nokārtot pie notāra, kas ir kategoriskas muļķības. Pagājušajā nedēļā portālā Delfi bija gara intervija ar Ingusu Balandinu, kurš bija dzīvesbiedrs slepkavībā nogalinātajam Pāvelam Rebenokam. Intervijā cita starpā Balandina kungs teica šādus vārdus: "To, cik neaizsargāti ir viendzimuma pāri, tā pa īstam var saprast, nonākot tik neapskaužamā juridiskajā situācijā, kādā pašlaik esmu nonācis es. Tam, ko mēs abi kopā ar Pāvelu 13 gados kopā izdarījām, vienā dienā tika pārvilkta svītra: viss, kas mums bijis kopīgs, uz mani vairs neattiecas, jo mantojuma tiesību stāstā manis nav. Iedomājieties: policija no Langstiņu mājām paņēma gan manu, gan Pāvela tehniku – telefonus, planšetes, datorus. Tur ir ne tikai Pāvela, bet arī mana privātā informācija. Par laimi, man ir labas attiecības ar Pāvela tuviniekiem – visu, kas pieder man, viņi atdos. Bet citiem pāriem var būt pavisam citādas attiecības: tuvinieki nereģistrētā partnera jūtas un lūgumus var pilnībā noraidīt." Tā ir konkrēta joma, kurā notārs neko nevar mainīt. Mantojuma pirmtiesības ir atrunātas likumā.
Bet tas te nav galvenais. Galvenais ir JKP ilggadīgais vadītājs Jānis Bordāns. Viņš ir jurists un tāpēc ļoti labi zina, ka apgalvojums par notāru ir pupu mizas un nekas vairāk. Taču šajā gadījumā fokuss ir uz faktu, ka Bordāna kungs nesen paziņoja, ka viņš būs viens no 12 cilvēkiem, kuri palīdzēs reklamēt Romas katoļu baznīcu. Tieslietu ministrija uzrauga reliģiskās konfesijas mūsu valstī, un tieslietu ministrs būs reklāmas seja vienai no tām? Vai tur nesanāk pamatīgs interešu konflikts? Un vai tas arīdzan nav Satversmes 99. panta pārkāpums, ja tur ir rakstīts, ka "baznīca ir atdalīta no valsts"? Manās acīs uz abiem jautājumiem atbilde ir nepārprotams jā. Taču tas vēl jo vairāk uzrāda faktu, ka acīmredzot mūsu kopiena uz politikāņiem Latvijā paļauties nevar. Atliek ticēt, ka viņu vietā mūsu tiesības nodrošinās tiesas. Satversmes tiesas spriedums bija labs pirmais solis. Gaidīsim nākošos!
Blogu ievietoja: Maigurs Skangalis
