Tiesībsargs Juris Jansons: valstī valda vārda brīvības princips
Sociālajos tīklos pāršalcot ziņai par to, ka portālā www.manabalss.lv iniciatīva “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” ir beidzot savākusi nepieciešamos 10 000 balsu, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Facebook paziņoja, ka viņa vadībā Tieslietu ministrija Kopdzīves likumprojektu neatbalstīs. Kā šo situāciju vērtē Latvijas Tiesībsargs Juris Jansons un ko, viņaprāt, vajadzētu darīt, lai sabiedrība, tostarp pie varas esošie politiķi, kļūtu iecietīgāki par LGBT jautājumiem?
www.pride.lv situāciju komentēt lūdza Tiesībsargam Jurim Jansonam.
Kā vērtējat to, ka bija jāpaiet vairāk nekā 2 gadiem, līdz portālā www.manabalss.lv tika savākti nepieciešamie 10 000 parakstu?
Visticamāk tāda ir sabiedrības attieksme pret šo jautājumu. Izskatās, ka šī iniciatīva nav tā pati aktuālākā, kurai sabiedrība pievērsa uzmanību un pauda savu atbalstu.
Kā vērtējat to, ka Latvija ir viena no 6 EEZ/EBTA valstīm, kurās viendzimuma laulības netiek atzītas?
Tas ir katras valsts politiskās izšķiršanās jautājums. Mūsu Satversmē ir ierakstīts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, bet tai pat laikā valsts aizsargā arī ģimeni. Tas nozīmē, ka var būt daudzas un dažādas ģimenes formas. Vai tas ir cilvēktiesību pārkāpums, ka valsts neatzīst laulības starp homoseksuālām personām? Nē, tas nav pārkāpums. Ja uz šo jautājumu raugāmies no ģimenes institūcijas modeļa – tas ir vērtējams un skatāms jautājums.
Kā vērtējat situāciju, ka tieslietu ministrs Rasnača kungs uzreiz pēc tam, kad manabalss.lv portālā tika savāktas nepieciešamās balsis, savā Facebook profilā ierakstīja, ka viņa vadītā Tieslietu ministrija neatbalstīs Kopdzīves likuma pieņemšanu?
Viņš ir politiķis. Ne tikai politiķis, bet arī persona, kas regulāri un aktīvi pauž savu viedokli par dažādiem jautājumiem. Tas ir Rasnača viedoklis, tāds tas ir, un valstī valda vārda brīvības princips. Ja vien tas neaizskar kādu konkrētu personu vai konkrētas sabiedriskas grupas personīgi, viņš var runāt, ko grib.
Kam, Jūsuprāt, būtu valstī jāmainās, lai sabiedrība, tostarp politikas veidotāji, kļūtu iecietīgāki un pieņemošāki pret LGBT kopienu?
Te pat nav runa tikai par LGBT kopienu vien. Te ir stāsts par to, ar ko ikdienā strādājam vairāku gadu garumā – par bērniem bērnu namos un internēta namos, par senioriem, par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir daudz neaizsargātu grupu, pret kurām sabiedrības attieksme ir graujoša. Neiecietības latiņa ir tik augsta! LGBT kopiena ir viena no grupām. Ko varētu mainīt? Daudz un dažādos veidos informēt sabiedrību. Ir diezgan intensīvi jārunā arī ar politiķiem un politikas veidotājiem par dažādiem šo grupu aspektiem. Ja sabiedrība ir pietiekami informēta, tai veidojas sava noteikta nostāja, tā mēdz panākt rezultātus, paužot gribu, un situācija var mainīties.
Kintija Bulava, www.pride.lv
