Par ko šogad balsosim?

Par ko šogad balsosim?

2018. gada 1. septembris
Kārlis Streips, speciāli Pride.Lv
13. Saeimas vēlēšanas nu ir pavisam tuvu. Dienā, kad rakstu šo tekstu, palikušas vien
35 dienas, mazliet vairāk kā viens mēnesis. Pirmais, ko gribu teikt, ir tas, ka vēlēšanās
šogad piedalās 16 dažādi partiju un apvienību saraksti, kopumā vairāk nekā 1 450
kandidātu, un tas nozīmē, ka bez jebkāda jautājuma vēlētājiem ir no kā izvēlēties, un 6.
oktobrī palikt mājās un neiet balsot būtu visai liels grēks, it īpaši ņemot vērā to, ka
šogad ir Latvijas simtgades gads, un ir ļoti svarīgi ievēlēt Saeimu, kura būtu cienīga
attiecībā uz šo faktu. Pirms četriem gadiem 12. Saeimas vēlēšanās piedalījās 58,85
procenti vēlētāju, kas nav īpaši labs rādītājs. Pirmajās parlamenta vēlēšanās pēc
neatkarības atjaunošanas piedalījās 89,9% balsstiesīgo. Protams, tobrīd atjaunotā
Latvija bija pavisam jauna, un cilvēki noteikti gribēja piedalīties lēmumā par to, kas to
pārvaldīs, taču šogad vēlēšanas ir tikpat svarīgas kā tās bija togad. Valstī ir pietiekami
daudz risināmu problēmu, un tāpēc man gribas cerēt, ka tauta šoruden ievēlēs nudien
spējīgus, gudrus un saprātīgus politiķus, kuri negrib vienkārši iet pie siles, bet gan grib
darboties Latvijas labā. Un tāpēc visi, kuri lasāt šo tekstu, apņemieties stingri, jo stingri,
6. oktobrī doties uz iecirkņiem arī tad, ja laika apstākļi būs smuki un gribēsies darīt ko
citu! Iecirkņi vērs durvis septiņos no rīta, var pagūt nobalsot un tad doties uz pludmali
vai uz mežu sēņošanas vajadzībām.

Pieļauju, LGBT+ cilvēki mēdz būt visnotaļ liberāli noskaņoti, vismaz attiecībā uz
sociāliem jautājumiem. Kā zināms, šogad mūsu kopienai un mūsu draugiem izdevās
portālā Manabalss.lv savākt nepieciešamos 10 000 parakstus, lai Saeimā iesniegtu
likumprojektu par kopdzīvi. Arī kā zināms, atbildīgā komisija iesniegto likumprojektu
noraidīja pilnīgi bez jebkādas apspriešanas, pateica nē un viss. Mūsu valstī ir
pietiekami daudz politiķu, kuri nesarkstot apgalvo, ka mēs visas savas lietas varam
kārtot pie notāra, un tāpēc nekāds kopdzīves likums nav vajadzīgs. Pirmkārt, tā nav
tiesa pat heteroseksuāliem pāriem, kā tas bija redzams pēc Zolitūdes traģēdijas, kad
pie kompensācijas tika visu bojāgājušo ģimenes izņemot vienu sievieti, kura ar savu
vīru bija dzīvojusi ļoti ilgi, bet nebija "pareizi" apprecēta valsts acīs. Viņa nesaņēma ne
kapeikas. Savukārt mūsu kopienas gadījumā, notārs nevar noteikt dzīvesbiedra
aprūpes tiesības slimnīcā, viņš nevar noteikt nodokļu statusu, kas precētiem cilvēkiem ir
citāds nekā nelaulātiem, viņš nevar noteikt absolūtas mantojuma tiesības, jo, ja arī
cilvēks visu savu mantu atstāj savam tā paša dzimuma partnerim, likumā vienalga ir
panti par nenoraidāmiem mantiniekiem, un droši vien mēs visi zinām gadījumos, kuros
mirušā cilvēka ģimene viņa partneri vienkārši izliek uz ielas.

Nelaime šogad ir tā, ka būtībā ir trīs partijas, kuras uz mūsu jautājumiem raugās
pozitīvi. Vispirms par Vienotību, kura šogad ir pārtapusi par Jauno Vienotību. Arī
Vienotība patlaban ir Saeimā, kura atteicās pat aplūkot kopdzīves likumu, turklāt
savulaik Vienotības kādreizējā līdere un pašreizējā Latvijas vēstniece Itālijā, Solvita
Āboltiņa laikus un preventīvi paziņoja, ja kāds parlamentā iesniegts kopdzīves
likumprojektu, Vienotības deputāti par to nebalsos. Taču, pirmkārt, Vienotībā bija un ir
pietiekami daudz politiķu, kuri pret to iebilda, un, otrkārt, valdībā ir tikai viens par sevi
atklāts gejs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, un arī tas pats par sevi ir ko vērts.

Nākamā ir apvienība Latvijas attīstībai/Par! Tajā, pirmkārt, kandidē Juris Pūce, kurš bija
galvenais virzītājspēks minētajā Manabalss.lv parakstu vākšanā, un, otrkārt, sarakstā ir
mūsu kopienas ļoti redzama locekle, juriste Evita Goša, kā arī strīpa cilvēku, kuri
noteikti ir mūsu kopienas draugi, tajā skaitā vienīgais tumšādainais kandidāts šīgada
(un visticamāk jebkura gada) vēlēšanās, amerikānis Džordžs Stīls, politoloģe Marija
Golubeva, kādreizējā Delnas vadītāja Inese Voika un citi.

Un trešā mums noteikti draudzīgā partija ir Progresīvie, kuru vada mūsu kopienas loceklis Roberts Putnis,
partijas programmā pieteiktās vērtības ir brīvība, solidaritāte, vienlīdzība, daba un vide,
un tajā arī ir teikts: "Progresīvie nebaidās pārmaiņu, nosoda tos, kas biedē ar

pārmaiņām un kūda cilvēkus vienu pret otru.


"Attīstībai/Par!, savukārt programmā ir šāds teksts: " Visas ģimenes ir vienlīdzīgas. Valsts atbalsta arī viena vecāka ģimeni,aizsargā pret vardarbību un pieņem kopdzīves likumu."Arī Jaunās Vienotības programmā pausts atbalsts "pareizi" kopdzīves tiesiskam regulējumam."

Nelaime te ir tāda, ka visas trīs no minētajām partijām sabiedriskās aptaujās patlaban
kotējas visai zemu. Pēdējā SKDS aptaujā, kurā cilvēkiem tapa vaicāts, par ko tie
balsotu, ja vēlēšanas būtu aptaujas veikšanas dienā, Jaunajai Vienotībai reitings bija
5,1%, kas, protams, ir kripatiņu virs 5% barjeras, kāda ir jāpārvar, lai vispār iegūtu
vietas parlamentā, Attīstību/Par! aptaujā atbalstīja 3,1%, bet Progresīvos vien 0,9%
vēlētāju.

Te sakāmas divas lietas. Pirmkārt, aptaujas ne vienmēr uzrāda īpaši reālu
situāciju. Te varam atcerēties pērnās pašvaldību vēlēšanas, kurās Jaunās
konservatīvās partijas reitings pēdējās aptaujās pirms vēlēšanām neko daudzsološu
neuzrādīja, taču vēlēšanu dienā JKP tika pie vairāk nekā 13% balsu un deviņiem
mandātiem Rīgas domē. Tiesa, JKP nekāda draudzene mūsu kopienai nav, tās
programmā joprojām ir apgalvots, ka "šobrīd visi sadzīviskie jautājumi viendzimuma
pāriem ir atrisināti citu likumu ietvaros."Partijas vadītājs Jānis Bordāns pēc profesijas ir
jurists, savulaik kādu laiciņu bija Latvijas tieslietu ministrs, un viņš noteikti zina, ka tās ir
pilnīgas pupu mizas. Taču otra lieta ir tāda, ka atdodot balsi par partiju ar ļoti zemu
reitingu, mēs riskējam to aizlaist vējā. Reiz visi rezultāti ir saskaitīti, balsis, kas atdotas
par tām partijām, kuras nav pārvarējušas 5% barjeru, tiek pārdalītas proporcionāli tiem
sarakstiem, kuri to ir paveikuši, un tas nozīmē, ka tava balss var galu galā nonākt
partijai vai apvienībai, par kuru tu nemūžam nebūtu balsojis.
Protams, mums visiem pēc kārtas LGBT+ lietas nav vienīgās. Tā pati Jaunā
Konservatīvā partija sola ļoti aktīvi cīnīties pret korupciju, kas joprojām mūsu valstī ir
liela sērga, kura tomēr ietekmē mūs visus pēc kārtas. Iespējams, kādam lasītājam tīk
latviskums, un viņš tādā gadījumā varbūt acis met Nacionālās apvienības virzienā, lai
gan Nacionālā apvienība ļoti konkrēti nav mūsu kopienas draudzene nemaz. Varbūt
patīk Saskaņa un tās čupošanās ar Krieviju un tās interesēm, te atceroties, cita starpā,
ka brīdī, kad Saeima pieņēma kaunpilno Satversmes grozījumu par ģimenēm, vienīgie,
kuri balsoja nē bija pieci deputāti no Saskaņas priekšteces, Par Cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā. Laukos var būt lasītāji, kuriem tīkama ir Latvijas Zaļo un zemnieku
apvienības programma. Un tāpēc būtībā vienīgais, ko varu ieteikt, ir, pirmkārt, 6.
oktobrī obligāti doties uz iecirkni, izvēlēties sev tīkamu sarakstu un tad svītrot un
plusiņus likt uz nebēdu, bet otrkārt, un galvenokārt, šīm vēlēšanām pieiet ar visu

iespējamo nopietnību.

Partiju programmas ir atrodamas Centrālās vēlēšanu komisijasmājaslapā (www.cvk.lv), katrs tās var aplūkot un izlasīt. Pirms pāris nedēļām pienācatā diena, kad Latvijas neatkarības periodi starp pasaules kariem un kopš Padomju savienības sabrukuma kopā saskaitot bija ilgāki nekā posms, kuru mūsu valsts pavadīja zem PSRS un nacistu Vācijas jūga. Tas ir lielisks sasniegums, un tāpēc teikšu vēlreiz: tieši Latvijas simtgades gadā, ir visas iespējamības un ļoti, ļoti liela vajadzība šogad ievēlēt krietni sakarīgāku Saeimu nekā tā ir bijusi iepriekš. Arī domājot par LGBT+ kopienas jautājumiem.



Par ko šogad balsosim? Par ko šogad balsosim? Par ko šogad balsosim?
Atstāt komentāru
Komentāri
    Esi pirmais un atstāj komentāru!