Transpersonu pienākumi

Pagājušajā nedēļā pie Saeimas notika pikets transpersonu atbalstam! Viss it kā labi – protests ar dziesmu dziedāšanu ir unikāls protesta veids, nekad nebiju dzirdējis kaut ko tik fantastisku. Cik atminos, šāda veida protesti jau notiek ne pirmo reizi. Demokrātiskā valstī tas ir apsveicami, un Latvijā īpaši, ja sapulcējas vairāk par diviem cilvēkiem. Šoreiz manu uzmanību piesaistīja viedokļu līderu sarūgtinājums, ka piketa laikā tika apgānīts Latvijas karogs. Apgānīšana notika, vicinot Latvijas karoga fragmentu kopā ar transpersonu karoga fragmentu.

Policija, atsaucoties uz avotiem, atteikusies rosināt kriminālprocesu pret karoga apgānītāju.

Manuprāt, tā ir pareiza rīcība no policijas puses, jo man neliekas ticami, ka protesta rīkotāji nezinātu, ka Latvijas simbolikas apgānīšana ir krimināli sodāma. Man ir aizdomas, ka protestam tika izvēlēts nepieskaitāms indivīds, kuram par simbolikas apgānīšanu nevar piemērot sodu nepieskaitāmības statusa dēļ. Provokācija ir izdevusies – sabiedrība reaģēja.

Daudzi atstāja novārtā faktu, ka apgānīts tika arī transpersonu karogs. Es personīgi nebūtu sajūsmā, ja manu izgudrojumu grieztu uz pusēm, bet cilvēki, kuri tā rīkojās, droši vien tā nejūtas. Droši vien arī panākt iekļaujošu attieksmi pret transpersonām nebija piketa patiesais mērķis – drīzāk tā bija provokācija ar mērķi radīt rezonansi sabiedrībā.

Manuprāt, transpersonām vajadzētu reaģēt uz šo notikumu un atvainoties sabiedrībai par notikušo. Tāpat būtu jāaktualizē jautājums – vai cilvēki, kuri griež un apgāna ne tikai Latvijas karogu, bet arī transpersonu karogu (pat ja tas Latvijā nav oficiālā karoga statusā un skaitās vienkārši krāsaina auduma kompozīcija), tiešām reprezentē transpersonu tiesību aizstāvjus?

Neesmu transpersona un jūtu līdzi šiem cilvēkiem, bet tomēr – pirms kaut ko pieprasīt sabiedrības vairākumam, derētu cienīt pašiem sevi un valsts simbolus, kurā dzīvojam.