Zaķa stāsts

Dzīvē ir daudz dažādu atšķirību. Katrs cilvēks atšķirības uztver citādāk – kādam atšķirība, kādam dzīves norma..
Kā ir ar mani? Kā ir ar manām atšķirībām?
Beidzoties pamatskolai tik ļoti negribēju atšķirties no apkārtējiem – ka pieņēmu lēmumu vairs nebūt atšķirīgam.. Pārveidoju visu savu dzīvi no A līdz Z.
Visu savu ārējo personību uzbūvēju no jauna. Pilnīgi atšķirīgu no iepriekšējās – no melni pelēkās uz krāsainu un atšķirīgu.. Man tik ļoti gribējās iekļauties apkārtējo cilvēku sabiedrībā, ka biju gatavs upurēt savu iekšējo laimi. Apkārtējā sabiedrība būs laimīga – es arī būšu laimīgs, citiem būs labi – man arī būs labi. Tāpat neesmu pelnījis kaut kādu tur laimi.
Tas izrādījās pavisam viegli dzīvot ārēju dzīvi, bet iekšējo būtību izdzēst – neitralizēt.
Peldi pa straumi un tā pati visu iegroza un sagroza kā vajag. Svarīgākais – neapstāties. Neizkrist no straumes plūsmas, jo tad viss sāk brukt. Tava iekšējā būtība sabrūk Tavās rokās un lauskas lasīt jau izrādās ļoti sarežģīti. Ar gadiem cilvēks iemanās tās ātri pagrūst pagūltē – paslēpt skapī. Ielekt staumē un plūst tālāk.
Apkārtējie dažkārt tik mana, kaut kas bija, bet varbūt arī nē!! Šajā plūsmā neeksistē jūtu stīgas. Tās nedrīkst būt. Tās vienkārši vajag sarullēt un nolikt skapī uz plauktiņa, kā nevienam nevajadzīgu lietu.
Izrādās tā var. Tā noteikti ir viegli. Viegli līdz brīdim kad uzrodas, bet!!
Bet ES!?
Bet ES kā cilvēks!?
Bet ES un mana iekšējā būtība!?
Bet ES un apkārtējie cilvēki!?
Bet ES un mīlestība???…
Šajā situācijā un rīcības plānā nav cilvēka iekšējās būtības, ir tikai cilvēka ārējā būtība. Būtība kuru izpaužam, kura ir viegli apkārtējiem uztverama un saprotama – tā būtība, kurā nav atšķirību.. savu iekšējo būtību, savu pārliecību jāpatur sevī. Jāsadzīvo ar tukšumu, ar neaizpildītām ailēm.
Nav jau tā, ka tās ailes ir pilnīgi tukšas, bet tās ailes noteikti nav pilnas – nav piepildītas.
Ārējais spožums un darbības aizpilda daudz, kā arī iedod daudz – tik daudz, lai spētu dzīvot tālāk. Vasaru nomaina rudens.. Rudeni nomaina ziema.. Ziemu nomaina pavasaris un pavasari atkal nomaina vasara.. Vai nav jauki tā plūst pa straumi? Burvīgu notikumu gūzma, jauku mirkļu plūsma.. Superīgi.. Ar gadiem notikumi un mirkļi augtin pieaug. Sirdī tikai vairs nav tā prieka – tukšums pārņem visu iekšējo būtību. Jūtu stīga skapī sarullētā un paslēptā sāk slikti uzvesties – tā vērties vaļā grib, tai gaiss un gaisma prasīties prasās. Ārējā spozme un prieks sāk aplakt – apkārtējā straume pēkšņi kļuvusi strauja! Jāsāk skriet, jāsāk viss paspēt – es nedrīkstu atpalikt. Jūtām šeit nav vietas. Manas dzīves lauskas ātri jāsavāc pirms nav par vēlu – pirms kāds nav pamanījis manas iekšējās būtības atšķirības. Atšķirīgās izpausmes es paturēšu tikai sev – es nedrīkstu apkārtējiem tās rādīt. Viņi tās var nesaprast, neizprast un noraidīt.. Nav man jūtas ar mīlestību vajadzīgas. Apkārtējo draudzība – tā man vajadzīga. Tik gadi dara savu un jūtu stīgai ar to vien nepietiek.
Kā, lai sāku? Kā, lai pēkšņi peldu pret straumi – kuru tik aktīvi visu laiku atbalstīju un veidoju košāku.. Kā?
Varbūt nemaz nevajag ko mainīt? Varbūt var tikai sadalīt? Sadalīt tā pat kā diennakti – diena un nakts, nakts un diena. Var tak dzīvot divas dzīves, divas atšķirīgas dzīves.

Šajā mirklī sāku domāt par godīgumu un cieņu pašam pret sevi. Vai tiešām divas atšķirīgas dzīves ir radītas man? Vai tiešām šis dzīves modelis būs man? Man ir jābūt tiesībām pašam uz savu dzīvi. Man ir tiesības būt man pašam. Apkārtējiem cilvēkiem ir jāpieņem mani tāds kāds es esmu, tāds kāda ir mana iekšējā būtība.

Pie sevis to pateikt ir viegli, bet daudz grūtāk to pateikt skaļi. Jo vairāk es baidos no apkārtējo cilvēku reakcijas atvērtības jautājumā, jo dziļāk es sevi aproku skapī.

Es ilgi gaidīju piemērotu brīdi – tikai tas nepienāk, tā ir tāda naivisma izpausme un naivisma cerība, tam nav kāju ar ko pienākt.. Ir pašam pret sevi jābūt godīgam un skaļi tas jāpasaka. Tas nav viegli, bet to var izdarīt.

Es to izdarīju. Es pats sev atzinu, ka esmu gejs. Sev apkārtējiem cilvēkiem atklāju savu iekšējo būtību..
Tā sava 31 gada vecumā es sāku dzīvot jaunu dzīvi, atvērtu dzīvi – bez atšķirībām. Es esmu tas pats cilvēks kurš vakar un rīt arī būšu tas pats, tikai jau atvērts. Atvērts pret sevi un apkārtējiem.

Paldies visiem par atsaucību.

Paldies skapis.eu komandai par sniegto atbalstu un palīdzību..

Par sniegto drosmi – Tu neesi viens..