Par aktuālitātēm pērn un šogad
Kārlis Streips, speciāli Pride.Lv
Sākšu ar laba gada vēlējumu visiem portāla lasītājiem. 2022. gadā, jācer, tiksim galā ar Covid-19 pandēmiju, kas pasaulē radījusi tik milzīgas problēmas. Arī ceru, ka visi lasītāji ir potējušies, jo tā nedarīt nudien nav prāta darbs. Tas riskē ar nonākšanu zem ventilatora slimnīcā, ar ilgstošiem bojājumiem organismā, vai pat nāvi. To negribam mēs neviens.
Galvenais notikums LGBT+ kopienas dzīvē Latvijā pērn bija Baltijas praids augustā. Pats biju uz pieņemšanu, kur kopiena nosauca savus varoņus un varones. Tapa sumināti vairāki juristi, kuri palīdzēja ar Satversmes tiesas lietām. Te atgādināšu, ka 2019. gadā tiesa sprieda, ja vecāka tiesības pēc piedzimšanas pienākas tēvam un mātei, tad tādas arī pienākas viendzimuma pāra nedzemdējušajai personai. Sevišķu prieku man radīja fakts, ka vienu no balvām piešķīra juristei Evitai Gošai, kura kopā ar sievu Līgu Kļaviņu bija tās, kuras iesniedza attiecīgo prasību Satversmes tiesā. Praida gājiena pandēmijas apstākļos nebija, tā vietā pa Rīgas ielām kursēja īpašs autobuss.
Traģēdija pērn notika Tukumā, kur pēc ļoti smagas apdegšanas bojā gāja puisis vārdā Normunds Kindzulis. LGBT kopiena tūdaļ uzstāja, ka pie vainas bijis kāds homofobs, cita starpā tāpēc, ka viņš un draugs Artis Jaunkļaviņš, kurš arī smagi apdedzinājās cenšoties draugu glābt, bija saņēmuši draudus. Galu galā policija izsecināja, ka noziedzīga nodarījuma notikušajā nav bijis. Vienalga žēl nabaga cilvēka.
Ārpus mūsu valsts LGBT+ kopienas dzīve Amerikā mainījās kā nakts pret dienu 20. janvārī, kad amatā stājās prezidents Džo Baidens. Jau pirmajā dienā viņš parakstīja dekrētu, liekot visām ASV valsts iestādēm atzīt, ka zem aizlieguma diskriminēt pret dzimumu arī iekļaujamas LGBT+ personas. Viņa priekštecis amatā bija smagi diskriminējis, tajā skaitā ar dekrētu aizliedzot transpersonām dienēt ASV bruņotajos spēkos. Šo dekrētu Baidens atcēla pāris dienas pēc stāšanās amatā. Jūnijā prezidents atcēla priekšteča politiku, kura ļāva veselības aprūpes uzņēmumiem liegt palīdzību gejiem, lesbietēm un transpersonām.
Baltais nams vasarā paziņoja par īpašas vēstnieces iecelšanu LGBT+ kopienas jautājumu risināšanai pasaulē. Lieki teikt, tas bija amats, kuru iepriekšējais prezidents atstāja vakantu.
Februārī ASV Senāts ar 86 balsīm par un 13 pret ASV transporta ministra amatā apstiprināja Pītu Butiedžu. Viņš ir precēts gejs un pirmais ASV valdības loceklis, kurš ir atklāts par savu seksualitāti. Šogad viņš un vīrs cita starpā adoptēja divus zīdaiņus.
Vairākās valstīs pasaulē laboti likumi, kuri kādreiz aizliedza homoseksualitāti. Viena tāda bija Angola Āfrikā, kur jaunā krimināllikumā šis pants izslēgts un tajā paredzēta pilna aizsardzība pret diskrimināciju uz seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes pamata.
Botsvānā, arī Āfrikā, augstākā tiesa vienbalsīgi apstiprināja zemākas tiesas lēmumu par viendzimuma attiecību kriminalizācijas atcelšanu. Iepriekš sods varēja būt septiņi gadi cietumā.
Jauns kriminālkodekss arī pieņemts Butānā, kas ir maza valstiņa Himalaju kalnos. Arī tur atcelts aizliegums pret homoseksualitāti. Vienlaikus aktīvisti tur ir teikuši, ka diskriminācija ir dziļi iesakņojusies Butānas sabiedrībā, līdz ar ko nepieciešama plaša izglītības un atbalsta programma.
Bangladešā pirmoreiz par pilsētas mēru kļuva transpersona. Oficiāli šādas personas sauc par “trešā dzimuma” personām, bet Nazrula Islama Ritu uzvarēja ar ļoti lielu balsu vairākumu mazpilsētā valsts rietumos, kur viņa uzauga. Bangladeša ir musulmaņu valsts, arī tur būs vajadzīga izglītība un atbalsts.
Nepālā, kas arī ir Himalaju kalnos, pieņemts jauns likums, kurā noteikts, ka tautas skaitīšanā cilvēki varēs minēt “citu” dzimumu, nevis sevi identificēt kā vīrieti vai sievieti.
Kanādā oficiāli aizliegta tā dēvētā “konversijas terapija,” kuras ietvaros radikāli kristieši cenšas cilvēkus “izārstēt” no savas seksualitātes. Lieki, teikt, tas ir izdevies labākajā gadījumā tikai dažos gadījumos, un ir bijuši gadījumi, kur pēc kāda laika kāds “izārstēts” cilvēks ir atrasts geju bārā vai citādi apliecinot, ka seksualitāte tomēr mainījusies nebija.
Šveicē septembrī bija referendums par viendzimuma laulībām, un gandrīz divas trešdaļas šveiciešu nobalsoja par. Tiesības sāksies šogad jūlijā, Šveicei kļūstot par 17. valsti Eiropā ar tādām tiesībām. 13 citās valstīs, tajā skaitā Igaunijā, atzīta partnerattiecību reģistrēšana. Latvija, diemžēl ir viena no 15 valstīm vidus un Austrumeiropā, kur konstitūcijā ir definēta laulība kā process starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Tiesa, šo valstu starpā Horvātija, Ungārija un Melnkalne atzīst partnerattiecības, savukārt Armēnija atzīst viendzimuma laulības, kuras armēņi noslēguši ārzemēs.
11. martā Eiropas parlaments nobalsoja par lēmumu, pasludināt, ka visu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija uzskatāma par brīvības zonu LGBT+ cilvēkiem. Tā visticamāk bija reakcija uz faktu, ka atsevišķās valstīs pilsētas vai reģioni sevi ir pasludinājuši par LGBT+ cilvēkiem nedraudzīgiem, tā visvairāk atgādinot to, kā pagājušā gadsimta 30. gados nacistu Vācija izturējās pret ebrejiem.
Diskriminācija pret LGBT+ cilvēkiem ir precīzi turpat liekama kā antisemītisms, it īpaši ņemot vērā, ka geji bija otra lielākā grupa nāves nometnēs nogalināto cilvēku starpā. Protams, tikai ļoti mazs procents salīdzinot ar ebrejiem, bet tomēr.
Čīlē pieņemts likums par viendzimuma laulību atļaušanu. 2015. gadā Dienvidamerikas valsts apstiprināja civilu attiecību piereģistrēšanu, nu būs arī laulību tiesības. Šajā ziņā Čīle pievienojas Argentīnai, Urugvajai, Brazīlijai, Kolumbijai un Ekvadorai, kur arī ir tādas tiesības.
Brazīlijā Rio Grande do Sul gubernators Eduardo Leite, kurš cer kļūt par savas valsts prezidentu, paziņoja, ka viņš ir gejs. Vēlēšanas būs 2. oktobrī, dienu pēc 14. Saeimas vēlēšanām mūsu valstī. Brazīlijas pašreizējais prezidents ir baiss homofobs. “Patlaban integritātes līmenis Brazīlijā ir ļoti zemā līmenī, un tāpēc man nav nekā slēpjama,” tā Leite teica kādā intervijā. “Esmu gejs. Esmu gubernators, kurš ir gejs, nevis gejs gubernators.”
Citas redzamas personas, kuras pērn “iznāca no skapja,” bija aktieris Koltons Undervuds, dziedātāja Demija Levato un ASV futbola profesionālis Karls Nasībs. Viņš līdz ar to kļuva par pirmo cilvēku minētajā sportā, kurš tā izdarījis laikā, kad viņš joprojām ir komandas Losandželosas Reideri sastāvā. Pirmā sportiste, kura publiski paziņoja, ka ir lesbiete, bija futbola spēlētāja Megana Rapinoe. Viņa joprojām spēlē ASV sieviešu valstsvienībā. Ir bijis ievērojams skaits sportistu, kuri par sevi ir runājuši atklāti pēc tam, kad viņi ir pabeiguši karjeru.
Baltijas praids šogad būs Viļņā. Atgādināšu, jau labu laiku Baltijas valstu aktīvisti pienākumu par pasākuma rīkošanu rotē savā starpā. Tas nozīmē, ka Rīgā nākamreiz praids būs 2024. gadā. Šogad, ja pandēmija to pieļaus, būs milzīgi praida pasākumi daudzviet Eiropā. Varbūt kāds Pride.lv lasītājs gribēs kādu no tiem apmeklēt.
Galvenais notikums šogad mūsu valstī būs jau minētās 14. Saeimas vēlēšanas. LGBT+ kopienai būs ļoti uzmanīgi jāraugās, kurās kamanās kāpt. Sevišķi jāuzmanās no cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņi ir lieli LGBT+ kopienas atbalstītāji, bet patiesībā tādi nav.
Grūti spriest, vai izdotos ievēlēt vairākumu, kas atbalstītu mūsu tiesību tālāko attīstīšanu. Kā esmu rakstījis citreiz, drīzāk bailīgu politikāņu vietā tās nodrošinās tiesas, varbūt mūsu pašu Satversmes tiesa, kurai, cik man zināms, vēl neviens nav pajautājis, cik lielā mērā bēdīgi slavenais grozījums par laulību statusu saskan ar pantu, kurā visiem valsts iedzīvotājiem garantētas vienādas tiesības. Varbūt Eiropas Cilvēka Tiesību tiesa nāks ar universālu spriedumu, un tādā gadījumā tas atteiksies ne tikai mūsu valstī, bet visās nevis Eiropas Savienības, bet gan Eiropas Padomes dalībvalstīs. Amerikas Augstākā tiesa tā izdarīja 2015. gadā. Varbūt šogad Eiropas tiesa šim piemēram sekos.
Vēlreiz vēlu visiem lasītājiem lielisku 2022. gadu. Un saku vēlreiz – ja neesi vēl potējies, marš uz potēšanās vietu!
Rakstā izteiktie viedokļi ir autora personīgais skatījums.
