Tā tam nebija jānotiek!
Marta beigās Pride.Lv e-pastā saņēmu uzaicinājumu piedalīties ZOOM sanāksmē par naida runu un nepieciešamību, ka tādas būtu jāiekļauj Eiropas Savienības līmenī regulētos noziegumos. Nodomāju, ka paskatīšos LZA terminu vārdnīcā, ko nozīmē naida runa, bet neatradu tam latvisko skaidrojumu, jo bija tikai skaidrojums jēdzienam “naidīga runa”, tāpēc nodomāju, ka nebūšu pietiekami kompetents runāt par lietu, kuras skaidrojuma nav atbildīgas iestādes tīmeķla vietnē, un no dalības atteicos.
Turpināju sekot notikumiem pasaulē, un Latvijā, lai iepriecinātu, pārsteigtu vai vienkārši informētu par to, kam, manuprāt, būtu vērts pievērst uzmanību Pride.Lv lasītājiem un sekotājiem.
Tad notika tas, kas notika, un parastā piektdienas vakarā ntz.lv raksts sāka vēja ātrumā izplatīties sociālajos tīklos un jau pēc dažām stundām kļuva par vienīgo domu. Tā nu vairākas dienas dzīvoju ar sirreālu sajūtu par notiekošo. Vienā brīdī sapratu, ka ar visu informāciju un viedokļiem vairs nav iespējams iepazīties, un gatavoju lasītājiem tikai dažas izlases, kurām varētu būt lielāka nozīme.
Kārtējo reiz saskāros ar lasītāju protestiem, ka dalos ar LGBT kopienai nevēlamu saturu, bet, kā parasti, ievēroju principu dalīties ar dažādiem viedokļiem un avotiem.
Kad kulminācija bija sasniegta un Tukuma notikums sāka izskanēt ārpus Latvijas mediju telpas robežām, notika pavērsiens, kurš notiek, kad kādā policijas un ugunsdzēsēju ikdienas notikumā ir ietverta liela politika. Reāli pastrādāto homofobisko notikumu padarīt par pašnāvību vai arī otrādi – cita veida noziegumu par homofobisku uzbrukumu. Tagad Normunds ir miris. Bet versiju, kā īsti notika, par visiem 100% mēs nekad neuzzināsim, jo nebūs, kam pajautāt.
Šķita, ka visi no LGBT kopienas ir par visu izteikušies, un tad sāku apkopot informāciju par to, kā un ko kurš no tradicionālo vērtību aizstāvjiem komentējis, kurš ieturējis kapa klusumu vai kam LGBT kopienas traģēdija vispār nebija saistoša.
Šobrīd redzu, ka LGBT+ kopienā ir samilzusi problēma un tā ir radikalizācija. No tiem, kurus kādreiz lika cietumos un apspieda, mēs paši esam kļuvuši par apspiedējiem citu atšķirīgā skatījuma uz dzīvi dēļ.
Savā darbavietā kopš 2007. gada esmu bijis liecinieks neskaitāmām agresijām no LGBT kopienas puses, kas vērstas pret parastas tradicionālas orientācijas cilvēkiem. Neiedziļināšos, kurš, ko un kā, bet tas bija mans bizness un par to klusēju. Arī zinot un redzot reālus draudus gejiem un lesbietēm, ar fekālijām apmētātos cilvēkus un pašam kaujoties pie bāra ar homofobisku kaimiņu, biju pārliecināts, ka tas viss atsver naidīgo LGBT kopienas attieksmi, jo tā ir proporcionāla.
Pirmā reize, kad sāku aizdomāties, vai tiešām tam tā ir jābūt, bija LGBT kopienā paceltā tēma, ka jāboikotē Renāra kaupera "Prāta Vētra", pēc viņa noraidošās attieksmes pret praidu. Tad nopietni sāku domāt par šo lietu pēc notikuma ar Elīnu Didrihsoni, kura savas neveiksmīgās komunikācijas dēļ tikta notiesājoši nodēvēta par radikālo homofobi. Un, lai gan Elīna Didrihsone atvainojās, sākās influenceres boikots, kurā es kā Pride.Lv redaktors atteicos piedalīties.
Mani pārsteidz, ka ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi saistītais uzņēmums "Es mīlu kafiju" iesaistījies boikotā. Es ieraudzīju, ka dažiem neveikli pateiktiem vārdiem ir sagatavota "liela gaļas maļamā mašīna", kuras sastāvdaļa esmu es pats, pārnestā nozīmē, protams. LGBT cilvēki un viņu ciešanas tagad tiek izmantoti cīņā par politisku varu, lai iznīcinātu politiskos konkurentus. Kurš ir pareizs, un kurš nav?
Un šeit es atļaušos turpināt par politiku. Mēģinu izsekot partiju nosaukumu maiņām un cilvēku pozīciju maiņai, un redzu, ka LGBT kopiena ir ierauta politiskās spēlēs. Mans redzējums – tie daudzie, kuri tēlo LGBT kopienas aizstāvjus, tādi ir aiz aprēķina, nevis brīvas gribas vadīti. To es redzu, salīdzinot viņu uzvedību LGBT kopienas vēlētāju priekšā un visu vēlētāju priekšā. Diemžēl arī geji un lesbietes paši tiek izmantoti kā mušpapīrs LGBT kopienas vēlētāju piesaistīšanai. Šodien, kad Normunds vēl nav apglabāts, es jau redzu politiskās kustības apmaksāto reklāmu sociālā tīklā"Facebook " - Vārdi arī dedzina.
Kuri tie ir, paši zina, bet šobrīd es redzu, ka viss grozās ap Aldi Gobzemu, jo viss, kur viņš ir minēts pride.lv lapās, ir ar lielākiem reitingiem. To pamanīju arī iepriekš, tāpēc speciāli uzdevu Aldim Gobzemam tiešu jautājumu, vai viņš ir homofobs, un saņēmu tiešu atbildi, ka nē, ar īsu skaidrojumu.
Un nu es pakavēšos pie tā, ko redzu – Latvijā starp tradicionālo ģimeni un homofobiju tiek likta vienlīdzības zīme. Manuprāt, tā ir ļoti slikta ideja uzskatīt kādu ģimenes modeļa pastāvēšanu par homofobisku un LGBT kopienai draudīgu.
Visā šajā Tukuma traģēdijā īpaši pamanīju Alda Gobzema ierakstus, ka homoseksuāļiem ir vieta mūsu sabiedrībā un nekāda vajāšana nav pieņemama. Un to viņš lika skaidri saprast visiem saviem 50+ K sekotājiem, nevis vēstnieku sanāksmē, praidā vai geju klubā, kur to neredz viņa vēlētāji. Domāju, ka pēc kāda laika par to vairs neviens neatceriesies, bet, manuprāt, tam jābūt atmiņā paliekošam, jo man ir pārliecība, ka Aldis Gobzems spēs man kā gejam garantēt drošības sajūtu nevis ar simtiem rīkojumu, nevis ar 500 EUR, bet ar sava vārda spēku. Paldies arī Jānim Iesalniekam un Jānim Bordānam par publisku nosodījumu. Ganas amatpersona to neuzdrošinātos. Tāpēc lūdzu piedošanu visiem tiem, kurus kāds no LGBT kopienas pēdējā laikā pazemojis vai citādi aizskāris par viņu kristīgo vai tradicionālo pārliecību.
Es redzēju LGBT kopienas naidu un ņirgāšanos par tradicionālo vērtību paudējiem, par viņu reliģisko piederību, uzmākšanos un apsaukāšanos. Tā nevar būt atbilde uz kāda cita pastrādātu homofobisku vardarbību!
Tāpēc publiski lūdzu piedošanu Renāram Kauperam, Elīnai Didrihsonei, Aldim Gobzemam, Jūlijai Stepaņenko, Jānim Bordānam, Jānim Iesalniekam, Raivim Dzintaram, Andrim Kivičam, Jānim Vanagam, Zbigņevam Stankēvičam un visiem parējiem.
Piedodiet, lūdzu! Tā tam nebija jābūt!
LGBT kopiena ir visur, un mēs, tāpat kā visi, esam parasti mirstīgie cilvēki un arī protam darīt pāri. Mēs esam ne tikai dizaineri un dziedātāji, mēs esam arī sportisti un pavāri, esam tiesneši un cietumnieki, narkomāni un policisti, dziesmusvētku dalībnieki un prostitūtas, mēs esam visos sabiedrības slāņos.
Saprotu, ka pāri darījumi un apsaukāšanās turpināsies, bet no visas sirds ceru, ka to būs mazāk. Ticu, ka kāda LGBT kopienas indivīda uzbrukumu neprojicēsiet kā visas kopienas uzbrukumu.
Pride.Lv redaktors Maigurs Skangalis
Raksta pārpublicēšana pieļaujama, nesadalot to fragmentos. Atsauce uz Pride.Lv obligāta.
